Iespējams, daudziem Zosēni saistās ar to, ka ziemā, kad termometra stabiņš nokrīt mīnusos, tā ir aukstākā vieta Latvijā. Un tomēr šeit ir arī viens no skaistākajiem ceriņu dārziem Latvijā.
Teju katras pilsētas tuvumā zemes darbu mīļotājiem ir iespējams tikt pie sava mazdārziņa. Tiesa gan, to skaits pamazām sarūk. Gan tāpēc, ka saimniekot gribētāju kļūst mazāk, gan tāpēc, ka pašvaldībām attiecībā uz konkrētajām teritorijām mēdz būt citi saimnieciskie plāni...
Izlietoto papīru visdraudzīgāk dabai ir nodot makulatūrā, bet loksnes, kas nav glancētas, var izmantot radošām nodarbēm, piemēram, pamēģināt paša spēkiem izgatavot dekoratīvo papīru.
Vijciema čiekurkalte ir vecākā čiekurkalte Latvijā, būvēta 1895. gadā, un viena no retajām Eiropā, kas joprojām darbojas, izmantojot autentiskas, vairāk nekā 100 gadu vecas iekārtas. Ivars Palejs, čiekurkaltes vadītājs, Dabas Dienai stāsta, ka arī ēka ir tikai nedaudz remontēta - lielākie uzlabošanas darbi esot 2004. gadā nomainītais jumts.
Romantiķi pavasari dažkārt pilnīgi noteikti pārvērtē! Protams, gaismas ir vairāk, vasara tuvāk, putnu balsis ir iedvesmojošas, puķes ir skaistas un smaržo, bet ir arī mīnusi.
Izlietoto papīru visdraudzīgāk dabai ir nodot makulatūrā, bet
loksnes, kas nav glancētas, var izmantot radošām nodarbēm,
piemēram, pamēģināt paša spēkiem izgatavot dekoratīvo papīru.
Romantiķi pavasari dažkārt pilnīgi noteikti pārvērtē! Protams,
gaismas ir vairāk, vasara tuvāk, putnu balsis ir iedvesmojošas,
puķes ir skaistas un smaržo, bet ir arī mīnusi. Visi ir nonīkuši
pēc ziemas, noslimojušies ar gripu un sazin ko vēl, imunitāte
nekāda, vitamīnu trūkums, garastāvokļa svārstības, līdz
atvaļinājumam tālu.
Izvēloties stādus savam dārziņam, jāatceras, ka Latvijas tirgū
ir noteiks augu sortiments un šķirņu klāsts. Ja auga šķirnes
nosaukums uz etiķetes ir vācu, poļu vai kādā citā svešvalodā, tad
pārdevējam būtu jājautā konsultācija par šķirnes īpatnībām, tā
izcelsmi un ziemcietību Latvijas klimatiskajos apstākļos.
Dažādi kaitēkļi un slimības mēdz piemeklēt augļu kokus un krūmus
visā to veģetācijas laikā, tādēļ nepieciešams tos atbilstoši kopt.
Taču, iegādājoties stādu, vērts pārbaudīt, vai tam ir augu pase -
dokuments, kas apliecina, ka pavairojamais materiāls ir pārbaudīts,
brīvs no kaitīgajiem organismiem un atbilst kvalitātes prasībām.
Augu pases izsniedz Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu
karantīnas departaments. Taču pirmais iespaids par stādu, protams,
ir auga izskats, kas jāņem vērā.
Teju katras pilsētas tuvumā zemes darbu mīļotājiem ir iespējams
tikt pie sava mazdārziņa. Tiesa gan, to skaits pamazām sarūk. Gan
tāpēc, ka saimniekot gribētāju kļūst mazāk, gan tāpēc, ka
pašvaldībām attiecībā uz konkrētajām teritorijām mēdz būt citi
saimnieciskie plāni... Padomju laikos sava zemes pleķīša iekopšana
bija iespēja tikt pie bagātīgākas ēdienkartes, un cilvēki tiešām
sezonā brīvos vakarus, nedēļas nogales un atvaļinājumus pavadīja
dobēs.
Vijciema čiekurkalte ir vecākā čiekurkalte Latvijā, būvēta 1895.
gadā, un viena no retajām Eiropā, kas joprojām darbojas, izmantojot
autentiskas, vairāk nekā 100 gadu vecas iekārtas. Ivars Palejs,
čiekurkaltes vadītājs, Dabas Dienai stāsta, ka arī ēka ir
tikai nedaudz remontēta - lielākie uzlabošanas darbi esot 2004.
gadā nomainītais jumts. Un tiešām - čiekurkalte izskatās tā, it kā
tur darbotos pasaku rūķīši, kaut izrādās, ka lielākoties tur
saimnieko Ivars viens pats. Viņš gatavs arī uzņemt viesus un
izrādīt ražotni, taču čiekurkalte nav muzejs ekskursantiem, bet gan
funkcionējoša vieta.
