Tēma / Diena / Tēma / Diena

Dienas sēnei ražīgs gads © DIENA

Esot tāds sens latviešu ticējums: ''Ja mežā ierauga lāci, tajā dienā interese par sēnēm zudīs.'' Kad nu ir noslēdzies desmitais laikraksta Diena un a/s Latvijas valsts meži rīkotais fotokonkurss Dienas sēne, varam diezgan droši teikt, ka senajiem latviešiem nebija taisnība. Lai gan šogad ziņu par lāču savairošanos un tātad arī ieraudzīšanu Latvijas mežos bija daudz vairāk nekā iepriekšējos gadus, konkursam Dienas sēne 12 nedēļās, no 24. jūlija līdz 18. oktobrim, tika iesūtīts nevis mazāk, bet divreiz vairāk sēņu fotogrāfiju – 737, kamēr pirms gada to bija 319.

Enerģiskas sievietes ar DNS šķērēm © DIENA (4)

Cilvēces atmiņā 2020. gads, visticamāk, paliks kā pandēmijas un pārvietošanās ierobežojumu periods, savukārt zinātnes vēsturē tas varētu tikt ierakstīts kā pirmais, kurā Nobela balvu zinātnē saņēma divas sievietes bez vīriešu kārtas kolēģu līdzdalības.

Matemātika sāpju mazināšanai © DIENA

Laiku pa laikam pat nopietnu pētniecisko institūtu pārstāvji pārsteidz ar tādiem ''atklājumiem'', ka atliek vien pabrīnīties: vai tiešām viņiem aptrūkušās patiešām svarīgas pētāmās tēmas? Ar Ig Nobel jeb nenopietnās zinātnes prēmijas nominācijas cienīgu paziņojumu nupat klajā nākuši arī Minhenes Ludviga Maksimiliāna universitātes zinātnieki. Viņi noskaidrojuši, ka visefektīvākais veids uzmanības novēršanai no fiziskām sāpēm ir skaitīšana atpakaļgaitā no 1000, katrā solī atņemot pa 7.

Skaidri zinu, kad veidoju Monu © DIENA

Keramiķe Gita Ābola par sievietēm, kuras skrien ar vilkiem, izpūšanos kā baloniņam un atgriešanos pie sirdslietas.

Mērķis šautuvē un dzīvē © DIENA (1)

Biatlonā Ilmārs Bricis (50) vienīgais no Latvijas sportistiem ir izcīnījis divas pasaules čempionāta medaļas. Jau devīto gadu Ilmārs motivāciju atrod trenera darbā, un līdzīgi kā sportista gaitās viņam ir mērķis, ko jācenšas sasniegt.

Vai lāči pārņem Latviju? © DIENA (12)

Šajā sēņošanas sezonā cilvēki sociālajos tīklos dalās ne tikai ar baraviku kalniem un gaileņu paklājiem, bet arī ar video, kuru galvenie varoņi ir lāči. Vai Latvijas mežos jāsāk bīties no sauciena "lācis nāk!"?

Izlaušanās volejbola smiltīs © DIENA

No jaunajām un perspektīvajām strauji Eiropas pludmales volejbola zvaigžņu lomai jāpielāgojas Tīnai Graudiņai (22) un Anastasijai Kravčenokai (23), kurām šajās dienās pašu mājās notiekošais Eiropas čempionāts ir pirmais nozīmīgais pārbaudījums pēc iepriekšējās – izlaušanās – sezonas.

Pierāda sevi trasē. Saruna ar autosportistu Reini Nitišu © DIENA (1)

Pārmaiņas nodokļu sistēmā ar krietni ierobežotākām iespējām piesaistīt atbalstītājus pirms kāda laika pamudināja viņu pārsēsties rallija mašīnā. Taču tagad kaut kā neplānoti, bet, vārds pa vārdam – sarunu un sadarbības rezultātā –, Reinis Nitišs atkal startēs autosporta disciplīnā, kurā savulaik spoži sevi pieteica. 2014. gada sezonā Nitišs FIA pasaules rallijkrosa čempionāta kopvērtējumā Supercar klasē izcīnīja trešo vietu.

Lielā cilpa uz riteņa © DIENA

Prestižā Tour de France velobrauciena komandu prasības dalībnieka statusā izjutuši astoņi Latvijas riteņbraucēji. Par to, kas paliek aiz kadra, stāsta šī gada tūres debitants un ceturtā posma agresīvākais braucējs Krists Neilands, kā arī kādreizējie Latvijas velosporta panākumu kaldinātāji Romāns Vainšteins un Arvis Piziks.

