Tēma / Diena / Tēma / Diena

Atjaunojiet, lūdzu, te dabu © DIENA

Šī gada vasarā Eiropas Savienībā stājās spēkā Dabas atjaunošanas regula. Kamēr skaļi un tālu skanēja protesti un satraucoši apgalvojumi, klusāka ir bijusi šī dokumenta būtības balss – kāpēc dabu vajadzētu atjaunot

Vingrošana paātrina nervu augšanu © DIENA

Fiziski treniņi nepieciešami ne vien muskuļu stiprināšanai, bet arī nervu sadziedēšanai. Ar šādu atklājumu klajā nākuši Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta pētnieki.

Varēs uzlādēt piecās minūtēs © DIENA

Elektromobiļu pretinieki jau diezgan tuvā nākotnē varētu zaudēt vienu no galvenajiem argumentiem pret šādu automašīnu iegādi.

Nobela prēmijas un banketi © DIENA

Nākamnedēļ Stokholmā un Oslo tiks godināti 2024. gada Nobela prēmiju laureāti. Jau kopš pirmsākumiem 1901. gadā prēmijas tiek pasniegtas svinīgās ceremonijās tieši Alfrēda Nobela nāves gadadienā 10. decembrī (savas korekcijas savulaik gan ieviesa abi pasaules kari un koronavīrusa pandēmija) un apbalvojumu pasniegšanai seko grezni banketi. Atzinības ieguvēji uzskata par goda lietu ierasties uz šo pasākumu personīgi, taču gadās arī izņēmumi.

Nemitīgs dialogs smadzenēs © DIENA

Pēc socializēšanās ar citiem cilvēkiem smadzenes intensīvi analizē notikušo, mēģinot saprast, ko apkārtējie domā par mums.

Lāgerlēva lauž Nobela ledu © DIENA

Pirms 115 gadiem zviedru rakstniece Selma Lāgerlēva kļuva par pirmo sievieti, kura saņēmusi Nobela prēmiju literatūrā. Jau pirms tam Lāgerlēva tika daudzkārt nominēta apbalvojumam un pat uzskatīta par vienu no favorītiem, taču prēmija viņai gāja secen Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas sekretāra vērpto intrigu dēļ.

Uz dienvidiem pēc garāka mūža © DIENA

Ilgai dzīvošanai pateicīgākās valstis Eiropā ir Šveice, Spānija un Itālija, kur vidusmēra cilvēks nodzīvo līdz 84 gadu vecumam.

Zvaigžņu koris vāc ziedojumus badacietējiem © DIENA

Pirms 40 gadiem desmitiem britu un īru mūziķu apvienojās zvaigžņu korī Band Aid, lai ierakstītu dziesmu Do They Know It’s Christmas?. Visi ienākumi tika izmantoti, lai sniegtu finansiālu palīdzību badacietējiem Etiopijā, turklāt uz Band Aid bāzes tapušais labdarības fonds darbojas vēl šobaltdien un šajos gadu desmitos savācis vairāk nekā 150 miljonus sterliņu mārciņu (190 miljoni eiro), kas izmantoti dažādās palīdzības programmās.

Bij’ man datu atslēdziņa © DIENA

Par kiberdrošību pēdējos gados runāts ļoti daudz, turklāt ne vairs tikai atsevišķu valstu, bet arī visas Eiropas Savienības līmenī. Taču kur īsti slēpjas galvenie riski, un svarīgākais – kā no tiem izvairīties ikdienā?

Filmas liek smadzenēm piepūlēties © DIENA

Rudens ir pateicīgs laiks tumšo vakaru pavadīšanai kinoteātrī vai vismaz pie televizora ekrāna. Un tā nemaz nav slikta ideja.

Ola tomēr bija pirmā © DIENA

Šveices zinātnieki ieguvuši pierādījumus, ka jau vienšūnas organismiem piemitusi spēja savienoties daudzšūnu struktūrās, kas atgādina embrijus

Uz Kauņu pēc emocijām © DIENA

Baltijas mērogā sporta komanda numur viens šobrīd neapstrīdami ir Lietuvas basketbola klubs Kauņas Žalgiris. Pagājušajā nedēļā pret Žalgiris spēlēja Turcijas Fenerbahce ar Latvijas spēlētāju Artūru Žagaru pamatpiecniekā.

Skūpstīšanās – ādas kopšanas dēļ © DIENA

Par vienas no visuzskatāmākajām mīlestības izpausmēm uzskatītās skūpstīšanās izcelsme sen intriģējusi zinātniekus.

Pie Baltā nama – pret karu Vjetnamā © DIENA

Pirms 55 gadiem ASV galvaspilsētā Vašingtonā vairāk nekā pusmiljons cilvēku miermīlīgā protesta demonstrācijā pieprasīja amerikāņu karavīru atsaukšanu no pasaules otrā malā – Vjetnamā – notiekošā kara. Lai gan gada sākumā par prezidentu kļuvušais republikānis Ričards Niksons pēc šīs vērienīgās akcijas saprata, ka pret karu iebilst ne tikai kreisi noskaņoti jaunieši, bet arī liela respektablās vidusšķiras daļa, savu politiku viņš nemainīja.

Aizraušanās ar apreibinošām vielām nav tikai cilvēku netikums. Zinātnieki iegūst aizvien jaunus pierādījumus, ka sarūgušus augļus apzināti patērē arī dažādu sugu dzīvnieki – pērtiķi, lemuri, putni un daudzi citi –, šādā veidā īslaicīgi iegūstot patīkamas sajūtas.

Igaunijas iedzīvotāju personības iezīmju analīze apliecina, ka stereotipi par dažādu profesiju pārstāvjiem lielākoties ir korekti.

Tuvojoties Latvijas valsts svētkiem, 18. novembrim, SestDiena nolēma palūkoties vēsturē un noskaidrot, kā tad radušies tie simboli, kurus mēs tradicionāli asociējam ar kādu valsti. Mūsdienās pazīstamākais no tiem ir karogs, kam seko ģerbonis un himna, taču hronoloģiski tieši ģerbonis bija pirmais, un lielākajai daļai valstu līdz pat XVIII gadsimta sākumam oficiālu karogu nemaz nebija.

Kokiem lapas nobirušas, vakari kļuvuši neomulīgi tumši, un veļu laiks rit pilnā sparā. Ja var ticēt latviešu folklorai, šis ir pateicīgākais gada periods, lai savām acīm redzētu spokus. Bet vai tie patiešām pastāv?

Lai cik ļoti tas nepatiktu feministēm, sievietes augums allaž piesaistījis heteroseksuālu vīriešu un bieži vien arī citu sieviešu uzmanību. Jo īpaši atsevišķas tā daļas. Piemēram, pēcpuse ieinteresējusi pat Eiropas zinātniekus, un viņi zinātniskā pētījumā noskaidrojuši, kas tieši padara dibenu pievilcīgu.

Pirms 135 gadiem ceļā no Ņujorkas devās "New York World" korespondente Nellija Blaja, kuras mērķis bija pārspēt Žila Verna romāna galvenā varoņa Fileasa Foga sasniegto un pasauli apceļot mazāk nekā 80 dienās. Tas viņai arī spīdoši izdevās, ceļā pavadot mazliet vairāk nekā 72 dienas

Šodien

Tēma