Var tikai aizrādīt
2014. gadā Latvija poligonos apglabāja apmēram 80% atkritumu. Savukārt ES šobrīd apspriež iespēju izvirzīt mērķi, kas paredz, ka līdz 2030. gadam sadzīves atkritumu poligonos var glabāt ne vairāk kā 10%, trešdien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē informēja VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola. ES cer panākt, ka resursi tiek izmantoti atkārtoti.
"Viens no veidiem, kā samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu, ir vākt dalīti," skaidro Ozola. Latvijā šī sistēma bija jāievieš līdz 2014. gadam, un rezultātā daudzviet iedzīvotāji atkritumus šķiro vairākos konteineros pie savām mājām. Tomēr ne visur tas iespējams. Septiņās pašvaldībās dalītā atkritumu vākšana pieejama tikai atkritumu savākšanas laukumos vai atsevišķos punktos, bet iedzīvotājiem trīspadsmit pašvaldībās šādu iespēju nav vispār, liecina VARAM dati. Lai arī teju puse no Latvijas iedzīvotājiem šķiro atkritumus, 70% no tiem, kas to nedara, atzīst, ka to darītu, ja būtu nodrošināti nepieciešamie apstākļi. Sodīt pašvaldības par pienākumu nepildīšanu īsti nav iespējams. VARAM var atstādināt tās vadītāju, bet to parasti dara smagu pārkāpumu gadījumā, teica Ozola. "Ministrija var aizrādīt, sniegt viedokli un aicināt prasības izpildīt. To mēs arī darām," viņa norādīja.
Desmit tūkstoši gaida
Lai situāciju mainītu, palīdzētu iegādāties atkritumu konteinerus un transportlīdzekļus, pilnveidotu atkritumu laukumus, nozarē plānotas ES fondu investīcijas 41 miljona eiro apmērā. Savukārt vairāk nekā desmit tūkstošiem iedzīvotāju, kas parakstīja iniciatīvu portālā Manabalss.lv, bija vēl kāda ideja, kā vismaz daļēji cīnīties ar problēmu.
Biedrības Zaļā brīvība vadītājs Jānis Brizga, kas Manabalss.lv norādīts kā pārstāvis iniciatīvai par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojuma nodošanas sistēmas izveidi, Dienai skaidroja, ka tas ir svarīgi ne tikai tāpēc, lai mežos samazinātos izmētāto pudeļu skaits, bet arī tāpēc, lai palielinātos kopējais šķiroto atkritumu apjoms valstī. Citās valstīs depozītsistēmas efektivitāte parasti ir ļoti augsta – tiek savākti vairāk nekā 80% no pārdotajiem dzērienu iepakojumiem. To apstiprināja arī Ozola. Igaunijā, kur sistēma ieviesta kopš 2006. gada, izdodas pat savākt apmēram 90% iepakojumu. Turklāt, kā stāsta Brizga, efektivitāte veidojas arī no tā, ka atkritumu savākšanas organizācijām, lai sasniegtu savācamo atkritumu daudzuma mērķus, nāktos pastiprināti pievērst uzmanību arī citiem, sarežģītāk savācamiem materiāliem.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 20.aprīļa, numurā!
reālists
lasītājs
tam