Iespējams, daudziem Zosēni saistās ar to, ka ziemā, kad
termometra stabiņš nokrīt mīnusos, tā ir aukstākā vieta Latvijā. Un
tomēr šeit ir arī viens no skaistākajiem ceriņu dārziem Latvijā.
Jā, neapšaubāmi mūsu valsts ceriņu galvaspilsēta ir Dobele, kur
vairāk nekā četru hektāru platībā selekcionāra Pētera Upīša
izveidotajā dārzā maijā sāk ziedēt daļa no 200 daudzveidīgo šķirņu
un hibrīdu ceriņu kolekcijas, kas turklāt ir viena no lielākajām
pasaulē.
Par pilnmēness ietekmi zinātnieku un «vienkāršo cilvēku»
viedokļi atšķiras. Ja pirmie saka, ka tā ietekme nav pierādīta, tad
otrie daudzas likstas un ķibeles mēdz norakstīt tieši uz to. Dārza
darbu zinātāji arī saka, ka pilnmēnesim ir sava loma ražas
iegūšanā. Dārzkope Sarma Žarčinska iesaka augošā mēnesī nesēt un
nestādīt augus, kam raža nobriest zemē, - labāk to darīt dilstošā,
citādi redīsi un kartupeļi izaugs lakstos, bet ēdamā daļa
nenobriedīs.
Gandrīz katrā lielveikalā, ne tikai speciālās dārzkopības preču
un stādu tirdzniecības vietās, tagad, pavasarī, iegādājamas augu
sēklas, sākot no ziediem un garšaugiem, beidzot ar ķirbjiem. Kā
izvēlēties? Artūra Sildes Dārzkopības entuziastu kluba
Tomāts valdes priekšsēdētāja Sarma Žarčinska stāsta, ka
reiz viņa intereses pēc nopirkusi sēklas kādā lielveikala stendā,
bet, atverot paciņu, piedzīvojusi vilšanos - sēklas bijušas dažādu
izmēru, dažādu formu, ar gružu un putekļu piejaukumu.
Ja audzējam nelielos daudzumos, iespējams, nopirkt kaut ko gatavu nesanāk dārgāk, taču paša audzētam ir cita emocionālā vērtība - tā relaksējošā zemes sajūta uz pirkstgaliem, gaidas un prieks par rezultātu… Ja tev vēl nav sava zemes pleķīša, kur rušināties, bet gribas svaigus zaļumus pie maltītes, turklāt loku burciņu periodu jūties pāraudzis, izmēģini diedzēšanu!
Par to nav šaubu - Latvijā, lai veidotu karjeru un kļūtu par pieprasītu profesionāli, brīvi jārunā visās trīs - latviešu, angļu un krievu - valodās. Ja gribas plašākas iespējas, vēlams prast vēl kādu svešvalodu. Tas ir viens no darba devēju pamata kritērijiem darbinieku piesaistē.
Par to nav šaubu - Latvijā, lai veidotu karjeru un kļūtu par
pieprasītu profesionāli, brīvi jārunā visās trīs - latviešu, angļu
un krievu - valodās. Ja gribas plašākas iespējas, vēlams prast vēl
kādu svešvalodu. Tas ir viens no darba devēju pamata kritērijiem
darbinieku piesaistē.
Latvijas Universitāte (LU) jau pērn informēja, ka gatavojas
pilnībā mainīt svešvalodu - angļu, vācu un franču - apguves veidu
visās studiju programmās tā, lai 20% lekciju tiktu pasniegtas
svešvalodā. Tagad visi LU studenti jau 1. kursa pirmajā semestrī
tiek sadalīti līmeņos, lai svešvalodas apguvi turpinātu atbilstoši
savām valodas priekšzināšanām.
Kulinārijas blogu cienītāji Ilzi Lipsku, visticamāk, pazīst kā
Absolūts ēd autori, bet tie, kam patīk savā galdā celt
zaļumus, zina, ka dažas dienas nedēļā Ilzes vīrs Juris Rīgas,
Siguldas, Cēsu un Valmieras gardēžiem atvedīs svaigus gardumus no
ģimenes saimniecības Krimuldas novada Inciemā. Ilze un Juris audzē
sezonas dārzeņus, visu cauru gadu - mikrozaļumus, bet pērn sāka arī
dārzeņu un augļu pulveru tirdzniecību. Saimniecība ir pārejas
periodā uz bioloģiskās lauksimniecības sertifikāta iegūšanu.
Darbojoties dārzā, primārie dabas likumi, ar ko jārēķinās, ir
reālie laikapstākļi. Taču katrs, kam radusies doma izmēģināt, vai
Dievs viņu apveltījis ar zaļajiem īkšķīšiem jeb spējām kaut ko
veiksmīgi izaudzēt no sēklas vai stāda līdz vizuāli vai sagaršojami
baudāmam objektam, meklējot informāciju, kā to pareizāk darīt,
zina, ka arī planētu stāvoklim ir kas šajā jautājumā sakāms. Sava
taisnība ir arī tautas ticējumiem.
