Gadījums ar tūrisma operatoru
Fisom, kura organizētajā
ceļojumā jaunieši iestrēga
Dienvideiropā, liek aizdomāties par uzņēmējdarbībā
valdošajām tendencēm.
Afganistānā ar vērienīgu, kustības Taliban rokās pirms trim gadiem nonākušās ASV armijas militārās tehnikas parādi (bijušajā ASV armijas bāzē Bagramā) tika atzīmēta trešā gadskārta, kopš ASV bruņotie spēki pēc divdesmit gadu klātbūtnes steigā un gana neorganizēti atstāja šo valsti.
Publiskajā telpā šonedēļ atkal aktualizējās tēma par valsts spēju (bet patiesībā nespēju vai pat negribēšanu) rūpēties par saviem pilsoņiem brīdī, kad viņus piemeklējušas nopietnas problēmas, ar kurām tikt galā paša spēkiem un līdzekļiem nav iespējams.
Nesen Apvienotajā Karalistē
notikušie nemieri raisīja
diskusijas par sociālo tīklu
lomu mūsdienu sabiedrībā.
(Par situāciju Apvienotajā
Karalistē var lasīt laikraksta
Diena rubrikā Ārzemes, piemēram, 9. augustā
publicētajā rakstā Pēc grautiņiem protesti pret
vardarbību, kā arī publikācijās citos medijos.)
Latvija nule izpildīja savu kā valsts
faktiski galveno pienākumu,
parūpējoties par saviem pilsoņiem – noorganizējot, lai drošībā
mājās nonāktu 147 Spānijā
iestrēguši, bezatbildīga tūroperatora pamesti nepilngadīgie un jaunieši.
Sākotnēji izskanēja, ka tam iztērēti 100 000
eiro, bet, pēc galīgajām aplēsēm, gluži tik
daudz nesanākšot.
Līdz ar Parīzes olimpisko spēļu
noslēgšanos ir beidzies arī "olimpiskais pamiers" Francijas iekšpolitikā, un Valsts prezidentam
Emanuelam Makronam ir jāsniedz atbilde uz jautājumu,
kādu viņš redz izeju no lielā mērā paša
radītās iekšpolitiskā pata situācijas.
Pēdējā laikā bieži tiek spriests par obligāto valsts aizsardzības dienestu (VAD). Nesen uzmanību šim tematam pievērsa ārlietu ministre Baiba Braže (Jaunā Vienotība), kura, piedaloties Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā, norādīja, ka atbalsta ideju par sieviešu iesaukšanu VAD.
Nu jau otro mēnesi nekas nav dzirdams par iespējamām izmaiņām valdošajā koalīcijā, kas nebūt nenozīmē, ka būtu pārgājusi Apvienotā saraksta (AS) gribēšana atgriezties pie valdības galda, tāpat kā Jaunās Vienotības vajadzība pēc stabila vairākuma Saeimā.
Kā aiz ASV robežām, tā pašās
Savienotajās Valstīs kā negaidīts tiek vērtēts demokrātu
kandidātes uz ASV prezidenta
posteni Kamalas Harisas (un
vienlaikus arī partijas vadības)
lēmums par viņas pārinieku – kandidātu uz
ASV viceprezidenta amatu – izraudzīties pat
ASV maz zināmo Minesotas pavalsts gubernatoru, 60 gadu veco Timu Volzu.
Nedēļas sākumā pēc masu protestiem, kuru laikā dzīvību zaudēja ap trim simtiem cilvēku, no amata atkāpās un vārda tiešā nozīmē no valsts aizbēga Bangladešas vēsturē ilglaicīgākā (šo amatu vairāk nekā 20 gadu ieņēmusī) premjerministre Hasīna Vazeda, valsts dibinātāja Mudžibura Rahmana meita.
Apvienotā sabiedriskā medija – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio – pirmajai kopīgajai pārvaldes struktūrai konkursā tiek meklēti pieci valdes locekļi ar mediju videi astronomisku atalgojumu – vidēji 10 000 eiro algu katram.
Galvenokārt spriedzes pieauguma dēļ Tuvajos Austrumos bez
īpašas ievērības starptautiskā
mērogā palika fakts, ka šajās
dienās apritēja 50 gadu kopš
Kipras sadalīšanās divās – grieķu un turku – daļās.
Satiksmes ministrija (SM) rosina
atteikties no sākotnējās ostu
pārvaldības reformas idejas, kas
paredzēja Rīgas un Ventspils
brīvostas pārveidot par kapitālsabiedrībām, liecina Tiesību aktu
portālā saskaņošanai virzītais SM informatīvais ziņojums, vakar rakstīja LETA.
