Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā -3 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Ilze Auzāne

Skaists, drosmīgs un reizē absurds apgalvojums. Saruna ar rakstnieku Jāni Joņevu

Izdevniecība Dienas grāmata laidusi klajā rakstnieka Jāņa Joņeva stāstu krājumu Tīģeris par nomoda sapņiem, kurus pa pāriem mēģina sakārtot Volts Disnejs un Henrijs Fords un kuru realizēšanās viņa grāmatas lapaspusēs nereti liek atcerēties seno teicienu: esi uzmanīgs ar to, ko tu vēlies, jo tas var piepildīties.

Kultūra emigrē uz digitālo pasauli

Kultūras ministrija ir uzsākusi informatīvo kampaņu #Ēkultūra, aicinot Latvijas iedzīvotājus ārkārtējās situācijas laikā izbaudīt visdažādākās kultūras norises virtuāli un izmantot digitālos resursus un e-pakalpojumus attālināti. (Katrs kampaņas dalībnieks par piedāvājumiem informēs savos sociālo mediju profilos. Mirkļbirkas #Ēkultūra lietojums palīdzēs vieglāk atrast informāciju par tiem.)

Vairākas figūras istabā

Māsas Laura un Madara Dišleres iestudējumā Intervija ar Frānsisu Bēkonu pievēršas cilvēka nemiera stāvoklim

Skumīga komēdija elegantā laikmetā. 15 gadu pēc romāna Lepnums un aizspriedumi notikumiem

Sadarbībā ar teātra trupu Kvadrifrons Latvijas Nacionālā teātra Jaunajā zālē tapis režisora Klāva Meļļa iestudējums Lepnums un aizspriedumi pēc angļu rakstnieces Džeinas Ostinas manieru romāna Lepnums un aizspriedumi (1813) motīviem, kurš skatītāju vērtējumam tiks nodots ceturtdien, 12. martā, plkst. 18.30. Tas ir stāsts par piecām māsām, kuras izmisīgi vēlas apprecēties, bet sev vien zināmu iemeslu dēļ vairs nevēlas tamborēt tabakmakus.

Aspazijas daiļrade mūzikā, sarunās, dzintarā(1)

Atzīmējot latviešu dzejnieces Aspazijas 155. dzimšanas dienu, martā Jūrmalā – Aspazijas mājā, Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā un Dubultu baznīcā – norisināsies viņas dzīves un daiļrades atceres pasākumi, – laikrakstu Diena informēja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Inese Krieviņa.

Nestreb karstu, tad redzēsi vairāk!

Jaunā māksliniece Laine Beriņa (30) stāsta par sava keramikas zīmola rašanos, pacietības nepieciešamību un ļauj ielūkoties ikdienas darba aizkulisēs.

Aiz azara bolti bārzi... Ar Boņuka balvu izceļ desmit pagājušā gada latgaliskās kultūras izcilību

Svētdien Latgales vēstniecībā Gors norisinājās Latgaliešu kultūras gada balvas Boņuks pasniegšanas ceremonija, kurā tika godināti desmit spilgtākie un plašāko rezonansi guvušie latgaliskās kultūras notikumi un personības 2019. gadā. "Šoreiz bija vairāki spēcīgi pieteikumi literatūrā," sarunā ar laikrakstu Diena akcentē viena no žūrijas pārstāvēm latgaliešu tradicionālās kultūras eksperte Ruta Cibule, kura vērtēšanas procesā ir iesaistījusies vairākus gadus pēc kārtas.

Iegremdēšanās dizaina jautājumu dziļumos

Pieteikt savus darbus nacionālās nozīmes konkursam Latvijas Dizaina gada balva vietējie dizaineri varēs šī gada izskaņā interneta vietnē www.dizainabalva.lv, un labākie tiks noteikti nākamā gada pavasarī, vakar notikušajā preses konferencē sacīja Latvijas Dizaina gada balvas projekta vadītāja Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētāja vietniece Barbara Freiberga, iepazīstinot ar konkursa turpmāko norisi un tā jauno vizuālo identitāti.

Grupa Instrumenti panākumu apskāvienos

Dailes teātrī otrdien, 18. februārī, norisinājās 24. Mūzikas ierakstu gada balvas Zelta mikrofons svinīgā pasniegšanas ceremonija. Kategorijā Gada albums laurus plūca grupa Instrumenti par ierakstu Cilvēks, tādējādi atkārtojot pagājušajā gadā gūtos panākumus ar albumu Atkala.

Kas izšķir cilvēka likteni? Pie skatītājiem atgriežas režisora Andreja Žagara Pīķa dāmas iestudējums(8)

Pieminot mūžībā aizgājušo kādreizējo Latvijas Nacionālās operas direktoru un režisoru Andreju Žagaru, ceturtdien, 20. februārī, plkst. 19 Latvijas Nacionālajā operā notiks viņa iestudētā komponista Pētera Čaikovska operas Pīķa dāma uzveduma (2005) atjaunojuma pirmizrāde, vēlreiz atgriežoties pie jautājuma: kas izšķir cilvēka likteni – mīlestība, kas atbrīvo no apsēstības, vai spēles magnētiskais azarts, kas salauž gribasspēku?

Smiļģa kabinetā viesosies Gundars Āboliņš(1)

Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeja organizētajā ciklā Sarunas Smiļģa kabinetā šo ceturtdien, 20. februārī, plkst. 18 notiks tikšanās ar Gundaru Āboliņu – laikrakstu Diena informēja Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš.

