Interneta vietnē bit.ly/3pawtnw var iepazīties tuvāk ar divdesmit četriem mākslinieces zīmētajiem darbiem, kuros atspoguļotas tādas politiskas personības kā Aigars Kalvītis, Jānis Jurkāns, Aivars Lembergs, Einars Repše, Andris Šķēle un citi.
Uzklikšķinot uz katru no karikatūrām, iespējams izlasīt aprakstu par tā brīža aktualitāti, uz kuru kā atsauce tapis konkrētais darbs, piemēram, viens no tiem atgādina, ka pirms gandrīz divdesmit gadiem toreizējas Latvijas Bankas prezidents Einars Repše pavēstījis, ka neizslēdz iespēju iesaistīties aktīvā politiskā darbībā. "2001. gada 22. augustā [viņš] paziņoja, ka esot gatavs pieņemt piedāvājumu veidot partiju, taču vēlas par to saņemt vienreizēju honorāru 1 000 000 ASV dolāru apmērā," var lasīt aprakstā pie mākslinieces karikatūras ar Einaru Repši un zirgu.
Jau kopš studiju gadiem Ludmila Bulikina pievērsusies šim radošās izteiksmes veidam un regulāri piedalījusies zīmējumu un karikatūru izstādēs Latvijā, kā arī skatēs un karikatūru konkursos Bulgārijā, Japānā un Itālijā. No 1977. līdz 1995. gadam mākslinieces karikatūras bijušas redzamas izdevumos Dadzis, Padomju Jaunatne, Literatūra un Māksla, Sieviete, Atmoda un Rīgas Laiks. No 1995. līdz 2005. gadam laikrakstā Diena tikušas publicētas vairāk nekā septiņsimt Ludmilas Bulikinas karikatūru, kuras radušās mākslinieces un laikraksta komentētāju sadarbībā un tapušas trīs posmos.
Vispirms viņa divatā ar attiecīgā komentāra autoru radījuši zīmējuma ideju. Pēc tam Ludmila Bulikina to uzskicējusi, portretējot politiķus pēc fotogrāfijas un piešķirot viņiem dotajam kontekstam atbilstošas sejas izteiksmes. Noslēdzošajā posmā, saņemot komentāra autora akceptu, viņa zīmējumu rūpīgi pārvilkusi ar tušu un izkrāsojusi.
Ludmila Bulikina teikusi, ka visus politiķus nav bijis vienlīdz viegli uzzīmēt. Bijuši tādi, kuri bijuši pateicīgāki un kuru sejā bijis kaut kas tāds, aiz kā aizķerties – bārda, ūsas, lielas acis, bet citi bijuši neizteiksmīgāki.
Jāatzīmē, ka viens no 1997. gadā dibinātā muzeja mērķiem ir popularizēt karikatūru kā mākslas žanru. Aktuālajai informācijai par to var sekot līdzi interneta vietnē www.facebook.com/kekavasmuzejs.