Praktiski tas nozīmē, ka pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem retāk nonāks ilgstošās aprūpes institūcijās, bērnu namos mītošie bērni saņems iespēju augt ģimeniskā vidē un bērni ar funkcionāliem traucējumiem pašvaldībās varēs saņemt aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus. Tomēr pašvaldībās izskan sūdzības par iespējām idejas realizēt praksē, un ministrija saskārusies ar riskiem nepaspēt laikus apgūt ES līdzekļus.
Pagājušonedēļ Saeimā tika sasaukta sēde, jo no Finanšu ministrijas (FM) nākuši signāli, ka LM ir problēmas ar plāna izpildi, pauda deputāts Andrejs Klementjevs (Saskaņa). Lai naudu nezaudētu, jau nolemts samazināt iepriekš izvirzīto finanšu mērķi, tomēr risks laikus neizpildīt apņemšanās joprojām pastāv, teica FM ES fondu uzraudzības departamenta Eiropas Sociālā fonda uzraudzības nodaļas vadītāja Elīna Drāzniece. Tādēļ līdz 2018. gada beigām pasākumiem veltīs 11,4 miljonus eiro sākotnēji iecerēto 16 miljonu vietā. Pagājusi puse no mērķa sasniegšanai atvēlētā laika, bet izlietoti četrarpus procenti no līdzekļiem, un no 630 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem pēc pusotra gada būtu jāsaņem pakalpojumi dzīvesvietā, šobrīd tāda iespēja ir trim.
Labklājības ministrijas ES struktūrfondu departamenta direktore Sarmīte Uzuliņa atzīst, ka projekts iesprūdis plānošanas fāzē. Tiek izvērtētas klientu vajadzības un sastādīti individuālie atbalsta plāni. Tad šie plāni tiek nodoti attiecīgajai pašvaldībai un tikai pēc tam tos iespējams realizēt, tādēļ arī šobrīd pakalpojumus saņem tik neliels skaits cilvēku. Šis pats iemesls kavē apgūt finansējumu. Uzuliņa stāsta: "Tā kā ievelkas plānošanas fāze, mēs netiekam pie finanšu ietilpīgākās daļas – pakalpojumu finansēšanas." Tomēr iespēju aizkavēties un zaudēt naudu rada vēl kāds apstāklis. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte stāsta, ka vairākas pašvaldības visus pakalpojumus pagaidām nesniedz un tām pietrūkst atbalsta, lai uzsāktu to darīt.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 8. maija, avīzē Diena!