Trešdien vakarā notika Latvijas Zemnieku savienības valdes sēde, kurā LZS priekšsēdis Augusts Brigmanis ir aicinājis valdi nobalsot par uzticību viņam un saņēmis pārliecinošu atbalstu, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
Ir pāragri spriest par koalīcijas sastāvu pirms pirmā sarunu apļa noslēgšanās, uzskata politiskā spēka KPV LV un partiju apvienības Attīstībai/Par! politiķi.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nemainīs valdības veidošanas sarunām deleģētos pārstāvjus pēc tam, kad partija KPV LV paudusi pretenzijas par neievēlēto politiķu dalību tajās.
Partija KPV LV neies uz valdības veidošanas sarunām ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), ja tajās politisko spēku pārstāvēs cilvēki bez tautas mandāta, aģentūru LETA informēja KPV LV līdzpriekšsēdētāja Linda Liepiņa.
Ja pēc piedzīvotās sakāves 13. Saeimas vēlēšanās politiskā partija Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) nespēs atjaunoties, tad šīs partijai bija pēdējās parlamenta vēlēšanas, aģentūrai LETA pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij).
"Ja man būtu jāsāk viss no gala, es neko nemainītu. Neko nenožēloju," intervijā Romānam Meļņikam uzsvēra premjers Māris Kučinskis, kura pārstāvētais politiskais spēks ZZS 13. Saeimas vēlēšanās uzskatāms par vienu no lielākajiem zaudētājiem.
Sociālo tīklu piedāvātās iespējas nav pavisam izkonkurējušas partiju komunikāciju ar vēlētājiem klātienē. Teju katru dienu medijos skan politisko spēku reklāmas, aicinot tikties ar deputātu kandidātiem Rīgā un reģionos. Ieceri apmeklēt partiju priekšvēlēšanu pasākumus Diena sāka īstenot ar ZZS rīkoto svētku atceres pasākumu valstsvīra Kārļa Ulmaņa dzimtas mājās Pikšās Dobeles novada Bērzes pagastā. Interesi par to pastiprināja atmiņas par 2010. gadu, kad mēnesi pirms 10. Saeimas vēlēšanām Pikšās atklāja K. Ulmaņa pieminekli, kas bija veidots arī ar ZZS atbalstu.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti lielākoties noraida iespēju pēc vēlēšanām veidot koalīciju ar partiju Saskaņa, savukārt zaļzemnieks Valdis Kalnozols tiešu atbildi pagaidām nesniedz, reizē norādot, ka par sadarbību nevar spriest, ja nav vienošanās par kopīgu mērķi.
Pēc tam, kad Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze (ZZS) pagājušajā nedēļā televīzijas kanālā Rīga TV 24 atzina, ka viņam nebūtu iebildumu pret sadarbību ar Saskaņu, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līderi uz to reaģēja ļoti asi.
Zaļo un Zemnieku savienība uz tai tik izšķirošajām Saeimas vēlēšanām, kurās partiju apvienībai ir svarīgi nezaudēt varu, piesaka komandu ar politiskajiem smagsvariem sarakstu galvgalī – tie ir premjers Māris Kučinskis, ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis un ministri. Lielākā daļa kandidātu ir ilggadēji ZZS dalīborganizāciju biedri, kas pārsvarā pārstāv kādu no reģioniem, kur ZZS ir ietekmīgākais politiskais spēks. Taču ZZS ir atvērusi durvis arī dažiem patvēruma meklētājiem no citiem politiskajiem spēkiem.
Šī gada jūnijā visdāsnākos ziedojumus partijām saņēmusi Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kurai kopumā ziedoti 98 599 eiro jeb 62,7% no kopējā jūnijā partijām saziedotā apjomā, liecina Korupcijas un apkarošanas biroja (KNAB) publicētais partiju finansēšanas pārskats.
Pēc iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā (ES) Latvija no jauna ir atradusi savu vietu Eiropā, augsta līmeņa starptautiskā konferencē "Eiropa. Pēc 100 Pirms", sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
