Ja bankas kontā pēkšņi parādītos miljons eiro, 50% Latvijas iedzīvotāju šo naudu tērētu nekustamā īpašuma iegādei, bet 25% naudu atvēlētu esošā mājokļa pilnveidošanai, atklāj bankas Citadele veiktā aptauja.
Vienlaikus šīs pašas bankas īstenotais pētījums Pirktspējas noskaņojuma barometrs rāda, ka realitātē par esošajiem līdzekļiem mājokļa iegādi tuvākajā laikā plāno vien 2,5% mūsu valsts iedzīvotāju, bet esošā mājokļa remontu – 15% respondentu.
Jaunumi tiesību normās
2026. gadā tiek ieviestas vairākas nozīmīgas tiesību normu izmaiņas, kas attiecas uz mājokļu jomu, mudina ņemt vērā Ekonomikas ministrija.
Pirmdien, 5. janvārī, stājās spēkā grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas stiprina dzīvokļa īpašnieku kopības lomu. Turpmāk dzīvokļu īpašnieku kopībai būs tiesības no kredītiestādēm saņemt aizdevumus dzīvojamo māju atjaunošanai savā vārdā un dzīvokļu īpašniekiem vairs nebūs nepieciešams šim nolūkam dibināt biedrību. Ir arī atvieglotas prasības dzīvokļu īpašnieku kopības reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājai.
Būtiskas pārmaiņas ir arī tās, ka grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā tagad nosaka: iegādājoties dzīvokli, par trīs gadus veciem dzīvokļa parādiem atbildīgs ir jaunais īpašnieks. Tādējādi tiek ieviests princips "parāds seko dzīvoklim", uzsver Ekonomikas ministrija.
No šīs nedēļas ir arī ieviests Vienotais process būvniecības jomā. "Tas paredz, ka Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēts iesniegums par būvniecību būs arī iesniegums par būves tālāku reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un iesniegums par ierakstu Zemesgrāmatā. Vienotais process ietver datu apmaiņu starp iestādēm. Līdz ar Vienotā procesa ieviešanu Valsts zemes dienesta veikta kadastrālā uzmērīšana vairs nebūs nepieciešama, tādējādi samazinot administratīvo un finansiālo slogu, kā arī ietaupot laiku. Dati starp sistēmām tiks nodoti automātiski," tiek skaidrots Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informācijā.
Šogad ir arī stājušies spēkā grozījumi Ēku būvnoteikumos. Turpmāk vairumā gadījumu vairs nebūs nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija mazas ēkas (līdz 25 kvadrātmetriem) būvniecībai. Būvniecības ieceres dokumentācija tiek vienkāršota, arī samazinot to gadījumu skaitu, kad ir nepieciešams būvvaldes lēmums. Detalizētu skaidrojumu par būvniecības ieceres dokumentācijas vienkāršošanu un to, kā tā attiecas uz dažādām situācijām, var meklēt Ekonomikas ministrijā un citās par būvniecības jomu atbildīgajās iestādēs.
Arī sērijveida mājās
Mājokļu tirgus 2025. gadā ir atdzīvojies, tomēr pretēji reizēm dzirdamajiem pieļāvumiem, ka pieprasīti tiek vien dzīvokļi jaunajos projektos, tā tomēr nav. Pagājušā gada oktobrī Rīgā tikai 18% no visiem mājokļu tirgus darījumiem notika ar mājokļiem jaunbūvēs. Līdzīga situācija ir bijusi arī citos 2025. gada mēnešos. Pērn septembrī Rīgā jauno dzīvojamo ēku segmentā notikuši tikai 17% no visiem mājokļu tirgus darījumiem, augustā – 20%, jūlijā – 21%, jūnijā – 20%, maijā – 21%, aprīlī – 22%, martā – 25%, februārī – 24% un janvārī – 20%. To rāda nekustamo īpašumu nozares uzņēmuma Latio apkopotie dati.
Rīgā 2025. gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada atbilstošo periodu, kopumā iegādei pieejamo dzīvokļu skaits samazinājās par 18%. Nupat aizgājušā gada novembrī iegādei tika piedāvāti aptuveni 4010 dzīvokļi. Savukārt īrei bija pieejami aptuveni 3100 dzīvokļi. Gandrīz 35% no iegādei pieejamā piedāvājuma jeb 1405 mājokļi bija sērijveida ēkās. Salīdzinot ar 2025. gada oktobri, jaunbūvju pirmreizējā tirgū piedāvājums novembrī samazinājās par 3%, cenām pārdošanas sludinājumos saglabājoties ap 3010 eiro par kvadrātmetru, bet noslēgtajos darījumos vidējā cena bija ap 2860 eiro par kvadrātmetru, rāda Latio apkopotā informācija.