Ja audzējam nelielos daudzumos, iespējams, nopirkt kaut ko
gatavu nesanāk dārgāk, taču paša audzētam ir cita emocionālā
vērtība - tā relaksējošā zemes sajūta uz pirkstgaliem, gaidas un
prieks par rezultātu… Ja tev vēl nav sava zemes pleķīša, kur
rušināties, bet gribas svaigus zaļumus pie maltītes, turklāt loku
burciņu periodu jūties pāraudzis, izmēģini diedzēšanu!
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību putnu sugām un to klātbūtnes nozīmei vidē, jau divdesmit pirmo gadu Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) izziņojusi gada putnu. Šogad ar 2016. gada putna titulu var lepoties dižraibais dzenis jeb majestātiskā latīņu mēles nosaukumā - Dendrocopos major. Par to šonedēļ vēstīja laikraksta Diena pielikums Dabas Diena.
Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU, ar 6%), a/s Latvijas valsts meži (LVM, ar 40%) un Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF, ar 54%), parakstot dibināšanas līgumu, 2004. gadā dibināja komercsabiedrību SIAMeža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts, saīsināti - MeKA. "Nodarbojamies ar praktiskiem, lietišķiem pētījumiem sadarbībā ar dažādiem vietējiem un ārvalstu uzņēmumiem.
Kukaiņi nekļūst indīgāki, ērces var sastapt arī pilsētā, un augu skaistums ne vienmēr nozīmēs arī to veselīgumu. Kas jāielāgo, lai varētu droši izbaudīt mežu un lauku pastaigas pavasarī.
Pērn 18. novembrī kopā ar bērniem viesojāmies Daugavpils
zoodārzā, lai intervētu tā direktoru Mihailu Pupiņu. Viņš katram
bērnam uzdāvināja pa gekona mazulim. Bērni priecīgi, vecākiem lieli
izdevumi, lai iekārtotu eksotiskajiem dzīvnieciņiem mājokli un
parūpētos par uzturu. Leopardgekoni ēd dažādus kukaiņus, ko nomedī
un aprij pusdzīvus.
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību putnu sugām un to klātbūtnes
nozīmei vidē, jau divdesmit pirmo gadu Latvijas Ornitoloģijas
biedrība (LOB) izziņojusi gada putnu. Šogad ar 2016. gada putna
titulu var lepoties dižraibais dzenis jeb majestātiskā latīņu mēles
nosaukumā - Dendrocopos major.
Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU, ar 6%), a/s
Latvijas valsts meži (LVM, ar 40%) un Latvijas
Kokrūpniecības federācija (LKF, ar 54%), parakstot dibināšanas
līgumu, 2004. gadā dibināja komercsabiedrību SIA Meža un
koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts,
saīsināti - MeKA. «Nodarbojamies ar praktiskiem,
lietišķiem pētījumiem sadarbībā ar dažādiem vietējiem un ārvalstu
uzņēmumiem.
Ik gadu marts ir kolorektālā jeb
zarnu vēža mēnesis, kad ar informatīviem pasākumiem šai
saslimšanai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Latvijas
Onkoloģijas centra onkoloģe ķīmijterapeite Signe Plāte ar asarām
acīs atceras traģiskus gadījumus, kad nav izdevies palīdzēt
sasirgušajiem pacientiem, un aicina ikvienam rūpēties par savu
veselību, kā arī uzmanību fokusēt no finansējuma trūkuma
veselības nozarē uz pacientu izglītošanu.
Ārsti novērojuši tendenci – tieši
vīrieši dodas pie ārsta samērā vēlu, viņiem ir daudz ielaistu
slimību, un kvalitatīvi palīdzēt ir grūti. Tādēļ urologi un
onkologi aktualizē jautājumu – kādai būtu jābūt valstiskai
pieejai vīrieša veselības aprūpē. Rīgas Austrumu slimnīcas
Uroloģijas klīnikas vadītājs Vilnis Lietuvietis stāsta, kāda tā
ir šobrīd un kā tai vajadzētu attīstīties, lai nodrošinātu
sabiedrības veselības kvalitāti.
Organizācija_ EuropaColon ir dibināta 2005. gadā un ir vadošā jeb jumta organizācija zarnu vēža pacientu organizācijām visā Eiropā. EuropaColon_ mērķis ir apvienot zarnu vēža pacientus, veselības aprūpes speciālistus, politisko lēmumu pieņēmējus, medijus un sabiedrību kopumā, lai cīnītos ar zarnu vēža saslimšanu. Organizācija patlaban ir pārstāvēta 21 Eiropas valstī, tostarp Latvijā.
