Lielākajai daļai - 64% no atbildes sniegušajiem uzņēmumiem - tiek nodarbinātas personas, kuru atalgojums nesasniedz minimālo iemaksu objektu. No tiem 23% aptaujāto uzņēmumu plāno tuvākajā laika darbiniekus atlaist, tādējādi risinot situāciju, ja uzņēmumā ir nodarbināti cilvēki, kuru atalgojums nesasniedz minimālo iemaksu objektu - 1500 eiro ceturksnī vai 500 eiro mēnesī.
Aptaujas dati arī liecina, ka 9% respondentu plāno situāciju risināt, palielinot darbinieku darba slodzi, 9% - maksāt starpību starp darba algu un minimālo iemaksu objektu, 4% - darbiniekus no nepilna darba laika pārcelt uz pilna laika darbu, bet 4% - palielināt darbinieku atalgojumu līdz minimālajam iemaksu objektam. 15% respondentu šobrīd vēl nav konkrētu risinājumu.
LTRK biedrs un SIA Sofius vadītājs Ivars Krampis-Vanags atklāja, ka uzņēmums minimālo VSAOI iemaksu dēļ jau ir bijis spiests atlaist vienu darbinieku. "Mēs vienojāmies par darba attiecību izbeigšanu, jo kopējā slodze, ko darbinieks veica bija zema," komentēja kompānijas vadītājs.
Vienlaikus Krampis-Vanags sacīja, ka līdz šim uzņēmums neregulāri, bet labprāt izmantoja praktikantus dažādu vienkāršāku uzdevumu veikšanai. Viņš skaidroja, ka jauniešiem, kuriem šī ir pirmā darba pieredze, ir daudz jāapgūst un viņu darba produktivitāte ir zema, turklāt jaunieši to saprot un ir gatavi strādāt daļēju slodzi, lai piepelnītos un praktizētos.
"Šobrīd uzņēmumam tas nav izdevīgi minimālo VSAOI dēļ Tāpēc mēs izvairāmies piesaistīt jauniešus un citus daļējas slodzes darbiniekus, bet meklējam ārpakalpojumus, " piebilda Krampis-Vanags.
Vienlaikus 70% aptaujāto LTRK biedru uzskata, ka minimālo VSAOI ieviešanu no šī gada 1.jūlija būtu jāatliek.
LTRK biedru aptaujā piedalījās 220 respondenti - dažādu nozaru un lieluma uzņēmumu pārstāvji.
LTRK iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka no šā gada 1.jūlija ieviestā minimālā VSAOI sistēma ir brāķis.
Vienlaikus organizācija informēja, ka LTRK ir sagatavojusi grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un iesniegusi tos Finanšu ministrijai (FM). Tie apkopo uzņēmēju identificētos sistēmas problēmjautājumus.
"LTRK konceptuāli atbalsta minimālo VSAOI ieviešanu, taču šī gada 1.jūlijā spēkā stājušos likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" vērtē kā brāķi un uzstāj uz vairākiem būtiskiem likuma grozījumiem. LTRK iesniegtie priekšlikumi paredz normas, kas ļautu darba devējiem prognozēt savas izmaksas, kā arī pakāpenisku minimālo VSAOI ieviešanu, to spēkā stāšanās termiņu pārceļot uz 2022.gada 1.jūliju," sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Savukārt līdz 2023.gada 1.jūlijam minimālo sociālo iemaksu objektam LTRK ieskatā vajadzētu būt pusei no šā brīža noteiktajām iemaksām.
Endziņš arī pauda, ka minimālo VSAOI sistēma tika izstrādāta, neņemot vērā uzņēmēju ieteikumus.
Turklāt minimālo VSAOI modelis tika ieviests Covid-19 izplatības ierobežošanas krīzes laikā, kas rada nesamērīgi lielu slogu uzņēmumiem, kuriem jāspēj strādāt daļēji vai pilnībā ierobežotos apstākļos.
Tāpat vēstīts, ka likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu no 1.jūlija paredzētās minimālās iemaksas ir obligāts maksājums, ko par katru sociāli apdrošināmo personu jāveic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša algas. Minimālo iemaksu objekts ir trīs minimālās algas jeb 1500 eiro ceturksnī.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par trešo ceturksni un līdz 20.decembrim sniegs informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, kas dienas laikā šo informāciju elektroniskās deklarēšanas sistēmā paziņos darba devējiem. Darba devējiem būs pienākums trīs mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas veikt minimālās obligātās iemaksas.
Izmaiņas arī paredz, ka pašnodarbinātie maksās 10% pensiju apdrošināšanai līdzšinējo 5% vietā, bet ne mazāk kā no 1500 eiro ceturksnī.
Līdztekus vēstīts, ka Levits aicināja koriģēt izmaiņas regulējumā attiecībā uz pašnodarbinātajiem un nepilna laika darbiniekiem.