Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Romāns Meļņiks

Informatīvās telpas apdraudējumi = demokrātijas apdraudējumi

Karš Ukrainā jo spilgti atklāj mūsu laika tendences informatīvajā telpā. Ja tā var teikt, fiziski karš notiek konkrētā teritorijā, taču informatīvajā telpā – visā pasaulē. Un, ņemot vērā, ka par vienu no būtiskākajiem informācijas avotiem (un dominējošo jaunākajai paaudzei) ir kļuvuši interneta brīvās saziņas rīki, par kuru satura patiesumu neviens neatbild, tie šajā situācijā plaši tiek izmantoti arī viltus ziņu izplatīšanai un propagandai, kā varam pārliecināties katru dienu. Sekas – cilvēku viedokļi par norisēm, to cēloņiem lielā mērā ir balstīti uz nepatiesu informāciju. Visspilgtāk to redzam tā dēvēto krievvalodīgo attieksmē pret notikumiem Ukrainā. Un tā ir problēma, kurai ļoti liela uzmanība būtu pievēršama gan no demokrātijas apdraudējumu, gan ētikas un mediju darbības kapacitātes viedokļa.

Kad bitumens vairāk nekā divreiz dārgāks

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par to, kā tiks kompensēts izejmateriālu un degvielas cenu kāpums. Ir cerības uz valsts un pašvaldību gatavību problēmu risināt – to intervijā Dienas Biznesam apliecina biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Galvenie jautājumi – kurp ejam, kur gribam nonākt

Ja mēs skatāmies kopumā, varai pietrūkst profesionālas menedžmenta kapacitātes to uzdevumu lielumam, kas jārisina. Tas ir, kā kad mopēda kvalifikācijas braucējs apsēžas pie traktora stūres – skaidrs, ka viņš nemāk to vadīt, nesaprot tā vadības rīku jēgu. Tā intervijā Dienas Biznesam atzīst Uldis Pīlēns, arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un ilggadējs vadītājs.

Aizdomīgu naudu var konfiscēt, par noziegumu nerunājot

Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) ir nepieciešams finanšu līdzekļus aizturēt, pēc tam policija, veicot izmeklēšanu, konstatē, ka līdzekļi, visticamāk, ir noziedzīgi iegūti un tādēļ arestējami. Tā ekskluzīvā intervijā žurnālam Dienas Bizness stāsta FID priekšniece Ilze Znotiņa.

Izglītībā – divas pasaules

Satraucoša bija šonedēļ arī Dienā publicētā ziņa, ka saskaņā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības aptaujas datiem nākamo piecu gadu laikā 46% aptaujāto pedagogu vēlētos pamest skolotāja profesiju lielās pārslodzes un neadekvātā darba atalgojuma dēļ. Gandrīz 70% pedagogu atzīst, ka ir ļoti noslogoti un ar lielām pūlēm spēj pildīt savus pienākumus, un tikai 23% uzskata, ka viņu darba slodze ir sabalansēta.

Īsta pamatojuma nav, bet liedz strādāt

Politiskie lēmumi tiek pieņemti panikas lēkmēs – intervijā Romānam Meļņikam pauž Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente, valdes locekle Renāte Reinsone.

Kas mainās līdz ar tiesas spriedumu?

Par pirmās instances tiesas spriedumu Aivaram Lembergam un sabiedrības attieksmi pret viņu ar sociologu, pētījumu aģentūras SKDS vadītāju Arni Kaktiņu sarunājas Romāns Meļņiks.

Nosauc cilvēku par to, kas viņš ir un...

Bijušie padomju varas līdzskrējēji mēģina darīt visu iespējamo, lai viņu kādreizējās darbības tā arī paliktu noklusētas, – intervijā Romānam Meļņikam pauž žurnālists, publicists Lato Lapsa.

Covid-19 dēļ netiek pie praktizēšanās

Par profesionālo izglītību Latvijā Covid-19 pandēmijas apstākļos ar Rīgas Stila un modes tehnikuma direktori Ulriku Naumovu sarunājas Romāns Meļņiks.

