Hondurasā, jāatgādina, ir trīs galvenie politiskie spēki: LIBRE, kas ir lielā mēra klasiska Latīņamerikas kreisā partija un Sanpaulu foruma (reģiona galvenās antiimperiālistiskās un arī antiamerikāniskās organizācijas) dalībniece, Liberālā partija, kura gan ir aizgājusi stipri tālu no klasiskā liberālisma un izteikti orientējas uz ASV demokrātiem, kā arī Nacionālā partija, kura savukārt ir nodrošinājusies ar ASV prezidenta Donalda Trampa tiešu atbalstu.
Atbilstīgi valsts pamatlikumam Hondurasas prezidents, kurš vienlaikus ir arī valdības vadītājs, tiek ievēlēts vienā vēlēšanu kārtā ar vienkāršu balsu vairākumu (pēc principa – uzvarētājs paņem visu). Šobrīd šo valsts galveno politisko amatu ieņem LIBRE pārstāvošā Sjomara Kastro, savukārt valsts parlaments ir sašķelts, un būtisku lēmumu pieņemšana ir iespējama tikai ilgu un mokošu kompromisu ceļā.
Vienlaikus LIBRE acīmredzami ir arī 30. novembra vēlēšanu lielākā zaudētāja – šīs partijas kandidāte Riki Montada reālā cīņā par prezidenta amatu iesaistīties nespēja, un ir skaidrs, ka arī Kongresā LIBRE pārstāvniecība ievērojami saruks. Visa galvenā cīņa par prezidenta amatu, pie kam pēc principa, ka mērķis attaisno līdzekļus, savukārt izvērtās starp Trampa tieši atbalstīto Nacionālās partijas kandidātu Nasri jeb Tito Asfuru un Liberālo partiju pārstāvošo Salvadoru Nasrallu.
Provizoriski par šīs cīņas (jeb drīzāk – politiskā slaktiņa) uzvarētāju ir kļuvis Asfura, taču oficiāli visas balsis vēl nav saskaitītas, bet esošais Kongress (apvienojoties kreisajiem un liberāļiem) ir paziņojis, ka prezidenta vēlēšanu rezultātus neapstiprinās. Atsaucoties uz daudzajiem pārkāpumiem to norisē (ieskaitot kriminālo struktūru spiedienu uz vēlētājiem), kā arī ārvalstu iejaukšanās dēļ. Kas ir nepārprotams mājiens ASV prezidenta virzienā. De facto tādu pašu nostāju ieņem arī patlabanējā prezidente Kastro.
Kas notiks tālāk, savukārt ir neskaidrs, lai gan nav šaubu, ka tāpat ievērojamā politiskā nestabilitāte tikai turpinās vērsties plašumā. Galvenais šajā gadījumā gan ir pat ne tik daudz notikumu gaita Hondurasā, cik fakts, ka līdzīga iekšpolitiskā sašķeltība pastāv vēl veselā plejādē citu reģiona valstu. Attiecīgi arī tām ir visas iespējas piedzīvot līdzīgus scenārijus.