Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +11 °C
Apmācies
Piektdiena, 1. novembris
Ikars

Vides aktīvisti aicina makšķerēt atbildīgi

Daļai atpūtnieku vasara pie dabas nav iedomājama bez makšķerēšanas. Daļai zivju ķeršana ir ne tikai atpūta, bet arī ienākumu avots. Taču, tāpat kā jebkas dabā, arī zivju resursi nav neizsmeļami.

Lai aicinātu iedzīvotājus pret makšķerēšanu un ar to saistīto atpūtu uz ūdeņiem izturēties atbildīgi, šovasar uzsāktas vairākas kampaņas, kas ir ne tikai informatīvas, bet arī prasa praktisku iesaistīšanos un sniedz acīmredzamu rezultātu.

Spoku tīkli apdraud ekosistēmu

Jau otro gadu Pasaules dabas fonds cenšas sakopt ūdenstilpes, atbrīvojot tās no maluzvejnieku un neuzmanīgu makšķernieku pamestajiem zvejas rīkiem kampaņā Spoku tīkli. Jau vairākus gadu desmitus zvejas rīku izgatavošanā izmanto dabā ļoti lēni sadalošos sintētiskos materiālus. Vairums zvejas rīku tiek norauti, pazaudēti vai atstāti ezeros, upēs, tie turpina gūstīt zivis un citus ezera iemītniekus un pakļauj tos neizbēgamai, nežēlīgai bojāejai.†Kā rāda akcijas rīkotāju pagājušā gada pieredze, realizējot pirmo Spoku tīklu kampaņu Latvijas iekšējos ūdeņos, atrodas ievērojams daudzums šo pazaudēto vai neizņemto zvejas rīku, kas turpina ķert zivis, putnus un citus ūdens iemītniekus, degradējot vides kvalitāti un ekosistēmu kopumā.

«Pēc starptautisku vides organizāciju novērtējuma pasaulē ik gadu 20 miljardi dolāru ir zaudējumi no nelegālas zivju resursu ieguves. Latvijas mērogā šādu aprēķinu nav, taču maluzvejniecība ir aktuāla ne tikai jūrās, bet lielā apmērā tieši iekšējos ūdeņos,» stāsta Jānis Rozītis, PDF direktors.

Ārējos ūdeņos tīkli paliek tādēļ, ka tiek norauti vētrās vai velkot aizķerti aiz klintīm, bet iekšējos ūdeņos 99% ir maluzvejnieku tīkli. Tā ir apzināta nelegālas zvejniecības seku produkcija.

«Tīkli šiem nelegālajiem darboņiem ir jāslēpj, lai neviens tos neatrod. Ja tie pazūd, viņiem nav laika meklēt - kāds vēl pamanīs. Tīkls ir lēts, un nav liela bēda, ja tiek pazaudēts. Projektā Spoku tīkli iedvesmojāmies no poļu kolēģiem, kas apkopojuši interesantus rezultātus, aprēķinot, cik tīklu ir nogrimušos kuģos, kas ir vietas, kur mēdz slēpties zivis. 2012. gadā tika izvilkts ap 20 tonnu šādu tīklu. Polijas piekrastē kuģos kopumā varētu būt 270-800 tonnu, Lietuvas 67-100 tonnu pamesto tīklu. Latvijā jūras projekta nav bijis, bet, ja parēķinām, ka mums ir 500 km jūras robeža, patiesībai tuvāks varētu būt Polijas skaitlis. Pamestie tīkli turpina zivis zvejot vairākus gadus. Tas iet pretrunā ar efektīvu resursu izmantošanu - zivis tiek noķertas, izņemtas no ekosistēmas, bet nevienam no tā nav nekāda labuma,» skaidro PDF Baltijas jūras un saldūdeņu programmu vadītāja Elīna Kolāte. No visiem atkritumiem, ko redzam jūras piekrastē, ap 10% ir zvejas rīku atliekas. Visbiežāk tie sakoncentrējas tur, kur straume tos aiznes.

Pērn kampaņa Spoku tīkli notika Pārgaujas novadā, kur PDF speciālisti iztīrīja piecus ezerus. PDF projekta vadītāja Kristīne Skrīvele stāsta, ka pērn tika izvilkti vairāki desmiti tīklu, murdu un auklu, kopumā ap 20 kilogramu. Aptuveni uz metru ezerā atstāta tīkla varētu būt gājis bojā viens kilograms zivju. Šogad kampaņa notiks visos Latvijas reģionos. Patlaban ir attīrīti Dagdas ezers un Lielezers.

«Pirmais projekta mērķis ir attīrīt ezerus no pamestajiem zvejas rīkiem, un otrs - informēt iedzīvotājus un aktualizēt problēmu. PDF speciālisti kopā ar Valsts vides dienesta inspektoru laivā dodas apsekot ezeru. Speciāli dizainēts āķis tieši šādām darbībām palīdz izvilkt pēc iespējas lielāku tīklu daudzumu,» stāsta K. Skrīvele.

Mammu labāk laid vaļā!

