Tēma
Īsto dzīves jēgu izdodas atrast pensijā(16)
Vieni savu laimes avotu atrod ģimenē, citi draugos, vēl kāds karjerā vai aizrautīgos ceļojumos. Tomēr visus cilvēkus vieno tas, ka meklējumi paņem ilgus gadus.
Kārtainie Ziemassvētki © DIENA(2)
Mums Latvijā ir gan ziemas saulgrieži ar bluķa vilkšanu, piparkūku cepšanu un maskošanos, gan kristīgie Ziemassvētki ar svētvakaru baznīcā un Ziemassvētku vecīti. Esam arī sapratuši, cik bezjēdzīgi ir strīdēties par vienīgajām pareizajām svinēšanas tradīcijām, kuras var būt gan sadzīviski praktiskas, gan noslēpumainas, bet dažu reizi pat aplam muļķīgas, lai gan vairākās paaudzēs pārmantotas. Par to visu raisījās saruna ar folkloristi, filozofi, Valsts izglītības satura centra folkloras projektu koordinatori, programmas Pulkā eimu, pulkā teku vadītāju, tradicionālās kultūras biedrības Aprika vadītāju un Latvijas Stāstnieku asociācijas dalībnieci Māru Mellēnu.
Patērēšanas un tehnoloģiju festivāls © DIENA(1)
Gadsimtu gaitā pārmaiņas piedzīvo pat visnoturīgākās tradīcijas, un Ziemassvētki nav izņēmums. Viduslaikos Eiropā galvenokārt svinēti kā publiski pasākumi ar dievkalpojumiem baznīcās un sarīkojumiem pilsētas tirgus laukumā, XIX gadsimta sākumā tie sāka pārcelties uz mājām un pārtapa ģimenes loka svinībās ar mielastu un apdāvināšanos, kādus tos pazīstam tagad. Taču arī šīs tradīcijas nav akmenī iekaltas, jo svētki nemitīgi transformējas. Pat vēl nesen – samērā īsajā jau piedzīvotajā XXI gadsimta posmā – Ziemassvētki piedzīvojuši nozīmīgas pārmaiņas.
Sajust ēdienu ar visām maņām © DIENA
Eksperimentālās psiholoģijas profesors Oksfordas Universitātē Čārlzs Spenss mēģina noskaidrot, kā kopā darbojas visas piecas cilvēka maņas un kā to piegādāto informāciju apstrādā mūsu smadzenes. Viņš arī ir pētījis, kā dažādu faktoru ietekmē mainās mūsu garšas izjūta, un uzsver, ka, piemēram, restorānā skanošā mūzika ietekmē cilvēka garšas sajūtu, pat ja pats ēdiena baudītājs to noliedz. Un izrādās – garšas izjūtai mēles zaudēšana patiesībā nodarītu vismazāko kaitējumu, svarīgāka te esot oža.
Vienīgais biezais visā valstī © DIENA(9)
No viesnīcu ķēdēm un telekomunikāciju uzņēmumiem līdz makaronu, korķu un zobu implantu ražošanai – tik plašā spektrā darbojas cilvēki, kas pašu spēkiem vai ar mantojuma sākuma kapitālu tikuši pie bagātības un nu oficiāli ir vienīgie miljardieri savā valstī.
Nav bail būt ar sevi © DIENA(4)
Gints Smukais (24) šoruden divos lielos mūziķu konkursos ASV atzīts par trešo labāko pasaulē akustiskās ģitāras pirkstu spēles tehnikā. Sācis kā ielu muzikants, viņš iesaka šo arodu izmēģināt katram, lai saprastu, vai vispār ir vērts kāpt uz skatuves.
Venēcija vs. Vecāķi © DIENA
Novembrī Venēciju piemeklējuši kārtējie plūdi. Šie gan nepārspēja 1966. gadā sasniegto rekordu, kad zem ūdens bija vairāk nekā 80 procentu pilsētas, taču vienalga pasaules ziņās atkal aktualizēja tematu: vai Venēcija tiešām drīz nogrims? Vai tās ir klimata pārmaiņas? Kas būs tālāk?
Ko jums ieliet degvielas tvertnē? © DIENA(2)
Aizvien jauni atklājumi saasina cīņu par potenciāli galvenās nākotnes automašīnu degvielas statusu.
Karā tikai paskatīties © DIENA(50)
Fotovēsturnieks Pēteris Korsaks izdevis grāmatu par pasaulslavenā kara fotogrāfa Roberta Kapas līdziniekiem Latvijā.
Silta roka uz jūsu pleca. Intervija ar Ādamu Koenu © DIENA
Kanādiešu dziedātāja un dzejnieka Leonarda Koena (1934–2016) jaunais albums Thanks for the Dance ir maigas, aizkustinošas atvadas. Par mākslinieka pēdējo darbu SestDienai stāsta albuma producents Leonarda Koena dēls Ādams Koens.
