Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Sabīne Bērziņa

Pārbaudīs, vai vēstnieks pabalstu saņēmis godīgi

Ārlietu ministrija (ĀM) sākusi pārbaudi, lai noskaidrotu, vai bijušais Latvijas vēstnieks ASV Andris Razāns saņēmis pabalstu par laulātā uzturēšanos valstī atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem. Iespējams, pabalsts piešķirts nepamatoti, tā kā bijušā vēstnieka sieva Gunta Razāne, kas šomēnes izvirzīta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja vietnieces amatam, vīra diplomātiskā dienesta laikā strādājusi a/s Latvijas finieris.

Pirms pasaules glābšanas diskutēs(19)

Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju par diviem ar Parīzes nolīguma izpildi saistītiem likumdošanas priekšlikumiem. Eiropas Komisijas (EK) izvirzītais mērķis Latvijai samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 6% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 2005.gada līmeni, tiek uzskatīts par samērīgu un akceptējamu prasību.

Pirms pasaules glābšanas diskutēs

Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju par diviem ar Parīzes nolīguma izpildi saistītiem likumdošanas priekšlikumiem. Eiropas Komisijas (EK) izvirzītais mērķis Latvijai samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 6% līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 2005. gada līmeni, tiek uzskatīts par samērīgu un akceptējamu prasību. Taču VARAM cer panākt izmaiņas vairākos nosacījumos, kas saistīti ar mērķa izpildi un ir būtiski Latvijai. Turklāt sarežģītas diskusijas gaidāmas arī valstiskā līmenī.

Valsts netiek galā ar arodslimību sekām(28)

No 2010. līdz 2015. gadam par 12 000 cilvēkiem pieaudzis trešās grupas invalīdu skaits, šogad ziņoja Labklājības ministrija. Pēc Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) statistikas var aprēķināt, ka vairāk nekā trešdaļa šajā grupā pirmo reizi reģistrēto ir arodinvalīdi. Pie šādas situācijas vainojama darba vide, turklāt cilvēku atgriešanos darba tirgū apgrūtina sistēmiskas ar rehabilitāciju saistītas problēmas.

Valsts netiek galā ar arodslimību sekām

No 2010. līdz 2015. gadam par 12†000 cilvēkiem pieaudzis trešās grupas invalīdu skaits, šogad ziņoja Labklājības ministrija. Pēc Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) statistikas var aprēķināt, ka vairāk nekā trešdaļa šajā grupā pirmo reizi reģistrēto ir arodinvalīdi. Pie šādas situācijas vainojama darba vide, turklāt cilvēku atgriešanos darba tirgū apgrūtina sistēmiskas ar rehabilitāciju saistītas problēmas.

Latvieši ir eiroreālisti(71)

Runājot par eiroskepticismu, bieži pieņemts aplūkot situāciju vairākās lielajās ES valstīs, kā Polija, Vācija un Zviedrija, kur vērojams pret ES noskaņotu partiju uzplaukums. Mazajās Eiropas valstīs, tajā skaitā Latvijā, situācija gan nav viennozīmīga, piektdien lasāms laikrakstā Diena.Nesen veiktā pētījumā, kura rezultāti apkopoti grāmatā Eiroskepticisms mazajās ES dalībvalstīs, noskaidrots, ka vairākās mazajās valstīs sajūtas pret ES varētu raksturot kā eiroreālismu.

Latvieši ir eiroreālisti

Runājot par eiroskepticismu, bieži pieņemts aplūkot situāciju vairākās lielajās ES valstīs, kā Polija, Vācija un Zviedrija, kur vērojams pret ES noskaņotu partiju uzplaukums. Mazajās Eiropas valstīs, tajā skaitā Latvijā, situācija gan nav viennozīmīga.

Latvijai jāmācās dzīvot digitālajā pasaulē(15)

Pēdējā laikā kiberuzbrukumiem ir novērots kāds vienojošs faktors – ļaundarim daudz izdevīgāk ir izmantot cilvēka vājības, nezināšanu un neapdomību digitālajā vidē nekā ieguldīt laiku un naudu aizsardzības sistēmu uzlaušanā, stāsta Digitālās drošības alianses (DDA) vadītāja Marta Krivade. Piemēram, septembra beigās Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.

Latvijai jāmācās dzīvot digitālajā pasaulē

Pēdējā laikā kiberuzbrukumiem ir novērots kāds vienojošs faktors - ļaundarim daudz izdevīgāk ir izmantot cilvēka vājības, nezināšanu un neapdomību digitālajā vidē nekā ieguldīt laiku un naudu aizsardzības sistēmu uzlaušanā, stāsta Digitālās drošības alianses (DDA) vadītāja Marta Krivade. Piemēram, septembra beigās Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.

Patversmēs adoptētus suņus varēs reģistrēt par velti(1)

Otrdien valdībā plānots izskatīt Ministru kabineta noteikumu grozījumus par Lauksaimniecības datu centra publisko maksas pakalpojumu cenrādi. Šobrīd cenrādī noteikts, ka mājas dzīvnieku reģistrācija maksā 7,11 eiro, bet paredzēts, ka turpmāk to varēs izdarīt lētāk - par 3,50 eiro. Turklāt grozījumos iekļauts arī punkts, ka dzīvnieku patversmes suņu reģistrācija jaunajiem saimniekiem būs bez maksas. Tomēr to par nevajadzīgu un nepārdomātu sauc Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB), otrdien vēsta laikraksts Diena.

