Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 28. novembris
Rita, Olita, Vita

Latviskā košuma dobe

Piemājas puķu dārziņam nav citas kā tikai estētiska funkcija. Modernu dārzu veidojot, tā plānojumam un augu izvēlei ir ārkārtīgi daudz variantu. Taču sava nozīme ir arī tradīcijai un nepieciešamībai, lai dārzs organiski ieder kopējā ainavā. It sevišķi lauku vidē - cilvēka roku veidotajam skaistumam papildinot dabas doto.

Roku rokā ar dabu

Latvieši vienmēr, šķiet, bijuši estēti, un pat pirms pāris gadsimtiem līdzās lauku darbiem, kas intensīvi noritēja vasaras sezonā, meitas atrada laiku, lai pie mājas iekoptu puķu dārziņu. Dažādos novados tā izvietojums un sugu klāsts ir nedaudz atšķirīgs, stāsta Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktores vietnieks galvenais krājuma glabātājs Mārtiņš Kuplais, izvadājot ekskursijā pa košākajām muzeja sētām. Viņš spriež, ka Nidas apkārtnē pie jūras, visticamāk, puķu dobes klāsts bijis skopāks nekā Kurzemes vidienē vai Vidzemē, jo smilšainā augsne un vēji to ietekmējuši. Taču brīvdabas muzejā dārziņi ir koši un kopti visās sētās. «Jūnijā zied Latvijas daba, ir krāšņais pļavu puķu laiks, Jāņi. Kad tas pieklust, saplaukst piemājas dobes,» M. Kuplais rāda zvejniekciema sētas lielās dobes, kurās bagātīgi pumpuros ir gari ķeizarkroņi un flokši. «Floksis mūsdienās ir pilnīgi nepelnīti aizmirsts, bet ļoti skaists un smaržīgs augs, turklāt izturīgs. Dažkārt gadās redzēt kādu pamestu sētu dziļi laukos, kur ēkas jau laikazobs sagrauzis, bet, garā zālē ieauguši, braši zied balti un rozā flokši,» spriež Kuplais.

Koša visu vasaru

Kaut arī, visticamāk, puķes stādītas pie mājas jau senāk, kā tradīcija - veidot skaistuma dobi zem mājas dienvidu puses logiem - nostiprinājusies XIX gadsimtā, kad zemniekiem parādījusies iespēja izpirkt mājas no muižas īpašuma un pašiem kļūt par pilntiesīgiem saimniekiem. Augu klāsts, kas dēstīts puķu dobēs, arī nācis vispirms no muižu dārziem - tāpat kā vairākas sugas, ko mūsdienās sastopam savvaļā un uzskatām par Latvijai tradicionāliem augiem, piemēram, smaržīgās kalmes, lupīnas, kurām vieta ir arī kārtīgā Jāņu pušķī.

Interesanti, ka par puķu dobes daiļumu saimnieces priecājušās, baudot skatu no loga, tāpēc mājai tuvāk stādīti īsākie augi, bet ārmalā garākie, kā tas redzams, piemēram, Kurzemes sētā.

Tā kā pagalms bija vieta, kur ganījās vistas, pīles un skraidīja arī pa kādam sivēnam, skaistuma dobi no dzīvnieku kārajiem zobiem un asajiem nagiem sargāja klūgu sētiņa pusmetra metra augstumā. Tika gādāts, lai puķu dobe ir ziedoša visu vasaru - no pavasara līdz pat pirmajām rudens salnām, bet viskošākā tā bija jūlijā. Lielākoties stādīja ziemcietes, bet iecienītas bija arī kreses, kliņģerītes, rezēdas, atraitnītes. Maijā ziedēja mārpuķītes, lauztās sirdis, jūnijā - īrisi, pulkstenītes jeb kampanulas, zilauši jeb bruņinieku pieši, kā arī rozā un tumši sarkanās peonijas jeb pujenes. Jūlijā un augustā saplauka ķeizarkroņi, baltās un sarkanās lilijas, kurpītes, jorģīnes, jau pieminētie flokši, kokrozes un kāršu rozes, bet ziedu parādi rudenī noslēdza dālijas un miķelīši.

«Visticamāk, tautasdziesmās pieminētās krāšņās rozes nav gluži tās, ko mēs domājam, sakot «roze», bet gan skaistumdobē meitu iecienītās kāršu rozes. Puķu dārza ietekme manāma, arī vērojot gleznojumus uz pūralādēm,» stāsta Mārtiņš Kuplais.

Savukārt XX gadsimta sākumā jau pie mājas dēstīja arī jasmīnus, ceriņus, 20. un 30. gados takas malā, kas veda uz verandu, sāka stādīt tūjas.

Arī mūsdienās vērts atdzīvināt latviskā dārza skaistuma kodu, veidojot stādījumu ritmu un izvēloties attiecīgas augu sugas, jo tas lieliski iekļaujas dabas dotajā ainavā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Veselībai un maģijai

Aiz klēts ar skatu uz dienvidiem ticis iekopts arī sakņu dārzs - kāposti, rāceņi, zirņi un citi galdā liekami augi, kā arī garšaugu un tēju dobīte.
Tajā tika dēstītas raudenes, melisas, piparmētras, pelašķi, mārrutki, vērmeles, kā arī lupstāji u. c.
Senos laikos lupstājs ticis izmantots pret ļaunu aci un audzēts, lai atvairītu slimības un nelaimes, kā arī uzlabotu vīriešu potenci. Tas tāpat labi pazīstams kā ārstniecības augs, ko izmantoja pirts rituālos.
Zālīšu dobi mēdza iekopt arī pa ceļam no mājas uz pirti.
Pie mājas stādīja arī apiņus, kas vienlaikus bija gan košumam, gan alus darīšanai noderīgi.
Starp citu, rabarbers sākotnēji tika stādīts puķu dobē - iespaidīgo ziedu dēļ.
Arī kartupeļiem sākotnēji tika atvēlēta vieta puķu dobē, turklāt Kurzemē vēl mūsdienās tos mēdz dēvēt par rāceņiem, tā uzsverot vietu latviešu ēdienkartē, ko tie ieņēma, aizstājot iepriekš pieminētos dārzeņus.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?