"Šis neparastais laiks ir būtisks pagrieziena punkts, pēc kura mūzika tikai retajam būs kā vienīgā nodarbošanās dzīvē," saka grupas Astro’n’out soliste Māra Upmane-Holšteine
"Radu, tātad esmu" – ar franču filozofa Renē Dekarta slavenās frāzes interpretāciju nosaukumā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ir atklāta Baltijas valstu laikmetīgās keramikas izstāde Creo ergo sum, kas būs aplūkojama līdz 3. oktobrim. Tā iepazīstina ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ievērojamākajiem autoriem un vienlaikus fiksē nozares pašreizējo stāvokli un attīstību globalizācijas laikmeta koncepciju mainībā. Kopumā izstādē ir pārstāvēti deviņpadsmit Baltijas valstu laikmetīgās keramikas mākslinieku, kurus ir izraudzījušies un aicinājuši piedalīties ar jauniem vai nesen tapušiem darbiem trīs kuratori – Valentīns Petjko (Latvija), Aurēlija Seiliene (Lietuva) un Pille Kaleviste (Igaunija).
Augstākajam apbalvojumam Latvijas arhitektūrā no visiem konkursā pieteiktajiem darbiem – objektiem un procesiem – ir izvirzīti vienpadsmit nominantu, starp kuriem augusta beigās tiks noskaidroti paši labākie.
Vakar AB dambī tika atklāts mākslinieka Andra Indāna veidotais papildinātās realitātes skaņdarbs, instalācija Sirēnu sala, kas šo vietu ir pārvērtusi par neredzamu un skaņas piepildītu koncertzāli. Tās radīšanā izmantotas lokatīvo mediju tehnoloģijas, kuras pirmo reizi tika definētas 2003. gadā vienā no jauno mediju kultūras centra RIXC organizētajiem pasākumiem. "Mēs varam pozicionēt sevi realitātē caur GPS un arī virtuālus objektus – šajā gadījumā tā ir skaņa," ieskicē autors un piebilst, ka ar šo tehnoloģiju izmantošanu vairāku gadu garumā nodarbojas mākslinieks Gints Gabrāns savos papildinātās realitātes projektos.
Atzīmējot Francijas valsts nacionālos svētkus – Bastīlijas ieņemšanas dienu, 14. jūlijā visā pasaulē notiek Starptautiskais franču kino festivāls. Tā laikā vairāk nekā trīsdesmit valstīs tiek izrādītas jaunākās Francijā veidotās filmas. Festivāla mērķis ir svinēt kino atgriešanos uz lielajiem ekrāniem, kas šogad simboliski sakrīt ar Kannu kinofestivālu, kas Francijas Rivjēras krastā norisinās no 6. līdz 17. jūlijam.
Apmēram 14 tūkstošu kultūras norišu, kas ir bijušas pieejamas vairāk nekā 200 000 bērnu un jauniešu viena mācību gada laikā, – pagājušajā nedēļā platformā Zoom norisinājās preses konference par starpdisciplinārās kultūrizglītības programmas Latvijas skolas soma trīs darbības gados gūtajām atziņām un aktualitātēm. Tā tika izveidota 2018. gadā Latvijas valsts simtgades programmā, lai dotu iespēju skolēniem iepazīt Latvijas kultūras norises, sasaistot tās ar mācību un audzināšanas darbu.
Kā dzīvot līdzsvarā starp dabu, cilvēku vēlmēm un vajadzībām? – atbildes būs meklējamas Vides risinājumu institūta rīkotajā zinātnes un mākslas izstādē Lauka pētījumi, kas jūlijā un augustā būs skatāma Cēsīs.
No 3. jūnija līdz 29. augustam bijušās tekstilfabrikas Boļševička teritorijā apmeklētājus uzņems brīvdabas mākslas parks – tas ir iecerēts kā Latvijas laikmetīgās mākslas muzeja tapšanas seriāla nākamā sezona.
Ieguldot 68 miljonus eiro, Latvijas reģionos atjaunoti un izbūvēti gandrīz sešdesmit kultūras un dabas mantojuma objektu – muižas, pilis, baznīcas, muzeji, dabas takas, dārzi, estrādes, torņi, tilti, promenādes, pludmales un citi, kā arī attīstīti un izveidoti jauni kultūras un tūrisma pakalpojumi. Lai mudinātu Latvijas iedzīvotājus apmeklēt šos objektus, uzsākta informatīvā kampaņa Atrastā Latvija ar mājaslapu, septiņu televīzijas raidījumu ciklu, cita veida informatīvajiem materiāliem un spēli, kas norisināsies visu vasaru līdz pat šā gada 5. septembrim.
Pagājušās nedēļas nogalē Rīgas Pasažieru ostā norisinājās konkursa Latvijas Dizaina gada balvas pasniegšanas ceremonija, kurā Lielo balvu ieguva grāmata ar paplašinātās realitātes elementiem Stories in Sounds (SIA NORD ID Riga).
Vispirms izrāde, pēc tam seriāls un tagad arī seriālluga Covid-19 apstākļos tik pierastajā Zoom platformā. Gusts Ābele (16) kopā ar domubiedriem – citiem jauniešiem no eksperimentālās teātra studijas Kāpnes – jau paguvis iemēģināt roku radošajā procesā un apstāties nedomā
"Es izjūtu savu Ziemeļmeitu caur savām priekštecēm, caur dzimtas sievietēm. Tā ir tāda smalka atbildības forma. Visvairāk izjūtu caur spītu, tādu, kas ļauj nebaidīties, celties, sargāt. Izjūtu saiknē ar dabu. Izrādās, tas ir vienojoši daudzām. Mums ir savas spēka vietas, patvēruma vietas, dziedināšanas vietas. Tie ir sevis meklējumi, sevis aplūkošana no malas, ieskatīšanās ciešāk. Nodefinēšana," sarunā ar laikrakstu Diena par tikko iznākušo grāmatu Ziemeļmeitas kods stāsta tās idejas autore fotogrāfe Una Taal, kurai viens no būtiskākajiem stimuliem šīs grāmatas tapšanai ir bijusi viņas vecmāmiņas māsas Margas Cāzares uzdāvinātā broša no sudraba pieclatnieka.
Lai iemīlētos, klikšķiniet šeit! – līdz 27. jūnijam Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā izstāžu telpā Pilot ir skatāma izstāde, kas aplūko to, kā iepazīšanās lietotnes ir ietekmējušas mūsdienu romantisko attiecību veidošanas kultūru, un kas ievada Rīgas Fotogrāfijas biennāles programmu Next 2021 (šajā programmā uzmanība vērsta uz jaunajiem māksliniekiem un šogad arī kuratoriem, aktualizējot kuratora kā starpnieka lomu starp skatītāju, mākslinieku un mākslas darbu).
No tehnoloģijām nav jābaidās. Venēcijas arhitektūras biennālē sākas biroja NRJA veidotās Latvijas ekspozīcijas Tas nav domāts tev! Tas domāts ēkai uzbūve.
Citu darbu vidū Nacionālā kino centra organizētajā 4. maija Latvijas filmu maratonā būs skatāma režisores Lailas Pakalniņas dokumentālā filma Karote (2019), kas vēsta par plastmasas karotes dzīves ciklu no zemes dzīlēs iegūtas naftas līdz ēdvietām, kur tās mūžs ilgst vien dažas minūtes.