Patversmēs adoptētus suņus varēs reģistrēt par velti

Šodien valdībā plānots izskatīt Ministru kabineta noteikumu grozījumus par Lauksaimniecības datu centra publisko maksas pakalpojumu cenrādi. Šobrīd cenrādī noteikts, ka mājas dzīvnieku reģistrācija maksā 7,11 eiro, bet paredzēts, ka turpmāk to varēs izdarīt lētāk - par 3,50 eiro. Turklāt grozījumos iekļauts arī punkts, ka dzīvnieku patversmes suņu reģistrācija jaunajiem saimniekiem būs bez maksas. Tomēr to par nevajadzīgu un nepārdomātu sauc Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB).

Koncertzālei valsts naudu neatradīs(39)

Akustisko koncertzāli Rīgā plāno būvēt jau kopš 80. gadiem, kad nodoms - gluži tāpat kā atjaunotās brīvvalsts laikā - izjuka nepietiekamā finansējuma dēļ. Taču koncertzāles trūkums atkal un atkal par sevi atgādina. Kad šomēnes Rīgā kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO) uzstājās maestro Mariss Jansons, koncertu izbaudīt iespēja bija vien 667 cilvēkiem.

Arī orķestrim vajag telpu

Akustisko koncertzāli Rīgā plāno būvēt jau kopš 80. gadiem, kad nodoms - gluži tāpat kā atjaunotās brīvvalsts laikā - izjuka nepietiekamā finansējuma dēļ. Taču koncertzāles trūkums atkal un atkal par sevi atgādina. Kad šomēnes Rīgā kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO) uzstājās maestro Mariss Jansons, koncertu izbaudīt iespēja bija vien 667 cilvēkiem. Lai gan mūziķi ir neapmierināti ne tikai ar mazo ietilpību, bet arī darba apstākļiem Lielajā ģildē, citas, piemērotākas vietas klasiskās mūzikas koncertu rīkošanai galvaspilsētā nav.

Apkuri pieslēgs, kad iedzīvotāji to prasīs

Arvien pazeminoties gaisa temperatūrai, cilvēki sāk domāt par apkures sezonas sākšanu. Dažviet skolas un bērnudārzi apkuri jau pieslēguši, norāda siltuma nodrošinātāji. Arī daudzdzīvokļu māju iemītniekiem lielākajās Latvijas pilsētās vairs nav jāsalst un jāgaida noteikta temperatūra, lai saņemtu siltumu.

Latvija kļuvusi par ES līderi pēc jaunatklāto AIDS saslimšanu skaita pēdējā stadijā

«Situācija mūsu valstī diemžēl ir dramatiska,» tā HIV/AIDS rādītājus Latvijā komentē Latvijas Infektoloģijas centra pārstāve Inga Januškeviča. Nesen publicētā Pasaules Veselības organizācijas pētījumā secināts, ka Latvija ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā pēc AIDS un otrajā - pēc HIV jaunatklāto saslimšanu gadījumu skaita pēdējā stadijā uz 100 000 iedzīvotāju. Kamēr kopumā Eiropā saslimšana ar šīm slimībām samazinās, Austrumeiropā, tajā skaitā Latvijā, pieaug.

Rīga neredzīgajiem joprojām nav gatava(15)

Ko līdz skaistums, ja tā labā upurēta citu spēja pārvietoties pilsētvidē? Nu jau bēdīgi slavenā Barona iela Rīgā, izrādās, ir spilgts piemērs arī kādai līdz šim mazāk apspriestai problēmai ceļu būvē un ietvju rekonstrukcijā - vides pieejamības trūkumam cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Par spīti nule veiktajiem remontdarbiem centrālajās ielās, kas it kā radīja iespēju nepilnības novērst, eksperti saskata vairākas būtiskas kļūdas, kas arī turpmāk apgrūtinās neredzīgo iespējas patstāvīgi pārvietoties pilsētā.

Rīga neredzīgajiem joprojām nav gatava

Ko līdz skaistums, ja tā labā upurēta citu spēja pārvietoties pilsētvidē? Nu jau bēdīgi slavenā Barona iela Rīgā, izrādās, ir spilgts piemērs arī kādai līdz šim mazāk apspriestai problēmai ceļu būvē un ietvju rekonstrukcijā - vides pieejamības trūkumam cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Par spīti nule veiktajiem remontdarbiem centrālajās ielās, kas it kā radīja iespēju nepilnības novērst, eksperti saskata vairākas būtiskas kļūdas, kas arī turpmāk apgrūtinās neredzīgo iespējas patstāvīgi pārvietoties pilsētā.

Pirmais bestsellers Latvijā(4)

Kas bija XIX gadsimta Da Vinči kods vai Greja piecdesmit nokrāsas Latvijā? Laikā, kad visbiežāk iznāca lūgšanu grāmatas un praktisku padomu apkopojumi, pirmais izdevums, kas masveidā ieintriģēja, aizrāva un aizkustināja latviešu lasītājus, bija gadsimta vidū iznākusī grāmata Grāfa lielmāte Genoveva.