Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmums apstiprināt vēlēšanu rezultātus daudzos rada samulsumu – kā tas nākas, ka uzsākta virkne kriminālprocesu par balsu pirkšanu, bet šajos skandālos iesaistītie mierīgi varēs kļūt par deputātiem.
Uz šo brīdi kriminālprocesi ir tikai ierosināti, tas nekādā veidā neierobežo Centrālās vēlēšanu komisijas tiesības apstiprināt vēlēšanu rezultātus. Patiesībā viņiem ir pienākums tos apstiprināt. Te ir vairāki piemēri. Piemēram, Juris Boldāns 9. Saeimā, pat būdams ar diezgan skaidru statusu kriminālprocesā, nodeva deputāta zvērestu, un tikai pēc tam, kad kļuva par deputātu, Saeima viņu izdeva tiesāšanai. Jebkurā gadījumā Centrālajai vēlēšanu komisijai nav nekāda pamata neapstiprināt vēlēšanu rezultātus. Bet tas nenozīmē, ka tālāk nekas nenotiek, jo vēlēšanu rezultātu apstiprināšana pati par sevi nav nekas akmenī iecirsts.
Ir divi tiesiskie ceļi, kas tālāk parādās. Pirmais – septiņu dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas Augstākajai tiesai jāvērtē Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums. Tajā skaitā arī vērtējot balsu pirkšanas iespējamo ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem. Šajā gadījumā galvenais būs tas, kā Augstākā tiesa nospraudīs savas kompetences robežas, vai viņa sekos līdzšinējai administratīvo tiesu praksei.
Kāda tā ir?
Tāda, ka tiesas skatās ne tikai uz to, vai formāli ir pareizi saskaitītas balsis, bet vērtē arī balsu pirkšanas fakta ietekmi, aģitācijas pārkāpumu ietekmi un to, vai kopumā ir ievēroti demokrātiskai valstij raksturīgie vēlēšanu principi. Ja Augstākā tiesa savā spriedumā definēs šo kompetenci tik plaši (kā to darījusi arī iepriekš), skaidrs, ka tiesa iedziļināsies šajos jautājumos. Tādā gadījumā ļoti iespējams, ka jau spriedumā var būt veiktas kādas korekcijas mandātu sadalē vai (es teorētiski neizslēgtu tādu iespēju) lemts par apgabala vēlēšanu rezultātu anulēšanu. Tas likumos gan nekur nav paredzēts, tomēr mēs nevaram šādu iespēju principā izslēgt, tiesai tādas tiesības ir.
Tas bija pirmais tiesiskais ceļš. Kāda tam alternatīva?
Tikpat labi Augstākā tiesa savu kompetenci var sašaurināt: ja būs kriminālprocess un notiesājošs spriedums deputātam vai arī kādai citai personai, tad, saņemot šo spriedumu, CVK varēs veikt mandātu pārdali.
Ja tiesa rīkosies pēc pirmā scenārija un paziņos, ka, piemēram, Latgalē rīkojamas atkārtotas vēlēšanas, sanāk, ka vēlētāji par šo Saeimu varēs balsot divreiz – iepriekš kādā citā apgabalā, tagad arī Latgalē. Jo ir iespēja izvēlēties, kur balsot.
Ja būs tāda situācija, likumdevējam būs steidzami jāpieņem likumu grozījumi. Lai nebūtu tā, ka visa Latvija pēkšņi dodas balsošanas tūrisma ekspedīcijā uz valsts austrumiem, teorētiski vēlēšanas Latgalē tādā gadījumā varētu tikt organizātas saskaņā ar Iedzīvotāju reģistru. Saeima var sanākt un kādu laiku strādāt arī nepilnā sastāvā.
Savukārt, ja tiesas izvēle būs par labu otrajam scenārijam, visiem tiks apstiprināti mandāti, pēc kāda gada vai vēlāk būs notiesājošs spriedums kriminālprocesā, kāda daļa vēlētāju balsu tiks anulēta, Dzintars Zaķis kā ir, tā paliks deputāts, bet mandāts būs jāzaudē kādam zem viņa esošam, piemēram, Anrijam Matīsam. Taisnīgi?
Es domāju, ka jebkuram tiesas spriedumam jāatjauno taisnīgums. Tas nedrīkst būt formāls. Tāpēc man liekas, ka varbūt Augstākā tiesa, kura lietu skata ar plašāku vērienu un specializāciju tieši vēlēšanu jautājumos, šo taisnīgumu var atrast ātrāk un labāk nekā kāda cita tiesa kriminālprocesa ietvaros. Lai ievērotu demokrātijas principus, nav obligāti kāds jānotiesā. Svarīgākais panākt, ka parlaments, kas sanāk un darbojas, ir leģitīms un nav šaubu, ka kāds no deputātiem tajā iekļuvis negodīgā ceļā.