Salīdzinot ar 2024. gada nogali, jaunbūvju otrreizējā tirgū vidējās cenas Rīgas apkaimē pieauga par 5%, sasniedzot 2050 eiro par kvadrātmetru, savukārt Rīgas centrā cenu kāpums bijis par 6%, sasniedzot 2910 eiro par kvadrātmetru. Sērijveida mājokļu tirgū dzīvokļa kvadrātmetrs Rīgas apkaimē maksāja vidēji 1085 eiro (kāpums par 7%), savukārt Rīgas centrā vidējā cena turējās tuvu iepriekšējā gada līmenim – 1430 eiro par kvadrātmetru (kāpums par 1%). 2025. gada novembrī Rīgā īrei sērijveida ēkās bija pieejami apmēram 1150 dzīvokļi, atklāj Latio apkopotie dati.
Nupat aizvadītajā gadā mājokļu tirgus ir kļuvis aktīvāks. "Pirmajos trijos 2025. gada ceturkšņos kopējais darījumu skaits Latvijā audzis par aptuveni 20%. Daļu statistikas gan veido darījumi, kas bija atlikti iepriekšējos periodos un noslēgušies vien 2025. gadā. Līdz ar Euribor likmes samazinājumu, kas sabiedrībai signalizēja par inflācijas augstākā punkta pārvarēšanu, pakāpeniski samazinās arī mājokļa pārdošanai nepieciešamais laiks," tendences raksturo Latio tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva.
Pircēju aktivitātes kāpums ir fiksēts ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos. 2025. gadā turpināja pieaugt pircēju aktivitāte, kas aizsākās jau 2024. gadā. To var skaidrot ar pieejamāku banku finansējumu, pieradumu pie tādas ģeopolitiskās situācijas, kāda tā ir, un vispārēju stabilitāti, ko veicina pozitīvie Eiropas Centrālās bankas lēmumi starpbanku likmes samazināšanai, skaidro Latio darījumu vadītāja Vidzemē Daiga Blumberga.
2025. gadā hipotekāro kredītu tirgus atdzīvojās un iedzīvotāji vairāk sāka domāt par jauniem mājokļiem. Likmju samazinājuma ietekmē būvniecības sektors Latvijā piedzīvoja iespaidīgu izaugsmi par aptuveni 9%. Likmju stabilitātes gadījumā būvniecības izaugsme turpināsies arī šajā gadā, uzskata bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.
"Patlaban mājokļu tirgus nav ne pircēju virzīts tirgus, ne tāds tirgus, kurā noteikumus diktē pārdevēji, drīzāk tas ir precīzas stratēģijas veidots tirgus. Būtiski ir tas, ka šobrīd pircēji vairs nesteidzas veikt mājokļa iegādes darījumu. Pircēji apskata vairākus līdzīgus dzīvokļus vienā rajonā un salīdzina ne tikai cenas, bet arī nekustamā īpašuma stāvokli, uzturēšanas izmaksas un kopējo izjūtu. Tieši šajā salīdzināšanā ļoti ātri kļūst redzams tas, vai piedāvājums ir sabalansēts," nekustamo īpašumu nozares kompānijas Arco Real Estate publiskotajā informācijā norāda nekustamo īpašumu aģents Rūdolfs Kulbergs.
Vairāk mazo mājsaimniecību
Mājokļu iegādes un arī īres tirgū aizvien pieprasītākie kļūst vienas, divu istabu dzīvokļi. Tas skaidrojams ne tikai ar finansiālajiem apsvērumiem, bet arī mājsaimniecību struktūru, ir secinājuši uzņēmuma Latio eksperti.
Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) aplēsēm, arvien vairāk cilvēku paši izvēlas dzīvot vienatnē vai arī ir spiesti dzīvot vieni dažādu apstākļu sakritības dēļ. Pēdējā desmitgadē vienas personas mājsaimniecību skaits ir pieaudzis vidēji par pieciem procentpunktiem visu paaudžu vecuma grupās, aicina ņemt vērā kompānija Latio. Jāpiebilst, ka šāda tendence ir vērojama ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā.
"Iedzīvotāju skaits mājoklī tiešā veidā korelē ar to, cik liels ir īpašums. Ja cilvēks plāno dzīvot viens, viņš neizvēlēsies trīsistabu dzīvokli, jo apzinās gan uzturēšanas izmaksas, gan arī to, ka nav vajadzīga tāda platība, kas netiks izmantota. Vienu, divu istabu dzīvokļus izvēlas gan jaunieši, gan pāri bez bērniem, gan arī retāk ģimenes ar vienu bērnu. Jāņem vērā arī tas, ka vienistabas mājokļos bieži dzīvo cilvēki pēc kopdzīves šķiršanas. Tā ir šodienas realitāte – daudzi laulāti pāri šķiras, viens no šķirtajiem laulātajiem meklē jaunu mājvietu vai arī esošā mājvieta tiek pārdota un abi šķirtie cilvēki meklē jaunas dzīvesvietas, kas parasti ir mazākas platības," novērojumus izklāsta Latio nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Jelgavā Inese Štorha.