Atdzimst Dzintars. Uzsvars uz dabiskumu un pieejamību

Mums liels darbs priekšā, taču visi esam ļoti gandarīti par to, ka mums ir iespēja to visu darīt tādā uzņēmumā kā Dzintars. Mums visiem ir degsme, dzirkstele acīs, mēs esam pārliecināti, ka viss izdosies, – intervijā Romānam Meļņikam apliecina Dzintara kosmētikas ražotnes H. A. Brieger vadītāja un līdzīpašniece Anastasija Udalova.

Potes kundziņiem

Vakcinēšanās pret Covid-19 pārvaldība Latvijā ir totāli izgāzusies. Pašu vakcīnu vēl nav pietiekamā daudzumā, taču jezga ap to, kā un cik rindās kurš varēs sastāties, sacelta pamatīga. Un turklāt ne jau sabiedrība pie tā vainīga, bet gan šī procesa vadītāji.

Vienīgā recepte: sēdi mājās!

Slimību profilakses un kontroles centrs vēsta, ka epidemioloģiskā situācija Latvijā saistībā ar Covid19 saslimstības izplatību jau otro nedēļu pēc kārtas pakāpeniski pasliktinās

Lipmans: Latvijas politiķi neinteresējas par vietējo farmāciju

Pēc neatkarības atgūšanas valdībās maz ir bijis profesionāļu – bija daži ministri profesionāli, par viņiem neko sliktu nevar pateikt, bet kopumā valdības nebija profesionālas. Lūk, tā ir mūsu nelaime! – intervijā Romānam Meļņikam pauž a/s Grindeks padomes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs Kirovs Lipmans.

Cementu pie desām?

Valdības darbība aizvien vairāk atgādina absurda teātri. Vispirms ieviesa tirdzniecības ierobežojumus pēc sortimenta principa un tikai tad sāka gatavot regulējumu, kuras preces drīkst, kuras nedrīkst tirgot.

Ir iespēja optimizēt, koncentrēt resursus, ietaupīt līdzekļus

Es patiešām ceru, ka esošā situācija ar Covid-19 būs kā darba vides pārmaiņu akcelerators. Ieguvējiem no tā ilgtermiņā jābūt gan darbiniekiem, gan organizācijām – intervijā Romānam Meļņikam pauž va/s Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ne jau ministram vērtēt tiesnešus

Par to, kā vērtējami politiķu klaji centieni ietekmēt tiesu varas darbu, – Romāna Meļņika saruna ar Latvijas Tiesnešu biedrības prezidenti Adriju Kasakovsku.

Tiesībsargs: šodien lemtais iespaidos mūsu dzīvi ilgtermiņā

Ja valsts kaut ko aizliedz, nevajadzētu būt runai par pabalstiem, bija jābūt kompensējošiem mehānismiem. Jo pabalsts ir tad, ja neprognozējami pēkšņi nonāk situācijā, kad nepieciešama ārēja palīdzība – intervijā Romānam Meļņikam pauž Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons.

Rīkoties, ne biedēt

Komunistu varas laikos, kad kavējās pārtikas piegādes veikalos, propaganda jo intensīvāk vēstīja par patiltēs dzīvojošajiem Amerikā un bezpajumtniekiem rietumvalstīs. Vēl nesenā pagātnē, kad Krievijā kavējās pensiju izmaksas vai bija kādas citas sociālekonomiskas problēmas, valsts kontrolētie mediji fokusējās uz tādām tēmām kā automātiskas pilsonības liegšana iebraucējiem vai pāreja uz izglītību valsts valodā Baltijas valstīs. Taktika skaidra – novērst uzmanību no grūtībām, ieskaidrojot, ka citur vēl sliktāk. Ļoti nekorekta komunikācijas metode, ko nemaz negribējās dzirdēt no Latvijas politiķiem, bet...

