Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Dienas komentārs

Formāls "paldies" situāciju neuzlabo © DIENA(19)

Pēdējo mēnešu Covid-19 inficēšanās cipari neliecina, ka situācija pandēmijas apkarošanā uzlabotos, kas savukārt liek uzdot aizvien asākus un tiešākus jautājumus par valdības un krīzes vadības padomes īstenotā darba zemo kvalitāti un tā iemesliem. Paradoksālā kārtā valdošā koalīcija, kas pie varas nokļuva, solot bezkompromisu tiesiskumu un vēl nebijušu valsts pārvaldes darba caurspīdīgumu, kopš pandēmijas sākuma pērn pavasarī lielāko daļu lēmumu gatavo, izspriež un apstiprina stingrā slepenībā tā, it kā uzskatītu, ka Latvijas sabiedrība ir tās lielākais ienaidnieks, no kura ir jāslēpj informācija līdz pēdējam brīdim.

Ar vienādām izredzēm © DIENA(14)

Francijā veiktā Harris Interactive sabiedriskās domas aptauja liecina, ka gadījumā, ja vēlēšanas notiktu šobrīd, aptuveni vienādas izredzes ieņemt valsts vadītāja posteni būtu esošajam prezidentam Emanuēlam Makronam un Nacionālās apvienības (bijušās Nacionālās frontes) līderei Marinai Lepēnai.

Pavasara gaidas ekonomikā © DIENA

Janvārī uzņēmumu noskaņojums būtiski pasliktinājies mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, ar šādu pagājušā mēneša ekonomiskās konjunktūras virsrakstu vakar nāca klajā Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Vai mazinās nabadzību? © DIENA(28)

Jēdzienu "Atveseļošanas un un noturības mehānisms" (ANM) tuvākajā laikā mēs dzirdēsim bieži. ANM ir Eiropas Savienības (ES) mērogā koordinēts projekts, kura mērķis ir mazināt Covid-19 krīzes radīto ietekmi. Finanšu ministrija skaidro, ka "darbs pie ANM ieviešanas tiks organizēts sešos virzienos – klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara". Tiek solīts, ka Latvijai pieejamais finansējums būs 1,65 miljardi eiro, bet tas var augt un pārsniegt divus miljardus.

Kāpēc uzlabojumu valdībā nebūs © DIENA(16)

Veselības ministres Ilzes Viņķeles (A/P) demisija, kā rādās, nav spējusi nolaist tvaiku ne valdības darbā, ne sabiedrības attieksmē pret valdības darbu – gaisā virmo pieprasījumi tādā pašā veidā vērtēt ne tikai labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) darbu, bet arī visas valdības un pirmkārt premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) atbildību par demisionējušās Viņķeles ievārīto vakcīnu deficītu.

Frontes līnija tēva pagalmā © DIENA(39)

Koronavīrusa pandēmijai ieilgstot, pieaug arī to pasaules valstu skaits, kurās vēršas plašumā dažādas ievirzes un dažādi motivēti protesti. Raugoties plašāk, aiz protestiem ir iespējams ieraudzīt globāla konflikta aprises.

Rīkoties, ne biedēt © DIENA(9)

Komunistu varas laikos, kad kavējās pārtikas piegādes veikalos, propaganda jo intensīvāk vēstīja par patiltēs dzīvojošajiem Amerikā un bezpajumtniekiem rietumvalstīs. Vēl nesenā pagātnē, kad Krievijā kavējās pensiju izmaksas vai bija kādas citas sociālekonomiskas problēmas, valsts kontrolētie mediji fokusējās uz tādām tēmām kā automātiskas pilsonības liegšana iebraucējiem vai pāreja uz izglītību valsts valodā Baltijas valstīs. Taktika skaidra – novērst uzmanību no grūtībām, ieskaidrojot, ka citur vēl sliktāk. Ļoti nekorekta komunikācijas metode, ko nemaz negribējās dzirdēt no Latvijas politiķiem, bet...

Vakcīnas nav politisks šovs © DIENA(11)

Vakcinācija patlaban tiek uzskatīta par taisnāko ceļu, pa kuru ejot var sasniegt Covid-19 izplatības mazināšanos, ierobežojumu atcelšanu un atgriešanos pie tādas dzīves, kāda bija ierasta līdz pandēmijai.

Covid-19 kā valdības pastāvēšanas garants © DIENA(6)

Latvijas politisko arēnu turpina vajāt lielāki un mazāki satricinājumi, kas šobrīd nonākuši tik tālu un kļuvuši zināmā mērā tik absurdi, ka sabiedrība kārtējo iknedēļas politisko skandālu valdošajā koalīcijā jau uztver "vēsā angļu mierā".

Eiropai sagatavoties? © DIENA(17)

Viens no pirmajiem rīkojumiem, kuru uzreiz pēc stāšanās amatā parakstīja ASV prezidents Džo Baidens, bija par naftas vada Keystone XL būvniecības pārtraukšanu. Šis lēmums ir vienlaikus būtisks trieciens Kanādas ekonomiskajām interesēm, tas demonstrē, kāda būs Baidena administrācijas reālā attieksme pret ASV sabiedrotajiem.

