Tēma / Diena / Tēma / Diena

Būvēt no izjauktā © DIENA

Ko nozīmē aprites ekonomika būvniecībā? Kā būvēt, lai pēc iespējas mazāk kaitētu apkārtējai videi, un kā arī būvniecības materiāliem dot ne tikai otro, bet varbūt pat trešo un ceturto dzīvi? Šie ir jautājumi, uz kuriem atbildes ne tikai teorijā, bet arī praksē jau kādu laiku meklē jaunā arhitekte Marija Katrīna Dambe.

Katram pa uncei © DIENA

Drukājiet naudu – zelts par to pateiks paldies! Tiesa, zelta vērtība šobrīd nemaz tik strauji vis neaug, lai gan cīņai ar pandēmiju naudas upes no valdību makiem plūst vēl treknākas nekā iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā. Kas nosaka zelta cenu? Tajā ir vērts ieguldīt, gatavojoties vecumdienām, un atstāt mantojumā? Varbūt labāk izvēlēties bitkoinus, dimantus vai mežu?

Vieds mājoklis © DIENA

No durvju slēdzenēm bez atslēgas līdz ar balsi kontrolējamai vannai – katra nākamā sadzīves tehnikas paaudze ienes mūsu dzīvē kādu jaunu iespēju.

Radio balsis no Amerikas © DIENA

Pirms 80 gadiem darbību ar pirmo pārraidi vācu valodā sāka radiostacija Amerikas balss, kuras mērķis Otrā pasaules kara laikā bija sniegt objektīvu informāciju cilvēkiem, kas dzīvoja nacistiskās Vācijas un tās sabiedroto kontrolētajās teritorijās.

Izdrukāti paneļi putniem © DIENA

Bites uz jumta, dārzi pilsētā, funkcionāls dizains un arhitektūra, kas iekļaujas apkārtējā ainavā. Tās ir tikai dažas no lietām, ko pārstāv Jaunais Eiropas Bauhaus, savienojot Eiropas zaļo kursu ar cilvēku dzīves telpu un pieredzi. SestDiena sāk rakstu sēriju par to, ko īsti tas nozīmē un vēl nozīmēs mūsu ikdienā un kur jau redzams apkārtnē.

Skaidrs kā bilde: latgalieši atkal priekšā © DIENA

Tapusi grāmata, kādas citiem novadiem vēl nav, – par Latgales fotogrāfiem no XIX gadsimta līdz mūsdienām.

Cūkas sirds © DIENA

Dzīvnieku orgānu pārstādīšana cilvēkam joprojām sarežģīta.

No sviesta bungas līdz pilsētai © DIENA

Arī šogad var doties dabā, ne tikai lai izbaudītu skaistās ainavas un atpūtu, bet vērīgāk ielūkotos apkārtnē, mēģinot pamanīt gada godā celtos putnus, dzīvniekus un augus. Turklāt šoreiz īpaša uzmanība pievērsta arī lielai daļai cilvēku ikdienā labi pazīstamai videi – pilsētai.

Virāžu augstākajā punktā © DIENA

Vienota komanda bez galvenā trenera, Aparjodu dzimta un treniņu iespējas – kamaniņu sports Latvijā no bērniem līdz augstu sasniegumu sportam. Tieši kamaniņu braucēji uzlūkojami kā galvenie pretendenti uz medaļām olimpiskajās spēlēs Pekinā.

Zinātnē balstītas jaungada apņemšanās © DIENA

Nelieli, viegli izpildāmi un izmērāmi uzdevumi palīdzēs mainīt dzīves paradumus efektīvāk nekā ambiciozi solījumi.

Beidzot balts no abiem galiem © DIENA

Pēdējos gados jau bija piemirsies, kas ir īsta ziema, balti Ziemassvētki un piesniguši, neizbraucami ceļi. Šis gads to atgādināja, turklāt gluži kā skolas grāmatā – beidzot tas bija balts no abiem galiem un pa vidu zaļš.

Gads kosmosa zīmē © DIENA

Pandēmija arī 2021. gadā neļāva atslābt, taču, neskatoties uz tās diktētajiem ierobežojumiem, dzīve ritēja savu gaitu: nerima lielvaru cīņas, notika militāri apvērsumi, beidzās pasaulē ietekmīgu politiķu valdīšanas laiks, bet par klimata pārmaiņām atgādināja postošas un netipiskas dabas katastrofas. Un bez tā visa – šis gads vēl arī pavēris jaudīgu lappusi kosmosa izpētē

Svētki jaunā izpildījumā © DIENA

Pandēmijas dēļ ieviestie ierobežojumi maina gada nogales svētku tradīcijas, un tam talkā nāk arī klimata pārmaiņas.

Tagad pilsēta ir mežs © DIENA

Mežabrāļu pētnieks Zigmārs Turčinskis par savu jauno monogrāfiju Ziemeļlatgales Neatkarības vienība, to, kāpēc okupācijas varai noķert nacionālos partizānus kļuva arvien grūtāk, un par to, kad cilvēks mežā neslimo.

Pirms 90 gadiem Maskavas centrā tika uzspridzināta Kristus Glābēja katedrāle – kādreizējais Krievijas impērijas simbols un viens no lielākajiem pareizticīgo dievnamiem pasaulē

Pilna mēroga kvantu dators spēs to, ko nespēj šodienas datori, un būs krietns attīstības lēciens zinātnē. Tiesa, līdz šādas iekārtas tapšanai un pilnvērtīgam lietojumam nāksies vēl pagaidīt aptuveni 10 līdz 15 gadu.

Grāmatas Avota laiks autors Aivars Kļavis un laikabiedri par perestroikas un atmodas laika spilgtāko žurnālu.

Ko patlaban nozīmē daudz piesauktais un visādi locītais nacionālisma jautājums Latvijā? Vai politiķi, lietojot un strīdoties par šo jēdzienu, domā vienu un to pašu? Un galu galā – ko tad īsti saprotam ar nacionālu stāju un nacionālismu ikdienā?

Vēl virsrakstā šim rakstam varētu likt Regīnas Ezeras grāmatas Pati ar savu vēju nosaukumu, jo savs ceļavējš ir visām trim sievietēm: Laimai Grigonei (31), Andai Svarānei (52) un Laurai Kalnājai (32). Viņu dzīvē ir kas kopīgs – lauku vide. Bet ne tikai tā. Laima un Anda ir keramiķes, Laimas un Lauras ikdiena ir ļoti saistīta ar zirgiem, bet Anda un Laura dzīvo vienā pagastā.

Pirms 150 gadiem amerikāņu žurnālista Henrija Mortona Stenlija vadītā ekspedīcija Udžidži pilsētā pie Tangaņikas ezera uzgāja leģendāro Āfrikas pētnieku un misionāru Deividu Livingstonu, no kura nekādas vēstis nebija saņemtas jau vairākus gadus, tādēļ daudzi viņu uzskatīja par mirušu

Šodien

Tēma