Vai jums nav zāģa? Filma Parazīts gūst vēsturiskus panākumus Oskaru ceremonijā

Svētdien Losandželosā norisinājās 92. ikgadējā Amerikas Kinoakadēmijas balvas Oskars pasniegšanas ceremonija, kurā triumfēja dienvidkorejiešu režisora Džunho Bona asprātīgā traģikomēdija Parazīts (Parasite) par sabiedrības noslāņošanos. Kopumā tā ieguva četras godalgas, tajā skaitā par labāko filmu un kļuva par pirmo svešvalodā uzņemto kinodarbu, kas ir uzvarējis šajā kategorijā.

Biļetīti uz Roterdamu, lūdzu! Dziedātājas Samantas Tīnas ilgais ceļš līdz Eirovīzijas dziesmu konkursam(7)

Joprojām elpoju! – par Latvijas pārstāvi 65. starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā ir kļuvusi dziedātāja Samanta Tīna ar savu kompozīciju Still Breathing, kas plūca laurus sestdien notikušajā Latvijas Televīzijas autoru un izpildītāju konkursā Supernova 2020. Šis bija dziedātājas piektais mēģinājums nokļūt līdz Eirovīzijas skatuvei, un divas reizes viņa bija palikusi viena soļa attālumā no šī mērķa (otrā vieta konkursā Eirodziesma 2012 un Dziesma 2013).

Tīklojums, kurā neko nevar nokavēt(2)

SestDiena turpina iepazīstināt ar talantīgajiem latviešu māksliniekiem, kuru veikums publicēts laikraksta Diena šī gada kalendārā. Februāra mēnesis iesācies ar Zanes Balodes četrdaļīgo gleznu (2018) no viņas darbu cikla Tīklojums. Savā daiļradē māksliniece ir paspējusi piedzīvot nozīmīgas pārmaiņas – cauri miglai līdz zvaigznēm eļļas krāsās, litogrāfijā un zīmējumā.

Valodas notumses zona ar vārdu "episki"(2)

Par gada vārdu Latvijā ir nosaukts vārds "notumse", kas ieteikts angļu vārda blackout vietā kā īss un ērts apzīmējums reizēm, kad pazūd elektriskā strāva. Ar pirmatnējo nozīmi "krēsla" vai "tumsa" šis vārds ir minēts Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna 1925. gada Latviešu valodas vārdnīcā – atklāja viens no akcijas Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens žūrijas dalībniekiem – Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas vadītājs Uģis Nastevičs.

Komiski un smeldzīgi. Tekstu grupas Orbīta dziesmas pēc atmiņas Vladislava Nastavševa versijā

Vai atceries? – 1. februārī plkst. 19 Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī pirmizrādi piedzīvos tekstu grupas Orbīta jubilejas traģikomēdijas Piecas dziesmas pēc atmiņas uzvedums, ko ir iestudējis režisors Vladislavs Nastavševs. "Šī izrāde ir par atmiņu – par cilvēkiem, kuri visu ir aizmirsuši, bet kuri cenšas atcerēties. Laika gaitā viņi saprot, ka kopš tā brīža, ko viņi cenšas atcerēties, ir pagājuši trīsdesmit gadu, un viņi nolemj, ka to vajag atzīmēt," stāsta režisors.

Telpa, ko paņemt savās rokās. Scenogrāfija, māksla un dzeja – Toma Treiberga un Evijas Pintānes kopdarbā

Biezoknis var saistīties ar kaut ko tumšu, bīstamu un neparedzamu. Tam var piekrist. Un jāatzīst, ka šajā krājumā ir noteikta daļa no iepriekš pieminētā. Taču katrā biezoknī ir vieta, caur kuru varam ieraudzīt gaismas parādīšanos. Vai aiziešanu, – saka dzejnieks Toms Treibergs par savu trešo dzejoļu krājumu Biezoknis, kas seko viņa iepriekšējiem darbiem Gaismas apstākļi (2012) un Drudzis (2015).

Jaunā teātra apvienība Esarte Elmāra Seņkova vadībā sāk ar tuvošanos vecumam(1)

Es ar’ te – Latvijas teātra vidē sevi ir pieteikusi jauna teātra apvienība Esarte, kuras dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs ir režisors Elmārs Seņkovs. Tās kodolu veido pagājušā gada Latvijas Kultūras akadēmijas dramatiskā teātra aktiera mākslas ar specializāciju leļļu teātra mākslā absolventi, kuriem divu gadu garumā Elmārs Seņkovs ir pasniedzis aktiermeistarību un kuru veikumu plašāka publika ir varējusi novērtēt diplomdarba izrādēs Medības un Nelabā roka (plānots, ka iestudējums Medības atgriezīsies pie skatītājiem šī gada pavasarī, vieta tiks precizēta – I. A.).

Pilnīgs izmisums. Režisors Kārlis Lesiņš stāsta par nepieciešamību sarunāties un atmiņām

Dzīvot, nevis eksistēt! – ar šādu devīzi tiek pieteikta jaunā režisora Kārļa Lesiņa pirmā pilnmetrāžas spēlfilma Izmisums, kas patlaban ir skatāma Latvijas kinoteātros. Pirms divarpus gadiem šī kinodarba veidošana tika atbalstīta Valsts kultūrkapitāla mērķprogrammā Mikrobudžeta filmu ražošana kopā ar jaunās režisores Alises Zariņas topošo kinodarbu Blakus, kas uz lielajiem ekrāniem iznāca pagājušā gada pavasarī un izpelnījās Latvijas kino balvu Lielais Kristaps 2019 par labāko scenāriju.