Vēl vienas krīzes aizmetņi © DIENA(3)

Tautsaimniecības stimulēšanas pasākumi, ko centrālās bankas uzsākušas iepriekšējās finanšu krīzes izskaņā, pasaules ekonomiku ieveduši jaunā laikmetā, kura izpausmes vēl līdz galam nav prognozējamas. Globālās tautsaimniecības līdzsvars izzuda šī gadsimta pirmajā desmitgadē, kad, tiecoties pēc aizvien lielākas peļņas, bankas bija kāpinājušas kreditēšanas apjomus līdz tolaik jauniem rekordiem, īpaši nevērtējot, vai aizdevumu ņēmēji ir spējīgi tos apmaksāt.

Svētki kompromisu valdībai © DIENA(10)

Nesen, 23. janvārī, apritēja divi gadi, kopš tika apstiprināta Krišjāņa Kariņa (JV) valdība. 22. janvārī Valsts kancelejas Komunikācijas departaments izplatīja valdības darbu slavinošu preses relīzi, kas bija uzrakstīta tik patētiskā stilā, ka varētu sacenties ar produktus reklamējošām relīzēm, ko medijiem sūta sabiedrisko attiecību aģentūras. Turklāt preses relīzes par to, ka "Krišjāņa Kariņa valdībai aprit divi gadi", sadaļā Nodokļu politikas uzlabošana, atbalsts uzņēmējiem un vietējiem ražotājiem bija ignorēti nodokļu reformas diskutablie aspekti, uz kuriem norādījuši uzņēmēji, radošās inteliģences pārstāvji, kā arī ekonomikas eksperti.

Magoņa lietas iznākums jāizmeklē © DIENA(29)

Latvijas dzelzceļa bijušā prezidenta Uģa Magoņa un Igaunijas miljonāra Oļega Osinovska korupcijas lietas iznākums, kurā pirmās instances tiesa abus ceturtdien attaisnoja, ir nepieņemams. Lieta, kurā milzīga valsts uzņēmuma prezidentu aiztur ar pusmiljonu eiro skaidras naudas auto bagāžniekā, atgriežoties no tikšanās ar šajā nozarē ieinteresētu uzņēmēju, nevar šādi beigties, ja vien kādā no tās etapiem nav notikusi atkārtota korupcija vai vismaz noziedzīga nekompetence.

Savienoto Valstu reiss nr. 93 © DIENA(27)

Līdz ar Džozefa Robineta Baidena jaunākā oficiālu stāšanos ASV 46. prezidenta amatā ASV ir sācies jauns politiskais cikls, kura galvenais jautājums skan – vai jaunajam ASV prezidentam un viņa administrācijai izdosies pārvarēt iepriekšējā prezidenta Donalda Trampa atstāto mantojumu un atkal pagriezt lidmašīnas, vārdā ASV, stūri jau jaunajai administrācijai vēlamajā virzienā.

Megasapņu čempions © DIENA(4)

Diemžēl jau atkal nākas noraudzīties satiksmes ministra Tāļa Linkaita kārtējās lielo sapņu vizualizācijās, vienlaikus saprotot, ka ministrs aizvien straujāk attālinās no zemes un reālās situācijas valstī.

Skopais allaž maksā divreiz © DIENA(8)

Nesen kāds ietekmīgās politiskās partijas Jaunā Vienotība (JV) pārstāvis mikroblogošanas vietnē Twitter kategoriskā formā paziņoja, ka tiem cilvēkiem, kuriem Covid-19 pandēmijas laikā aizliegts strādāt ierastajās profesijās, jāpārkvalificējas, nevis jāprasa pabalsti. Taču šī norāde ir tik neloģiska, ka to nevar atstāt bez ievērības un tā ir jāatspēko.

Slēgto debesu līgums © DIENA(5)

Krievija šā gada 15. janvārī oficiāli paziņoja, ka sāk izstāšanās no Atvērto debesu līguma procedūru. Līdz ar Maskavas aiziešanu no šīs vienošanās zaudēs jēgu tās turpmākā esamība, radot problēmas galvenokārt Eiropas valstu drošībai.

Vien vīruss? Bērnu psihe un zināšanas nerūp? © DIENA(13)

Jaunāko klašu skolēnu vecākus šonedēļ šokēja izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) vēstītais, ka pēc tam, kad nākamnedēļ atsāksies mācības sākumskolās, vismaz līdz 7. februārim tas notiks attālināti. Visiem. Iepriekš attālināta apmācība bija ieviesta skolēniem no 5. klases, nu tas skars arī jaunākus.

Vērtēšanas laiks ministram © DIENA(8)

Nesenā Veselības ministrijas vadības maiņa, kad Ilzei Viņķelei (AP) nācās šķirties no amata un ministra portfeli ieguva Daniels Pavļuts (AP), aktualizēja diskusiju par to, kādas prasības mūsu sabiedrība vispār izvirza ministriem.

