Tajā pašā laikā tieši ASV pat daudzi Trampa pretinieki šos paziņojumus nosoda vien ierobežotā apmērā, tostarp kritizējot izmantotās metodes, nevis pašu ieceri, un tam ir ļoti būtisks iemesls – fakts, ka ASV kā valsts ir liberālisma pamatlicēja Džona Loka ideju iemiesojums. Visi ASV fundamentālie dokumenti ir nevis vienkārši balstīti Loka triādē – par neapstrīdamām tiesībām uz dzīvību, brīvību un īpašumu. Loka tēzes tajos ir citētas veselām rindkopām.
Tajā pašā laikā šie dokumenti ietver arī būtisku pretrunu. Proti, ASV Neatkarības deklarācijā (kas nav juridiski saistoša, taču kā jebkuras valsts šāds dokuments piešķir valstij dziļāko jēgu) "īpašums" ir aizstāts ar "tiekšanos pēc laimes" (Pursuit of Happiness), kamēr Konstitūcijā un Tiesību bilā (juridiski saistošos dokumentos) "īpašums" tiek saukts savā vārdā. Tajā skaitā arī tādēļ, ka neviena tiesa nebūs spējīga iekļaut tādu kategoriju kā "tiekšanās pēc laimes" tiesiskos rāmjos.
Vienlaikus Loka filosofija paredz tiesības atsavināt īpašumu un pārņemt to savā rīcībā, ja esošais īpašnieks to izmanto neracionāli. Šī tēze kalpoja par fundamentālu attaisnojumu amerikāņu kolonistiem, kuri ar to pamatoja zemju atsavināšanu indiāņiem, un kā formulējums par tiesībām uz tiekšanos pēc laimes tika iekļauta Neatkarības deklarācijā. Konkrētajā laikā un vietā tas bija loģisks solis (solījums, ka ekspansija tiks turpināta), taču pēc tam radīja pretrunu starp jēgu un likumu. Šajā gadījumā minētais fakts ir nozīmīgs tādēļ, ka ASV prezidents un viņa atbalstītāji par savu mērķi uzskata atgriešanos pie tēvu – dibinātāju – ASV. Kuru gadījumā jēga (Neatkarības deklarācija) bieži bija svarīgāka par likumu. Atšķirība starp 1776. gadu un mūsdienām ir tikai tā, ka tolaik "tiekšanās pēc laimes" bija individuāla, bet tagad tā ir kļuvusi kolektīva – pacelta valsts ekonomiskās un drošības politikas līmenī.
Attiecīgi arī paziņojumi par to, ka ASV ir tiesības uz Venecuēlas naftu, Grenlandi un vēl daudz ko citu, atsaucoties uz to, ka esošie īpašnieki vai saimnieki minēto izmanto neracionāli jeb neatbilstīgi ASV nacionālajām interesēm, nav ASV prezidenta kāda kārtējā ekstravagances izpausme vai priekšvēlēšanu kampaņas elements. Tā ir pārliecība, kura sakņojas pašos Savienoto Valstu pamatos un kura šobrīd vienkārši ir ieguvusi jaunas izpausmes.