Kā informēja Saeimas Preses dienestā, Mieriņa akcentējusi, ka veselības aprūpei ir izšķiroša loma Baltijas reģiona drošībā un ikvienas valsts civilajā aizsardzībā.
Viņa atgādināja, ka Eiropā joprojām notiek karš un ik dienas nākas saskarties ar hibrīduzbrukumiem nu jau visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tāpēc veselības sistēmai un slimnīcām ir jābūt gatavām ģeopolitiskajiem satricinājumiem, sacīja politiķe, atsaucoties uz Ukrainas pieredzi.
Mieriņa uzsvēra, ka veselības nozare Latvijā joprojām saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem, tostarp nepietiekamu finansējumu, pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, kā arī jauno ārstu trūkumu reģionos un sabiedrības zemo uzticēšanos veselības aprūpes sistēmai.
"Latvijā veselības nozarei tērējam vien 60% no ES vidējā līmeņa, taču redzami arī nozīmīgi uzlabojumi, kas nākotnē būtiski ietekmēs pakalpojumu pieejamību," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Savukārt BA prezidents Jānis Vucāns uzsvēra, ka veselība ir sabiedrības noturības mugurkauls, atgādinot, ka pandēmija, demogrāfiskie izaicinājumi un garīgās veselības krīze apliecinot to, ka "valsts ir tikai tik stipra, cik stipra ir tās iedzīvotāju veselība".
Tāpat Vucāns norādīja, ka reģionālās sadarbības stiprināšana paver iespējas progresam veselības pētniecībā, datu koplietošanā un digitālo inovāciju ieviešanā.
BA prezidents skaidroja, ka drošību apdraud arī vāja veselības sistēmas gatavība krīzēm, uzsverot stratēģisko rezervju veidošanas nepieciešamību.
"Ieguldījumi veselības aprūpes nozarē ir ieguldījumi ilgtermiņa drošībā," viņš teica, aicinot konferences dalībniekus stiprināt dialogu un kopīgu rīcību Baltijas mērogā.
Baltijas valstīm veselības drošības jautājumi jārisina kopīgi, uzsvēra parlamentārieši, pozitīvi vērtējot uzsāktos kopīgos medikamentu iepirkumus, kas ļaujot novērst medikamentu deficītu un nodrošinot zemākas izmaksas pacientiem.
Mieriņa un Vucāns izcēla kopīga daļiņu terapijas centra onkoloģijas pacientu ārstēšanai nozīmi, kas būtiski uzlabotu vēža ārstēšanu reģionā un stiprinātu arī Baltijas valstu dalību Eiropas pētniecības ekosistēmā.
Konferencē ar galveno prezentāciju "Veselības aprūpes ietekme uz demogrāfiju un nacionālo drošību Baltijas valstīs" uzstājās "WifOR" institūta Veselības ekonomikas nodaļas vadītāja Malina Millere. Viņa norādīja, ka, piemēram, 20 miljonu eiro ieguldījums sirds un asinsvadu slimību prevencijā Igaunijā 15 gadu laikā var radīt 127 miljonu eiro sociālo vērtību, kas atbilst teju astoņkārtīgai ieguldījumu atdevei, vienlaikus ļaujot izglābt 315 dzīvības.
Millere uzsvēra, ka mērķēti ieguldījumi prevencijā var būtiski samazināt veselības sistēmu slogu un stiprināt valstu ilgtermiņa noturību.
Tiesībsardze Karina Palkova norādīja, ka veselības aprūpes pieejamība ir pamata cilvēktiesību jautājums, un tikai pakārtoti - ekonomiska investīcija ar izmērāmu atdevi. Pēc viņas teiktā, valsts pienākums ir nodrošināt vienlīdzīgu un pieejamu veselības aprūpi kā pamattiesības ikvienam iedzīvotājam.
Parlamentārieši uzsvēra, ka Baltijas valstīm veselības drošības jautājumi jārisina kopīgi, pozitīvi vērtējot jau uzsāktos kopīgos medikamentu iepirkumus, kas palīdz mazināt zāļu deficītu un nodrošināt zemākas izmaksas pacientiem. Tika izcelta arī kopīga daļiņu terapijas centra izveides nozīme onkoloģijas pacientu ārstēšanai, kas varētu uzlabot vēža ārstēšanu reģionā un vienlaikus stiprināt Baltijas valstu iesaisti Eiropas pētniecības telpā.
Kā vēstīts, konference iecerēta kā platforma parlamentāriešu, valdību un ekspertu sadarbībai, lai stiprinātu izpratni par veselības sabiedrisko vērtību un veicinātu uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu. Konferences gaitā plānots formulēt konkrētus politiskus ieteikumus turpmākai rīcībai un Baltijas valstu sadarbībai pēc Latvijas prezidentūras noslēguma.
Diskusiju laikā tiks aplūkotas arī dažādas finanšu pieejas Baltijas valstīs un veselības jautājumi, kas saistīti ar demogrāfiju, mātes veselību kā stratēģisku investīciju valsts drošībā, kā arī jauniesaucamo fizisko un psiholoģisko veselību kā valsts aizsardzības pamatu.