Farmācijas doktore Vija Eniņa saka - ir vērts vākt tējas, kas izaugušas Latvijas klimatiskajos apstākļos, un tās lietot ne tikai katru tīrā veidā, bet kombinēt, meklējot interesantas garšu nianses un protams, noskaidrojot, vai augu īpašības ir saderīgas.
Jūnijā un jūlija sākumā jālasa āboliņš, sarkanais un baltais, kas satur daudz fitoncīdu, rudzupuķes, piparmētras, raspodiņi, asinszāles, liepu ziedi, pelašķi, kaķpēdiņas, balto nātru ziedi un parastās nātres, rožlapiņas, upeņu un bērzu lapas, kas ir ļoti bagātas ar C vitamīnu, aveņu laksti, mārsils (pilnos ziedos), vīgriezes, madaras; no dārza ziediem tējās liekamas kliņģerītes, samtenes, lavanda.
Tējas vislabāk doties lasīt tīrā pļavā vai meža malā, patālu no konvencionālo saimniecību laukiem un ceļiem - vismaz 600 m. Labākais laiks ir rīta puse, kad rasa nožuvusi, vai agra pēcpusdiena. Tējas labāk vākt papīra turzā vai auduma maisiņā, rūpīgi nogriežot vai noplūcot nepieciešamo auga daļu. Mājās tējas sašķirojiet, nopuriniet kukainīšus un vienmērīgi izklājiet uz lina auduma žāvēties sausā, siltā vietā. Nepārkaltējiet, lai tēja nezaudē savu aromātu. Vispareizāk drogas ir glabāt tonētā stikla burkā, piemēram, zilā, zaļā, brūnā, lai saules gaisma netiek klāt. Ja liekat trauku tumšā skapī, derēs arī parasta caurspīdīga burciņa. Traukam jābūt noslēgtam. Ja šādas iespējas nav, tējas var sabērt lina maisiņos un glabāt skapī. Papīra turza ir pēdējais pieņemamais variants tēju glabāšanai, taču nekādā gadījumā tās nevajag turēt plastikāta maisiņā vai plastmasas traukā. Zāļu tējas savas īpašības saglabā divus gadus. Neplūciet augus, kurus nepazīstat, - tie var būt indīgi -, kā arī neaiztieciet aizsargājamos augus!
Ar aizsargājamo augu sugu sarakstu var iepazīties kādā no Latvijas augu noteicējiem vai arī internetā www.latvijasdaba.lv.