Ļoti atšķirīgu interešu koalīcija © DIENA(15)

Paštīksmināšanos, ar ko šobrīd parlamentā nodarbojas Nacionālā apvienība (NA) un Attīstībai/ Par! (A/P), Covid-19 krīzes pīķī faktiski paziņojot, ka, nē, valsts svarīgākā problēma, izrādās, ir ģimenes jēdziena piepildījums, var bargi nosaukt par destrukciju vai ciniski – par cenšanos nostiprināties marginālu partiju nišā, kuru atbalsta griesti ir ap 10 procentiem vēlētāju balsu.

Sabiedrības tracināšana © DIENA(7)

Viena no pēdējās dienās sabiedrībā visvairāk apspriestajām tēmām ir ārkārtīgi straujais valdības lēmums steidzamā kārtā izveidot vakcinācijas pret Covid-19 projekta biroju, kuram arī noteikts iespaidīgs finansējums vairāk nekā pusmiljona jeb 600 800 eiro apmērā.

Paraugs. Bet īstajā brīdī © DIENA(8)

Pēdējās dienās atkal aktualizējusies tēma par ministru un citu valsts augstāko amatpersonu vakcinēšanu pret Covid-19, lai viņus pasargātu no saslimšanas, kā arī rādītu piemēru plašākai sabiedrībai par to, ka vakcinēties ir droši, pareizi un lietderīgi. Ideja saprotama un loģiska, taču vismaz šajā brīdī ar to saistās vairāki ''bet''.

Globālās Britānijas neskaidrā vīzija © DIENA(15)

Ietekmīgā izdevuma The Economist šā gada pirmajā numurā daudz uzmanības bija pievērsts Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības (ES) un britu nākotnes perspektīvām, tostarp pieminot projektu Globālā Britānija.

Ja nav vēlētāji, tad nerūp? © DIENA(9)

Tikmēr, kamēr mūsu valsts liberālie un centriskie politiskie spēki, respektīvi, Attīstībai/Par! un Jaunā Vienotība, sabiedrības uzmanību pievērš ar diskusijām par tādām racionālām tēmām kā vakcinācijas pret Covid-19 organizēšana un atbalsta mehānismi krīzes skartajām nozarēm, tikmēr konservatīvā virziena pārstāvji ar milzīgu intensitāti koncentrējušies uz tādu ar Covid-19 pandēmiju nesaistītu tēmu kā jēdziena "ģimene" skaidrošana.

Nav naudas? Aizej un palūdzies pabalstu! © DIENA(16)

Laikā, kad valdība pa vidu ierobežojumu noteikšanai Covid-19 apkarošanai vienlaikus aizgūtnēm stāsta par it kā jau paveikto un plānoto, lai palīdzētu ekonomikai un katram iedzīvotājam pārvarēt krīzi, ticību šiem solījumiem turpina graut nu jau daudzskaitlīgie cilvēku negatīvie pieredzes stāsti par reālo valsts pārvaldes attieksmi.

Ardievas vienotībai © DIENA(36)

Informācijas tehnoloģiju (IT) korporāciju izvērstajai joprojām ASV prezidenta amatu ieņemošā Donalda Trampa un viņa atbalstītāju komunikācijas ierobežošanai sociālajos tīklos jeb faktiski cenzēšanai nešaubīgi būs daudzveidīgas un tālejošas sekas.

Ārējie tirgi šobrīd vēlīgi

Neraugoties uz Covid-19 uzvaras gājienu pasaulē, attiecībā uz Latvijas ārējo tirdzniecību netrūkst labu ziņu. Viena no tām ir tieši saistīta ar Latvijas un pasaules norišu mijiedarbību, proti, ārējo tirdzniecību, kura pagājušā gada rudenī pēc apjomiem jau bija pārsniegusi pat pirmspandēmijas līmeni.

Ir sācies vēlēšanu gads! © DIENA(1)

Sabiedrības uzmanība patlaban ir koncentrēta uz Covid-19 izplatību un tās ierobežošanai ieviestajiem pasākumiem, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka šis ir vēlēšanu gads. Centrālā vēlēšanu komisija plāno, ka pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā (izņemot Rīgu) norisināsies 5. jūnijā. 2020. gadā gūtā pieredze gan liecina, ka Covid-19 pandēmija var ieviest korekcijas jebkādos plānos, tomēr skaidrs, ka līdz pašvaldību vēlēšanām nav tālu. Savukārt 14. Saeimas vēlēšanas ir paredzētas nākamgad, ne vēlāk par 1. oktobri.

Vakcinēšanos nedrīkst ideoloģizēt © DIENA(14)

Vakcinācijas plāns šobrīd balstās uz sabiedrības sadalīšanu riska grupās, lai saprastu, kura grupa prioritāri vakcinējama. Tāda pieeja būtu saprotama, ja pie vakcinācijas kabinetiem stāvētu rindas, nevis vakcinējamie būtu jāķersta un jāpierunā, kā tas ir izrādījies pie mums.