Lisabonas līguma 50. pantu iedarbinās līdz marta beigām, un procesu vairs nav iespējams apturēt, apstiprināja Koulija. Viņa precizēja, ka Lielbritānijas parlamenta deputātiem ir tiesības noraidīt vienošanos par nosacījumiem, taču tas, ka Liebritānija no savienības izstāsies, ir skaidrs. Tomēr Lielbritānija arī negrib saraut saites ar partneriem Eiropā. "Ir liela atšķirība starp Eiropas pamešanu, ko mēs noteikti negribam darīt, un ES pamešanu," Saeimā skaidroja vēstniece.
Viens no jautājumiem, kas interesēja Saeimas deputātus komisijas sēdē, bija, kāds būs Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas pilsoņu statuss valstī. Diplomāte infomēja, ka «premjerministre teikusi, ka viņa grib abpusēji nostiprināt tiesības ES pilsoņiem Lielbritānijā un Liebritānijas pilsoņiem ES, un viņa to vēlas izdarīt tik ātri, cik iespējams». Viņa arī apzinoties, ka neskaidrība, kas valda vairākās ģimenēs, nav pozitīva. Jautājuma atrisināšana esot viena no prioritātēm. Tomēr, līdz nav noslēgta vienošanās par ES pamešanas nosacījumiem, nav skaidrs, tieši kā tas notiks, atzina Koulija.
Lielbritānijas Statistikas biroja (ONS) informācija liecina, ka vairums ES pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nāk no Polijas – 2,8 miljoni. No Latvijas Lielbritānijā ieradušies simts tūkstoši cilvēku.
Tāpat nav skaidrs, ar kādiem nosacījumiem turpināsies tirdzniecība ar ES dalībvalstīm. Lielbritānija vēlas tādu tirdzniecības līgumu, kas ļauj turpināties tirdzniecībai tik lielā apmērā, cik iespējams, ar maksimāli maz barjerām, vienlaikus valsts nevēlas būt daļa no ES vienotā tirgus, jo tad tiktu ierobežotas Lielbritānijas brīvības. Vēstniece skaidroja, ka "mēs nezinām, kā tas izskatīsies, jo tas atkarīgs no vienošanās, bet ne Lielbritānijas, ne ES valstu interesēs nav tarifi un barjeras, kas kavē eksportētāju un importētāju biznesu".
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 9.februāra laikrakstā Diena!