Rūpējoties par lielākiem zivju lomiem un draudzīgāku vidi ūdenstilpju iemītniekiem, a/s Latvijas valsts meži aicina ikvienu atbildīgu makšķerēšanas entuziastu un lietpratēju piedalīties kampaņā Atlaid mammu!. Tas ir lomu konkurss plēsīgo zivju spiningotājiem, kas apvieno saudzīgas un estētiskas copes piekritējus un notiks visas sezonas garumā. Makšķerniekam jādodas uz LVM apsaimniekotajiem ezeriem - Kaņieri, Lielauces ezeru, Tērvetes ūdenskrātuvi un Gulbju ezeru - un lomā jāpatur divas trīs līdakas, kuru garums ir 50-65 centimetri, pārējās noķertās līdakas un lielos asarus, kuri iznērš visvairāk ikru, ievieto mērsilē, izmēra un atlaiž, šos mirkļus nofotografējot vai filmējot, lai var iesūtīt konkursam. Par lielākajām noķertajām un atlaistajām līdakām trīs kategorijās tiks piešķirtas Atlaid mammu! Goda makšķernieku medaļas - zelts (virs 1 m), sudrabs (75 cm - 1 m), bronza (50 cm - 75 cm). Pieteikumi konkursam jāsūta uz e-pastu [email protected].

Kampaņas idejas autors Matīss Ābiķis ir entuziastisks makšķernieks, kurš ne tikai ar zivju ķeršanu aizraujas pats, bet arī stāsta citiem, kā to pareizi un videi draudzīgi darīt. Viņš ievērojis, ka zivju resursi Latvijas ūdenstilpēs samazinās. «Parasti cilvēks neiedomājas, ka tad, ja visu laiku ķeras trīs kilogramus smagas līdakas un pēkšņi gadās astoņus kilogramus liela, viņš to zivi varētu nepaturēt, bet palaist vaļā. Parasti smagākās ir tieši zivju mammas, un, ļaujot tām turpināt dzīvot, makšķernieks rūpējas par zivju daudzumu ezerā,» skaidro Matīss.

Visos LVM apsaimniekotajos ezeros ir pieejamas zivju mērsiles, tās var ņemt līdzi laivā un noķerto zivi nomērīt. Mūsdienu tehnoloģiskās iespējas ļauj jebkuru lomu nofotografēt un dokumentēt savu veikumu, tāpēc katrs var tikt pie sava sapņu loma, netraumējot, nenogalinot zivi.

«Sociālajos tīklos dažkārt pat intelektuāli cilvēki dalās ar ziņām, kurās redzami, piemēram, ļoti lieli beigti sami. Nabaga zivs nodzīvojusi ap 50 gadu, bet nu nogalēta un pakārta kā tāds tautas ienaidnieks!» uzskata M. Ābiķis.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Bez nosaukuma

Ja atrodi ūdenī pamestu tīklu, kam nav marķējuma, iespējams, ka to tur ir atstājis kāds maluzvejnieks. Paša spēkiem necenties tīklu vilkt ārā, bet ziņo attiecīgajām iestādēm!
Par nelegālām darbībām un pārkāpumiem pret dabu jāziņo vietējai pašvaldībai vai Valsts vides dienestam.
Pērn Valsts vides dienests izstrādāja mobilo aplikāciju Vides SOS. Vides pārkāpumus fiksējošā mobilā aplikācija izstrādāta ar mērķi veicināt sabiedrības atbildību pret vidi un izglītot par tās saudzēšanu, kā arī valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju darbu vides aizsardzības jomā. Ar mobilās aplikācijas palīdzību VVD var ziņot par augsnes, gaisa un ūdens piesārņojumu, kā arī par dažādām aizdomīgām darbībām un vērā ņemamiem vides pārkāpumiem, piemēram, atkritumiem, zvejas un makšķerēšanas rīkiem, upju un ezeru aizsargjoslu pārkāpšanu un citiem vides riskiem.
Visi ziņojumi nonāk VVD, kā arī ir pieejami īpaši šim nolūkam radītas tīmekļa vietnes www.videssos.lv interaktīvajā kartē. Sabiedrība tiek informēta un var sekot līdzi iesūtīto ziņojumu statusa gaitai no informācijas iesūtīšanas brīža līdz pārkāpuma novēršanai. Aplikācija darbojas ar Facebook un Draugiem.lv pasi, ar iesūtītajiem ziņojumiem ir iespējams dalīties Facebook un Twitter.
Aplikācija darbojas ar mobilo datu un GPS signāla palīdzību. Konstatējot vides pārkāpumu, tas ir jānofotografē, jāapraksta un jānosūta VVD. Līdzko VVD būs izvērtējis ziņojuma saturu, tas parādīsies interaktīvajā kartē, vietā, kur šis pārkāpums ir fiksēts. Tādējādi tiks ietaupīts VVD inspektoru darba laiks, meklējot pārkāpumu, un vajadzības gadījumā būs iespējams sazināties ar ziņojumu autoriem.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?