Tas, ka Augstākā tiesa visu "saliek pa plauktiņiem", taču neizslēdz arī kriminālprocesu?
Protams, ka neizslēdz! Pareizi vēlēšanu rezultāti un kādas personas atbildība par kriminālpārkāpumu ir divas atšķirīgas lietas.
Pretrunās nevar nonākt?
Interesants piemērs ir no 2006. gada. Augstākā tiesa, vērtējot pozitīvisma kampaņas ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem, spriedumā de facto atzina, ka Tautas partija bijusi vainīga aģitācijas pārkāpumos. Es toreiz vienā rakstā paudu, ka faktiski citā procesā ir izlemta kādas politiskās partijas atbildība par netiešā veidā izdarītu pārkāpumu. Tā tas arī beidzās - jau citā procesā, kur pieslēdzās KNAB ar faktiem par aģitācijas un finansēšanas pārkāpumiem, tiesa faktiski izmantoja šo Augstākās tiesas spriedumu kā pamatu. Ta ka arī šoreiz tiesai kriminālprocesa ietvaros visticamāk nāksies respektēt tos Augstākās tiesas secinājumus, kuri būs nepārprotami. Piemēram, 2005. gada spriedumā, ar kuru atcēla Rēzeknes pašvaldību vēlēšanu rezultātus Administratīvā tiesa teica, ka viņi nevērtē visus pierādījumus līdz pilnīgai precizitātei, kas aizklātu vēlēšanu gadījumā nemaz nav iespējams. Administratīvā tiesa tikai gūst ticamu pārliecību par to, ka vēlēšanu rezultāti ir kropļoti. Un viņiem nav jāpierāda katra epizode līdz pēdējam. Tas ir kriminālprocesa uzdevums.
Tādā gadījumā rodas iespaids, ka šāds tiesas spriedums balstīts subjektīvās sajūtās – mums patīk vai nepatīk.
Nē, tiesa šo pārliecību negūst no gaisa. Spriežot pēc 2005. gada prakses, ir jābūt lieciniekiem, matemātiskām kalkulācijām. Viņi pierāda, ka vēlēšanu rezultāti būtu citādāki, ja balsu pirkšana nebūtu bijusi, bet pirkšanas faktu viņi var noskaidrot ar liecinieku palīdzību. Nav jānoskaidro visas detaļas, bet konstatēt faktu var arī administratīvā procesa ietvaros.
Vai pastāv iespēja, ka Saeimas pirmā sēde pārceļas uz citu laiku, ja ievelkas liecinieku uzklausīšana?
Satversmē ir noteikts, ka jaunievēlētā Saeima uz savu pirmo sēdi sanāk novembra pirmajā otrdienā. Saeima var apstiprināt visus mandātus, bet var arī mazākā apjomā - ne visiem. Ja strīds tikai par vienu vēlēšanu apgabalu un Augstākā tiesa neapšauba vēlēšanu rezultātus kopumā, tad var būt arī tā, ka Saeima apstiprina no visiem apgabaliem, izņemot no Latgales ievēlēto deputātu mandātus. Tāpat jāatceras, ka arī Mandātu komisija, gatavojot ziņojumu Saeimai par to, kuri mandāti ir apstiprināmi un kādi pārkāpumi bijuši vēlēšanu gaitā, šo jautājumu var atspoguļot, bet Mandātu komisija visdrīzāk tomēr paļausies uz CVK un tiesas vērtējumu.
Mēdz būt neizpratne sabiedrībā par deputātiem, kuri izdoti tiesāšanai, bet turpina saņemt algu, kā tas bija Boldāna gadījumā, piemēram.
Boldāna mandāts bija apstiprināts, bet, kamēr viņš bija izdots tiesāšanai – līdz brīdim, kad stājās spēkā notiesājošs spriedums – viņš turpināja būt deputāts. Tā ir normāla procesa sastāvdaļa. Neapstiprināt mandātu, kā tas bija ar Rubiku 1993. gadā, īsti nav pareizi. Nav pieņemami, ka formāli ievēlētu deputātu kāda iemesla dēļ neielaiž pa Saeimas durvīm.
Bet teicāt, ka var tikt neapstiprināti mandāti no Latgales ievēlētiem deputātiem.
Tad būs pamats – Augstākās tiesas spriedums.