Situācija Latvijas ekonomikā jau aptuveni trīs gadus ir nemainīga – nav dziļas lejupslīdes, taču vienlaikus nav arī vērā ņemamas izaugsmes. Tas izriet no iekšzemes kopprodukta datiem, kurus sociālajos tīklos publiskojis ekonomikas eksperts Jānis Hermanis.
Par Venecuēlā notikušo valsts prezidenta vēlēšanu (pēc ilgāka pārtraukuma – pirmo ar pilnvērtīgu vai gandrīz pilnvērtīgu opozīcijas piedalīšanos) uzvarētāju ir pasludināts esošais valsts vadītājs Nikolass Maduro, kamēr opozīcija atsakās atzīt vēlēšanu rezultātus un valstī jau ir sākušies pret Maduro un čavistiem (eksprezidenta Ugo Čavesa sekotājiem) vērsti protesti.
Ungārijas vienpusējie soļi, atvieglojot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iebraukšanu savā teritorijā, atvēruši vārtus to nekontrolētai kustībai visā Šengenas zonā, pārvelkot svītru Latvijas un visas Eiropas Savienības (ES) centieniem kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā mazināt ar šādu cilvēkplūsmu saistītos riskus.
Divas nedēļas pēc kārtas valdība atkal ieslēgusi vasaras brīvlaika režīmu – ne šajā, ne arī nākamajā otrdienā nenotiks Ministru kabineta kārtējās sēdes, un būtībā tikai īpašas nepieciešamības gadījumā var tikt sasaukta valdības ārkārtas sēde. Vērts piebilst, ka šajā brīvlaika režīmā nenotiek arī valdības partiju sadarbības sanāksmes. Vārdu sakot, kā jau labi redzams šodienas karikatūrā, valdība divas nedēļas it kā darbosies, bet it kā ne.
Nedēļas pirmajā pusē astoņu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri nosūtīja kopīgu vēstuli ES augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzepam Borelam (kurš šajā amatā gan vada pēdējos mēnešos) ar aicinājumu pārskatīt politiku attiecībā uz Sīriju.
Nesen tiesībsargs Juris Jansons norādīja, ka Latvijā ārstiem ir tiesības runāt valsts valodā, t. i., latviski, nevis svešvalodā, arī tad, ja pacients ir bērns.
Vakar e-pastā ienāca sūtījums
no Rail Baltica projekta
īstenošanas uzņēmuma RB
Rail ar pirmšķietami mārketinga nolūkos darinātu preses
relīzi, kuras nosaukums
– Greenpeace aicina palielināt ieguldījumus
Eiropas dzelzceļa infrastruktūrā un nesenajā
pētījumā atsaucas uz Rail Baltica.
Iepriekšējās nedēļas beigās ASV prezidents Džo Baidens rakstiski paziņoja par atteikšanos atkārtoti kandidēt uz Balto namu, turklāt paziņojums tika publiskots vien dažas stundas pēc tam, kad viņa priekšvēlēšanu štābs bija apliecinājis, ka prezidents no cīņas neatteiksies.
Daudzās situācijās pamatoti tiek kritizēti politiķi un valsts pārvaldes pārstāvji un tikpat pamatoti tiek slavēti uzņēmēji, jo nereti tiešām valsts sektors demonstrē izpratnes trūkumu par reālo situāciju. Tomēr reizēm arī no biznesa vides izskan tāda retorika, kas rada neizpratni.
Nupat Ķīnas galvaspilsētā Pekinā notikušajā Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (ĶKP CK) XX kongresa Trešajā plēnumā, visticamāk, ir pieņemts stratēģisks lēmums sākt gatavošanos plašai Ķīnas ekonomisko saišu ar ASV pārtraukšanai.
Aizvien vairāk pašvaldību nāk klajā ar ziņām par "jostu savilkšanas" pasākumiem, kam pamatā ir smaga finanšu situācija – izdevumu ir krietni vairāk nekā ieņēmumu.
Ekonomikas ministrijas šovasar publiskotās darba tirgus prognozes atklāj, ka tuvākajos gados Latvijā var pietrūkt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT), dabaszinātņu, kā arī inženierzinātņu speciālistu.
Atentāta mēģinājums pret ASV eksprezidentu Donaldu Trampu, kas notika divas dienas pirms viņa kā republikāņu kandidāta oficiālas nominēšanas cīņai par Balto namu, ir mainījis iekšpolitisko spēku samēru Savienotajās Valstīs, padarot Trampu par viennozīmīgu gaidāmo prezidenta vēlēšanu favorītu.
Eiropas Savienības (ES) un nacionālajā līmenī mērķtiecīgi jāstrādā pie labvēlīgu un pievilcīgu dzīves apstākļu nodrošināšanas lauku apvidu iedzīvotājiem, lai nodrošinātu pieejamību nepieciešamajai infrastruktūrai, pakalpojumiem, izglītības iespējām un darba vietām, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), ziņo LETA.