Jāatceras, ka tad, kad sociālie tīkli ienāca mūsu ikdienā, daudzi tos vērtēja skeptiski. Vēlāk skepsi nomainīja milzīga sajūsma un ārkārtīgi plaša sociālo tīklu lietošana – gan privātpersonas, gan uzņēmumi, gan valsts un pašvaldības iestādes sāka virtuālajā vidē vēstīt par visām savas ikdienas niansēm. Protams, sociālo tīklu popularitāte ietekmēja arī jauno paaudzi, kura vispār digitālos risinājumus lieto aizrautīgi un velta tiem ilgas stundas.
Tagad globālā eiforija ir pierimusi. Nesen medijs Euronews vēstīja, ka pieaug to Eiropas valstu skaits, kuras vēlas sociālo tīklu lietošanu atļaut tikai no 15-16 gadu vecuma. Francijai, Spānijai, Itālijai, Grieķijai, Somijai, Vācijai un Apvienotajai Karalistei tagad pievienojusies arī Portugāle. Euronews skaidro, ka Portugālē tiek plānoti piekļuves ierobežojumi līdz 16 gadu vecumam tādiem sociālajiem tīkliem kā Instagram, Facebook un TikTok, bet ne ziņu apmaiņas vietnei WhatsApp, ko daudzi vecāki un bērni izmanto saziņai.
Paralēli diskusijām par sociālo tīklu lietošanas ierobežošanu bērniem un pusaudžiem plašākus mērogus iegūst brīdinājumi par to, ka sociālie tīkli tiek izmantoti finanšu krāpniecībai. Labsirdīgi cilvēki iekrīt krāpnieku sacerēto iežēlinošo stāstu lamatās un, domājot, ka palīdz kādam nelaimē nonākušajam, patiesībā atdot savu naudu blēžiem. Citi zaudē naudu, jo to samaksā sociālajos tīklos pamanītiem preču un pakalpojumu tirgotājiem, kuri naudu paņem, bet preci nepiegādā vai pakalpojumu nenodrošina.
Turklāt tieši šoziem mākslīgā intelekta attīstība ir pastiprinājusi bažas par nepatiesu vēstījumu izplatīšanu. Tā, piemēram, vēstot par vētrām Dienvideiropā, līdz ar realitāti dokumentējošiem tekstiem, fotoattēliem un videomateriāliem internetā parādījās arī tādi gigantisku viļņu, spēcīgu vēja brāzmu un apjomīgu postījumu skati, kas bija maldinoši.
Vērojot tendences Latvijas sabiedrībā, tieši maldinošu vēstījumu izplatības kāpums varētu radīt nopietnus izaicinājumus, turklāt pat politiskā aspektā saistībā ar šoruden gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.
Protams, no sociālo tīklu idealizēšanas nav jākrīt otrā galējībā. Nav jāsāk to ignorēšana vai pat nozākāšana. Facebook daudziem ir noderējis brīžos, kad nepieciešams operatīvi informēt un ātri koordinēt lielu skaitu cilvēku. Tomēr jautājums par to, kā ierobežot maldinošo tekstu, attēlu un videomateriālu ietekmi, būs jārisina arī Latvijā.

