Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rīkotajās 3. marta tiešsaistes Zinātnieku brokastīs psihiatre docente Jeļena Vrubļevska atklāja, ka Pasaules Veselības organizācija jau 2020. gada sākumā bija prognozējusi, ka gan pati pandēmija, gan tās mazināšanai veiktie ierobežojumi varētu būtiski ietekmēt pasaules iedzīvotāju psihisko veselību – pieaugs depresijas izplatība, trauksme, psihoaktīvo vielu lietošana u. tml. Veselības traucējumus var radīt ekonomiskās grūtības, bezdarbs, vientulība, hroniskas fiziskās saslimšanas, mazkustīgs dzīvesveids, jaunāks vecums, slikta miega kvalitāte, dzīvesvieta.
Uzsver bailes
Lai novērtētu iedzīvotāju psihiskās veselības stāvokli Latvijā, 2020. gada jūlijā profesora Elmāra Rancāna vadībā veikta interneta aptauja, kurā bija ietverti 26 jautājumu bloki un atbildēja 2608 respondenti. Iegūtā respondentu atlase ir reprezentatīva Latvijas vispārējai populācijai. Aptaujā centās noskaidrot domas par Covid-19, attieksmi pret alkoholu, smēķēšanu, kādas izmaiņas notikušas uzvedībā, domas par nāvi ārkārtējā stāvokļa laikā, kāds ir vispārējais veselības stāvoklis, kādu atbalstu saņem, kādas ir lielākās grūtības u. tml.
Visvairāk aptaujā iesaistītie uzsvēruši bailes, ka var saslimt ar Covid-19 paši vai viņu ģimenes locekļi, bet mazāk nekā pusei respondentu bijušas bailes, ka saslimšanas gadījumā cilvēki no viņiem attālinātos un izturētos citādāk. "Bailes ir nozīmīgs faktors, kas ir saistīts gan ar depresiju, gan distresu, gan trauksmi, gan ar izmaiņām garastāvoklī," uzsver Vrubļevska. Izdevies noskaidrot, ka ar klīnisku depresiju ārkārtas stāvokļa laikā saskārušies gandrīz 6%, bet ar distresu jeb depresijas simptomiem – 8% Latvijas iedzīvotāju. Ja salīdzina ar 2011. gadā veikto pētījumu, kurā simptomu izplatība bija 6,7%, var secināt, ka depresijas simptomu izplatība ir paaugstinājusies.
Vairāk nekā pieciem procentiem cilvēku, kuri nekad nav ārstējušies depresijas dēļ, domas par pašnāvību pieaugušas, bet to cilvēku vidū, kas ir ziņojuši par depresiju pagātnē, domas par nāvi un/vai pašnāvību palielinājušās vēl vairāk. Ja pagātnē bijis vismaz viens pašnāvības mēģinājums, domas to izdarīt atkārtoti pieaugušas 27% respondentu.
Cilvēkiem ar depresiju un distresu izmainījušies ieradumi, piemēram, viņi sākuši biežāk smēķēt. Līdzīgi dati ir arī par alkohola lietošanu – tā patēriņš pieaudzis, salīdzinot ar cilvēkiem bez depresijas.
"Pirmā pandēmijas viļņa laikā depresijas simptomu izplatība kopumā ir paaugstinājusies, tādēļ rekomendējam primārās aprūpes līmenī izmantot depresijas un trauksmes skrīninga instrumentu. Tam būtu jābūt pieejamam katrā ģimenes ārsta praksē. Tāpat iesakām lietot skrīningu pārmērīgai alkohola lietošanai. Kā pagaidu risinājumu pētnieku komanda rekomendējusi ārkārtējā stāvokļa apstākļos ieviest valsts apmaksātus psiholoģiskās palīdzības pakalpojumus ar ģimenes ārstu nosūtījumu, taču ir būtiska psihiskā stāvokļa izvērtēšana pie psihiatra," norāda Vrubļevska un piebilst, ka tuvākajā laikā šim pakalpojumam jau jābūt pieejamam.
Ietekmē vecums, izglītība
Pētnieki arī analizējuši, kam un vai krīzes laikā izdodas saglabāt mieru. Psiholoģiskā noturība nav gluži tas pats, kas pozitīva garīgā veselība, norāda psiholoģe docente Viktorija Perepjolkina. Spēju pielāgoties grūtai situācijai un saglabāt dzīvesprieku nosaka cilvēka izturība pret vides riska faktoriem un negatīvo pieredzi. "Tā ir spēja pārvarēt dažādas dzīves likstas, nenobrukt un turpināt dzīvot. To ietekmē gan dzīves pieredze, gan bioloģiskie faktori, gan nervu sistēmas stabilitāte, tāpat pieejamais atbalsts no tuviniekiem un sociālais atbalsts plašākā kontekstā," stāsta psiholoģe.
Pētījumā atklājies, ka psiholoģisko noturību neietekmē dzimums un tautība, bet tā ir vājāka jauniešu vidū, jo ir mazāka dzīves pieredze. Toties veiksmīgāk izmantot dažādas pašpalīdzības stratēģijas izdodas cilvēkiem ar augstāku izglītības līmeni. Eksperti pieļauj, ka studijas augstskolā devušas arī psiholoģisku lielāku rūdījumu, šie respondenti mazāk baidās no saslimšanas ar Covid-19, bet tajā pašā laikā vairāk ievēro piesardzības pasākumus vīrusa izplatības mazināšanai. Zemāki psiholoģiskās noturības rādītāji ir saistīti ar augstākiem depresijas un distresa rādītājiem, kā arī ar tendenci izmantot neefektīvas stratēģijas, tādas kā izvairīšanās no problēmu risināšanas, neticība savām spējām, pesimistisks noskaņojums. Lai stiprinātu psiholoģisko noturību, ir nepieciešams pilnvērtīgs miegs, jāievēro dienas režīms. Vērtīgas ir arī pastaigas, fiziskās aktivitātes, sports, garīgās prakses, meditācija, vaļasprieki, kā arī veselīgs sekss.