Smaidīšana liek justies laimīgākam © DIENA (1)

Pēc dzelzs priekškara krišanas pārvietošanās brīvību ieguvušos tautiešus pirmajos ārvalstu ceļojumos 90. gadu sākumā pārsteidza smaidīgie rietumnieki. Mūsu sabiedrībā tolaik nebija pieņemts izrādīt pārāk priecīgas grimases un pastāvēja uzskats, ka jāsmaida tikai laimes mirkļos.

Politiskā bumba hokeja laukumā © DIENA (7)

Pirms trijiem gadiem Latvijā uzgavilēja par Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) lēmumu 2021. gada pasaules hokeja čempionāta rīkošanas tiesības piešķirt Minskai un Rīgai. Taču pēc premjera Krišjāņa Kariņa ierosmes valdība tagad varētu lemt, ka Latvija nepiedalās pasaules hokeja čempionāta rīkošanā.

Pandēmijas Panorāma © DIENA (8)

Jaunas darba metodes, jauni raidījumi, specializētas sadaļas un vējš maciņos jeb Kā pandēmijā strādāja Latvijas mediji gan nacionālā, gan reģionālā mērogā.

Slidenā zuša dzīve © DIENA (3)

Šovasar pilsētas ielas krāšņo ne tikai daiļas politiķu ģīmetnes, kas sola labāku dzīvi rīdziniekiem, bet sliktāku – korumpantiem un citiem burlakiem, bet arī Pasaules Dabas fonda aicinājums sargāt zuti ar aizvērtu muti. Par pirmajām dekorācijām skaidrs, kāpēc tās redzam tagad un kad tās parādīsies nākamreiz. Ar zuti gan viss nav tik vienkārši, jo ar zuti vispār nekas nav vienkārši. Pēdējo aptuveni 40 gadu laikā Eiropas zuša populācija sarukusi aptuveni par 90 procentiem. Tā ir nopietna demogrāfiskā krīze, kam neviens demogrāfijas veicināšanas centrs pakaļ nedzied. Varbūt tā ir daļa no mutes aizvēršanas programmas

Ieslodzīti DidIsnejlendā © DIENA

Mēnešiem ilgai dzīvei "burbulī" jāpielāgojas pasaules labākajiem basketbolistiem un hokejistiem, kuri koronavīrusa Covid-19 pandēmijas pārtraukto sezonu nolēmuši pabeigt norobežoti no pārējās pasaules

Pēdējos pāris gados vides jautājumiem sāk pievērsties tie, kam vēl nesen nebija nekādas daļas ne gar klimata pārmaiņām, ne gar bioloģiskās daudzveidības sarukšanu, ne gar atkritumu kalniem sauszemē un zupām okeānā.

Jaunā māksliniece Laima Jurča par modi kā komunikācijas instrumentu, padomju laika atblāzmu savās kolekcijās un atbildību par izdarītajām izvēlēm.

Rīgas Dinamo hokeja kluba vadītāji jūlija otrajā pusē kliedēja neziņu par komandas nākotni. Līguma parakstīšana ar ģenerālsponsoru Gazprom Export bija kā garantijas vēstule, ka komanda turpinās spēlēt KHL. Par galveno treneri tika apstiprināts pretrunīgi vērtētais Pēteris Skudra.

Jūnija sākumā medijus un sociālos tīklus pārplūdināja neredzēti skati – Rīgas ielās vairākkārt iekrita auto. Jā, tik tiešām iekrita, jo kā gan lai precīzāk noformulē procesu, kad spēkrats pēkšņi pazūd bedrē? Šie gadījumi radīja augsni jokiem. Kas īsti notiek Rīgā?

No 1. septembra iecerēts aizliegt bērnu adopciju uz ārvalstīm. Atbalstu šādai idejai, kamēr nav izstrādāts jauns regulējums šajā jomā, konceptuāli paudusi Saeima. Pastāv šaubas, ka patiesais iemesls ir aizliegt adopciju uz ārzemēm pavisam. Tikmēr amatpersonas un nevalstiskās organizācijas kritizē Labklājības ministriju par bezdarbību un kritēriju trūkumu.

Vakcīnu pret Covid-19 cenšas izstrādāt ap 150 zinātnieku komandām, un uz to jau pieteikušās 165 valstis. Kurš radīs visdrošāko aizsardzību pret koronavīrusu?

Šodien

Tēma