Sākotnēji bija plānots, ka kopējās izmaksas projektam, ko īsteno divās kārtās, būs 45 miljoni eiro. Dome šos līdzekļus no Valsts kases jau aizņēmusies uz trīsdesmit gadiem. Tomēr tagad skaidrs, ka ar šo summu nepietiks, lai realizētu arī otro projekta kārtu, kurā rekonstruēs estrādi ar pārsegumu kupola formā.
Burova teiktais Dienai liecina, ka RD sagaida valsts finansiālu iesaisti. "Ir vairāki varianti. Pirmkārt, mēs varam par šo runāt ar valsti jau vasarā, kad sāk gatavot nākamā gada budžetu. Otrkārt, mēs varam runāt, protams, par aizņēmumu, bet jautājums, vai Rīgas dome var aizņemties vēl tik lielu summu papildus un kādi ir nosacījumi," viņš stāstīja, piebilstot, "RD ir absolūta sapratne par to, ka šo projektu nevar realizēt daļēji. Nevar izbūvēt skatītāju zonu un pēc tam pateikt, ka estrādei naudas nepietiek." Uzsākot pirmās daļas būvdarbus, vienlaikus notiks otrās daļas – Mežaparka estrādes – projektēšana. Projektam jābūt gatavam septembrī, bet nākamā gada sākumā vajadzētu noskaidroties, kurš būvnieks veiks darbus, lai arī varētu saprast to izmaksas.
Ceturtdien tiks parakstīts līgums ar LNK, RERE, bet pirmā sapulce par būvdarbiem notiks 27. aprīlī. Par to, ka skatītāju zonu pabeigs būvēt nākamgad 18. jūnijā, pirms Dziesmu svētkiem, "es varu ar jebkuru saderēt uz savu amatu", sacīja Burovs. Tomēr Kultūras ministrija, kas jau iepriekš paudusi bažas par to, vai projektu izdosies īstenot laikā, norāda uz saspringto grafiku, lai gan šobrīd darbi norit kā plānots. Pārbūve jāpabeidz "pavisam īsu brīdi pirms Latvijas valsts simtgades Dziesmu un deju svētkiem, kas būs viens no centrālajiem Latvijas 100. dzimšanas dienas atzīmēšanas pasākumiem", skaidroja ministrijā. Burovs gan sola, ka darbi būs pabeigti, jo "mums nav citu variantu". Otrās kārtas būvdarbus vajadzētu uzsākt uzreiz pēc tam. Estrādes būvniecība pilnībā jāpabeidz 2020. gadā, tādējādi jauno estrādi varēs izmantot Dziesmu un deju svētku 150. jubilejā 2023. gadā.
Latvijas Nacionālā kultūras centra gada sākumā izsūtītā informācija liecina, ka pārbūves rezultātā estrādes teritorija no 91 997 kvadrātmetriem pieaugs līdz 146 430 kvadrātmetriem. Tāpat paralēli estrādes izbūves darbiem strādās pie tā, lai nodrošinātu nepieciešamo infrastruktūru – elektroapgādes, ūdensapgādes, kanalizācijas un lietus novadīšanas tīklus, helikoptera nosēšanās laukumu ārkārtas gadījumiem, piebraucamo ceļu no Viestura prospekta līdz esošajiem dalībnieku autobusu stāvlaukumiem. Veidos arī jaunas dalībnieku pulcēšanās un izbraukuma tirdzniecības vietas.
Pirmās būvdarbu kārtas rezultātā ietilpīgāka kļūs arī skatītāju zona. Dziesmu svētkus klausīties varēs vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku pašreizējo 23 tūkstošu vietā. Uz skatuves svētkos kāpt varēs 9802 koristi, šobrīd uzstāties var vien 7510, informēja LNKC. Savukārt zem skatuves paredzēts ierīkot telpu, kurā varēs izvietot īslaicīgas tirgošanās vietas vai izstāžu zāles.
Dāvis
oskars