Katra desmitā sieviete pēc dzemdībām var saslimt ar pēcdzemdību depresiju, intervijā Latvijas Radio teica Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs Elmārs Rancāns.
Ne viens vien gada tumšākajos, vēsākajos mēnešos nonāk depresīvā stāvoklī. Vēršoties pēc palīdzības pie ārsta, bieži vien tiek izrakstīti antidepresanti. Ja ir medikamenti, tad sagaidāms arī uzlabojums, taču problēma ir tā, ka ne visiem pietiek uzņēmības zāles lietot, un nereti pietrūkst arī izpratnes, kādēļ ir svarīgi godprātīgi sekot noteiktajam terapijas kursam.
Pandēmija neatkāpjas, un klāt jau trešais vilnis. Aktualizējies ir jautājums par dažāda vecuma iedzīvotāju psihisko veselību un psiholoģisko noturību, kā arī senioru un bērnu veselību. Latvijas zinātnieki valsts pētījumu programmas projektā par Covid-19 epidēmijas ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā analizēja gan pandēmijas pirmā viļņa laikā, gan arī tikai nesen (novembrī) iegūtos datus. Kopumā piecos pētījumu projektos darbojās 66 epidemiologi, sabiedrības veselības eksperti, psihiatri, psihologi, ginekologi, seksuālās un reproduktīvās veselības speciālisti, pediatri, ģimenes ārsti, pedagogi un citi eksperti.
Ar Covid-19 jaunākā paaudze slimo mazāk, taču ārkārtējās situācijas laikā emocionāli cieš vairāk, intervijā ar Aismu Orupi uzsver pusaudžu psihoterapeits Nils Konstantinovs.
Lai pusaudži ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem laicīgi saņemtu palīdzību depresijas un pašnāvības riska gadījumos, Veselības ministrija (VM) kopā ar Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, nodibinājumu Bērnu slimnīcas fonds un Pusaudžu resursu centru (PRC) atklāj jaunu valsts apmaksātu pakalpojumu, portālam Diena.lv pavēstīja VM pārstāve Anna Strapcāne.
Malaizijā kāda 16 gadus veca meitene padarījusi sev galu pēc tam, kad par to nobalsoja viņas sekotāji sociālajā vietnē Instagram, tādējādi izraisot plašas diskusijas par to, kā pasargāt Malaizijas jaunatni no šādas psiholoģiskās ietekmēšanas tīmeklī un kā kontrolēt potenciāli kaitniecisku saturu, vēsta ziņu aģentūra Reuters.
Latvijā katru gadu vidēji 115 000 iedzīvotāju slimo ar depresiju, kurai nepieciešama ārstēšana, pirmdien Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) organizētajā diskusijā Depresija - Purināsim! norādīja speciālisti.
Depresija un stress – divas moderno laiku ķibeles. Depresija – neapmierinātība ar pagātnes darbībām, stress – bažas par rītdienu. Nav noslēpums, ka milzīga neapmierinātība ar notiekošo valda sabiedrībā gan tepat, Latvijā, gan citviet pasaulē. Arī manis paša nemitīgās pārdomas par pagātni un nākotni mudināja ķerties klāt šai tēmai. Taču atrast risinājumu depresijai, stresam un citām ar mūsu garīgo un psiholoģisko labsajūtu saistītajām nebūšanām, izrādās, nav nemaz tik sarežģīti. Apzinātības metodes, meditācija, dažādas terapijas, elpošanas vingrinājumi un pat ēšanas veidi un diētas ir tie rīki, kurus var samērā vienkārši izmantot un kuri neprasa lielus ieguldījumus, toties var izrādīties pat ļoti efektīvi un ikdienā palīdzēt jebkuram.
Latvijā vīrieši daudz biežāk nekā sievietes slimo ar tuberkulozi un alkoholismu, savukārt sievietes salīdzinoši biežāk nekā vīrieši slimo ar psihiskām slimībām, apkopojot datus par dzimumu saslimstību ar dažādām slimībām, secinājusi Centrālā statistikas pārvalde.