Saeimas atlaišana kā profesija © DIENA(74)
Biedrība Varu Latvijas tautai jau gadiem cenšas atlaist Saeimu: brīžiem galīgi nesekmīgi, jo iniciatīvas reģistrācija Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) vairākas reizes atteikta, brīžiem vidēji sekmīgi – kad tā tomēr atzīta par derīgu un parakstu vākšana sākta, bet nepieciešamo parakstu skaitu nav izdevies sasniegt. Taču nu biedrība var berzēt rokas – parakstu vākšana par tās ilgi kāroto parlamenta atlaišanu ne tikai sākta, bet arī jau uzņem apgriezienus. Kāpēc tieši šobrīd – laikā, kad sabiedrības uzticība Saeimai ir augstāka nekā citos mūsu mazās demokrātijas pieredzes posmos, – "atlaidējiem" izdevies panākt vērā ņemamus rezultātus?
Vai viegli būt policistam © DIENA(29)
Ierindas policista darbā rutīna ir visai maz iespējama. Ir trauksmainākas un ir mierīgākas dienas, tomēr to, kāda būs šī konkrētā, dežūras sākumā prognozēt ir faktiski neiespējami, uzsver Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes Tūrisma nodaļas vecākais inspektors Aleksandrs Vaļevko (31). Viņam savā līdzšinējā darba pieredzē sanācis gan savaldīt trakojušus ārvalstu futbola fanus, gan komunālā dzīvokļa istabā ieraudzīt pāris simtu nebrīvē mītošu baložu. Šim darbam vajadzīga ne tikai laba fiziskā sagatavotība, bet jābūt arī psiholoģiskajai noturībai, tādēļ policista profesija noteikti nav visiem piemērota
Par nozīmīgām un maznozīmīgām lietām teātra cilvēku vidū. SestDiena izvaicā Spēlmaņu nakts nominantus © DIENA
Katram, kurš kaut reizi pabijis teātrī, noteikti radušies jautājumi ne tikai par konkrēto lugu, tās interpretāciju vai režisora nodomu, to iestudējot, bet arī tādi… tīri sadzīviski vai, taisni otrādi, – absolūti filozofiski vaicājumi. Latvijas Teātra darbinieku savienība kopā ar SestDienu pirms Spēlmaņu nakts šogad šos jautājumus ikvienam ļāva tiešām arī uzdot – jebkuram no šā gada teātra balvas nominantiem. Ne visiem gan izdevās atbildēt uz skatītāju jautājumiem, jo šobrīd ir pats aktīvākais laiks skatuves dzīvē, taču lai tas nevienam neatstāj rūgtumu – galu galā, kā zināms, tās pauzes teātrī var būt arī visai garas… Varbūt īstā atbilde atnāks līdz ar nākamā gada balvu.
Mīlasstāsts bez vārdiem © DIENA
Velta Alhasova (94) ar vīru Esedu – virsnieku no Kaukāza – iepazinās pēc Otrā pasaules kara, kad sievietes vecāku saimniecībā saslima vienīgais zirgs un vajadzēja vetārsta palīdzību. Sekojot mīlestībai un spītējot vecāku iebildumiem, Veltas ceļš aizveda uz zemi virs mākoņiem – mežonīgo Dagestānas Republiku Ziemeļkaukāzā – un dāvāja sešus bērnus.
Vai viegli būt cietuma apsargam? © DIENA(19)
Priekšstats par cietumiem daudziem ir stereotipu pilns, taču arī tajos nepieciešami darbinieki. Ar kādu ikdienu jāsastopas tiem, kas izvēlējušies strādāt ieslodzījuma vietā, un vai arī šeit iespējams veidot veiksmīgu karjeru?
Mums vēl ejams ļoti tāls ceļš © DIENA(1)
Par piespiedu prostitūciju kā globālu problēmu, tās saistību ar cilvēku tirdzniecību un nepieciešamo attieksmes maiņu pret to sabiedrībā EVA centra dibinātāja un direktore Čerija Himenesa (66).
Sejas ar noberztu dzīvi © DIENA(2)
Mani interesēja, kāpēc cilvēki dzīvo ne savu dzīvi, savas filmas Nemirstīgie ieceri atklāj Sanktpēterburgas jaunā režisore Ksenija Ohapkina. No 2. līdz 5. novembrim filmu vēl var redzēt Splendid Palace un Kino Bize. Pirmizrāde Karlovi Varu Starptautiskajā kinofestivālā Nemirstīgajiem (Latvijas un Igaunijas kopražojums, viens no tā producentiem ir Uldis Cekulis no VFS Films un scenārija līdzautors – Pauls Bankovskis) jau nesusi Grand Prix kā vislabākajai dokumentālajai filmai, un tam sekoja arī Rīgas Starptautiskā kinofestivāla Riga IFF programmas Artdocfest/Riga galvenā balva.
Saules brāļu orķestris © DIENA(1)
Grupa Oranžās brīvdienas ar dziesmu Rozā ķepiņas piedalās Radio NABA muzikālajā pasakā Skalbe. Dzirnavās un turpina plānot koncertus ārzemēs. Arī bez valsts atbalsta.
Vai viegli būt šoferim? © DIENA(26)
Pasažieru autobusu vadītāju Latvijā trūkst, un šī ir viena no profesijām, kur izteikti mazāk ir sieviešu. Taču līdzās atbildībai, kas jāuzņemas par katra reisa pasažieru drošu nogādāšanu galapunktā, šoferu ikdienā netrūkst arī interesantu mirkļu un piemaksu var saņemt arī par baltu kreklu.