Jāspēj elastīgi reaģēt gan uz labām, gan sliktām izmaiņām

No diviem tūkstošiem koncerna uzņēmumos Latvijā strādājošo vien kādi 50 darbinieki dabūjuši šo infekciju, un tikai pāris gadījumu ir bijis, kad pārnese notikusi darba vietā. Ražošana mums netika ne brīdi ietekmēta tieši Covid-19 dēļ – par biznesa situāciju Covid-19 pandēmijas laikā intervijā Romānam Meļņikam stāsta a/s Latvijas finieris valdes loceklis Mārtiņš Lācis.

Ar ceļu būvi – pret Covid-19 krīzi

Uzlabojot ceļus, mēs varam aprēķināt, cik liels ietaupījums ir katram konkrētam braucējam, – intervijā Romānam Meļņikam saka VSIA Latvijas valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Vien vīruss? Bērnu psihe un zināšanas nerūp?

Jaunāko klašu skolēnu vecākus šonedēļ šokēja izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) vēstītais, ka pēc tam, kad nākamnedēļ atsāksies mācības sākumskolās, vismaz līdz 7. februārim tas notiks attālināti. Visiem. Iepriekš attālināta apmācība bija ieviesta skolēniem no 5. klases, nu tas skars arī jaunākus.

Paraugs. Bet īstajā brīdī

Pēdējās dienās atkal aktualizējusies tēma par ministru un citu valsts augstāko amatpersonu vakcinēšanu pret Covid-19, lai viņus pasargātu no saslimšanas, kā arī rādītu piemēru plašākai sabiedrībai par to, ka vakcinēties ir droši, pareizi un lietderīgi. Ideja saprotama un loģiska, taču vismaz šajā brīdī ar to saistās vairāki ''bet''.

Pēc iespējas ātrāk iespējami daudzus

Nevis jārada jauni vakcinācijas kabineti slimnīcās, bet gan jāizmanto esošie resursi – Romānam Meļņikam pauž Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone.

Valsts kontrole – sargsuns, nevis klēpja šunelis, kas laiza roku

Lai Valsts kontrole turpinātu attīstīties un būtu spēcīgs spēlētājs gan mūsu valstī, gan arī starptautiski, ir divas pamatlietas, kas ir neizsakāmi svarīgas: nākamā valsts kontroliera profesionalitāte un nākamā valsts kontroliera politiskā neatkarība – intervijā Romānam Meļņikam pauž valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Spēlītes demokrātijas vārdā

Daudzie ierobežojumi, kas piedzīvoti saistībā ar cīņu pret Covid-19 izplatību, jau ir radikāli mainījuši kolektīvo izpratni par to, kas ārkārtas situācijā sabiedrības kopējās drošības vārdā ir un kas nav pieļaujams demokrātijā. Tomēr ik pa laikam vērojama tāda kā spēlēšanās, iestājoties par atsevišķām «miera laika vērtībām», kā dēļ arī piedzīvojam tādu kā kolektīvo kāpšanu uz grābekļiem.

Kritizējam, lai labojas

Pēdējā laikā visai skarbi izsakos par valdības darbu. Piedodiet tie, kas to ņem pie sirds, taču kritika ir ar mērķi, lai valsts tiek pārvaldīta labāk. Ir ārkārtas situācija, kad politiķiem jādemonstrē izlēmība, spēja adekvāti novērtēt situāciju, ātri reaģēt. Jā, var gadīties kļūmes, bet arī tās vajag atzīt un ātri labot. Nevar muļļāties situācijā, kad ar Covid-19 saslimušo un mirušo skaits aug. Labāk šajā situācijā varbūt pārcensties ar cilvēku kontaktu ierobežojumiem nekā vilkt garumā un, kā saka, cirst pa gabaliņam, labi zinot, ka sāpēs tāpat, bet daudzkārt un galarezultātā pie tā paša nonāksim, tikai ar daudz lielākiem zaudējumiem.