Jāpiebilst, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2024. gadā Latvijā kopumā tika šķirtas 5328 laulības. Tas ir par 15 šķirtajām laulībām vairāk nekā 2023. gadā. 2024. gadā visbiežāk tika šķirtas piecus līdz deviņus gadus ilgas laulības (1510 šķirtu pāru). 328 pāri šķīra laulību, kas bija pastāvējusi ne ilgāk par diviem gadiem, taču tika šķirtas arī 318 tādas laulības, kas bija ilgušas 35 gadus vai vēl ilgāk.
Šķirts ģimenes stāvoklis Latvijā 2025. gada sākumā bija 86 620 vīriešiem un 149 993 sievietēm. Savukārt sieviešu atraitņu bija 5,7 reizes vairāk nekā vīriešu atraitņu. 2025. gada sākumā mūsu valstī bija reģistrētas 127 687 atraitnes un tikai 22 311 atraitņi, atsaucoties uz CSP, vēsta LETA. Jāpiebilst, ka CSP dati rāda arī to, ka 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos ir noslēgtas 8833 laulības.
Bankas Citadele veiktajā aptaujā ir secināts, ka vienas un divu istabu dzīvokļi ir ļoti pieprasīti jaunu cilvēku, kuri savu ģimeni vēl nav sākuši veidot, vidū. "Vecuma grupā līdz 28 gadiem 81% kredītņēmēju ir bez bērniem, un likumsakarīgi, ka vispieprasītākie šajā vecuma grupā ir kompakti dzīvokļi," norāda bankas Citadele mājokļu tirgus eksperts Artis Zeiļa.
Secināts arī, ka jaunieši bieži meklē mājokļus no Rīgas centra netālās apkaimēs, to vidū Grīziņkalnā, Brasā un Āgenskalnā.
"Lai gan pašlaik nav indikāciju par būtiskām izmaiņām, kas varētu skart nekustamo īpašumu nozari, ir svarīgi meklēt līdzsvaru starp mājokļu kvalitāti un pieejamību, ne tikai veicot jaunu daudzdzīvokļu ēku un īres namu būvniecību, bet arī īstenojot tādu stratēģisko politiku, kas veicinātu atbilstošu mājokļu nodrošinājumu gan vienatnē dzīvojošajiem cilvēkiem, gan kuplām ģimenēm," raksturojot vispārējo situāciju nekustamo īpašumu nozarē, akcentē K. Ijevleva.
Būvniecības un mājokļu attīstīšanas uzņēmuma YIT Latvija valdes loceklis Andris Božē savukārt ir aicinājis ņemt vērā to, ka Lietuvā un Igaunijā ik gadu mājokļu tirgū nonāk un tiek pārdoti 3000–5000 jauni mājokļi, bet mūsu valstī – ievērojami mazāk.
"2025. gada pirmajā pusē Latvijas galvaspilsētā tika nodoti ekspluatācijā vien 322 jaunie dzīvokļi. Rīgā un Pierīgā vairāk nekā 75% dzīvojamā fonda ir morāli un fiziski novecojuši, savukārt pieprasījums pēc energoefektīviem mājokļiem pieaug. Arī Liepājā, Ventspilī un Valmierā ir pieprasījums pēc jauniem mājokļiem, taču esošās cenas daudziem iedzīvotājiem nav sasniedzamas, savukārt attīstītāji nevar izbūvēt projektu par zemākām cenām augsto būvniecības izmaksu dēļ. Risinājums būtu samazināt pievienotās vērtības nodokli jaunajiem mājokļiem reģionos līdz 5%. Pašvaldībai nodrošinot infrastruktūras pieslēgumus, cenas kristos par aptuveni 20–25%, padarot mājokļus pieejamākus plašākam iedzīvotāju lokam. Tas dotu impulsu vietējai ekonomikai un motivētu cilvēkus dzīvot reģionos," uzskata A. Božē.
Diena jau vēstīja par to, ka, pēc Valsts kontroles apkopotajiem datiem, Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku. Atjaunošana ir nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču pagaidām ir renovēti vien aptuveni 4%. Renovāciju līdz šim ir kavējušas gan augstās izmaksas, gan bažas par renovācijas kvalitāti, gan sarežģītās birokrātiskās procedūras, ir secinājusi Valsts kontrole. Tiek pieļauts, ka šajā gadā daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku renovācija varētu virzīties straujāk.