Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gada 11 mēnešos bija par 739,6 miljoniem eiro jeb 5,6% lielāki nekā 2024. gada attiecīgajā periodā.
Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2025. gada 11 mēnešos veidoja 13,169 miljardus eiro, kas ir par 140,8 miljoniem eiro jeb 1,1% mazāk, nekā plānots.
Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 10,978 miljardus eiro, kas ir par 132,5 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,191 miljarda eiro apmērā, kas ir par 8,2 miljoniem eiro jeb 0,4% mazāk, nekā plānots.
Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025. gada 11 mēnešos bija 738,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.
2025. gada 11 mēnešos visvairāk iekasēts sociālās apdrošināšanas iemaksās - 5,159 miljardi eiro, kas ir par 0,9% mazāk, nekā plānots.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi pērn 11 mēnešos bija 3,703 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk, nekā plānots, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi veidoja 2,531 miljardu eiro, kas ir par 1,8% vairāk, nekā plānots.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2025. gada 11 mēnešos bija 1,146 miljardu eiro apmērā, kas ir par 5,3% mazāk, nekā plānots. Tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem veidoja 574,8 miljonus eiro, kas ir par 2,9% mazāk, nekā plānots, par tabakas izstrādājumiem - 270,8 miljonus eiro, kas ir par 4,1% mazāk, nekā plānots, par alkoholiskajiem dzērieniem - 194,8 miljonus eiro, kas ir par 9,6% mazāk, nekā plānots, par alu - 51,8 miljonus eiro, kas ir par 8,5% mazāk, nekā plānots, bet par dabasgāzi - 18,5 miljonus eiro, kas ir par 4,2% vairāk, nekā plānots.
Uzņēmumu ienākuma nodoklī pagājušā gada 11 mēnešos iekasēti 747 miljoni eiro, kas ir par 13,2% vairāk, nekā plānots, bet nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi bija 235,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,6% vairāk, nekā plānots.
Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi pērn 11 mēnešos veidoja 106,9 miljonus eiro, kas ir par 2,4% mazāk, nekā plānots, bet solidaritātes iemaksas veiktas 74,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 20,3% mazāk, nekā plānots.
Muitas nodokļa ieņēmumi veidoja 62,1 miljonu eiro, kas ir par 0,9% vairāk, nekā plānots, dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija 60,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 31,2% mazāk, nekā plānots, bet izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi veidoja 50,8 miljonus eiro, kas ir par 4,7% mazāk, nekā plānots.
Tajā pašā laikā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumi pērn 11 mēnešos bija 26,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 8,1% vairāk, nekā plānots, bet elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi bija 4,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,3% mazāk, nekā plānots.
Finanšu ministrijā atzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi pērn 11 mēnešos bija 15,9 miljardu eiro apmērā, kas ir par 270,1 miljonu eiro jeb 1,7% vairāk nekā 2024. gada 11 mēnešos. Tostarp kopbudžeta ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumi pērn 11 mēnešos bija 1,3 miljardu eiro apmērā, kas ir par 415 miljoniem eiro jeb 23,9% mazāk nekā pirms gada, galvenokārt saistībā ar mazākiem ĀFP ieņēmumiem valsts pamatbudžetā, kas 2025. gada 11 mēnešos bija par 400,6 miljoniem eiro mazāki nekā pirms gada atbilstoši Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju ciklam.
Sekojot investīciju progresam pagājušā gada otrajā pusgadā, sagaidāms, ka 2025. gada decembrī un 2026. gadā pakāpeniski palielināsies valsts budžeta ieņēmumi no Eiropas Komisijas (EK) starpposmu un avansa maksājumiem par ES fondu un Atveseļošanas fonda investīciju īstenošanu, atzīmē ministrijā.
Lielākos kopbudžeta ieņēmumus veidoja nodokļu ieņēmumi, kas, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, pērn 11 mēnešos iekasēti par 746,4 miljoniem eiro jeb 6,1% vairāk salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu, veidojot 13,016 miljardus eiro.
Darbaspēka nodokļu ieņēmumus turpina ietekmēt īstenotā nodokļu reforma, tostarp gan viena procentpunkta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pārdale no pensiju otrā līmeņa uz pirmo līmeni, gan IIN atvieglojumu palielināšana un citi pasākumi, ko kompensē darba samaksas fonda pieaugums.
Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem darba samaksas fonds 2024. gada decembrī un 2025. gada desmit mēnešos pieauga par 6,1%, ko ietekmēja gan minimālās algas celšana no 700 līdz 740 eiro no 2025. gada 1. janvāra, gan valdības pieņemtie lēmumi par atlīdzības pieaugumu atsevišķām kategorijām publiskajā sektorā. Tādējādi VSAOI ieņēmumi 4,4 miljardu eiro apmērā pērn 11 mēnešos palielinājās par 379,9 miljoniem eiro jeb 9,4%, kamēr IIN ieņēmumi pērn 11 mēnešos bija nedaudz zem pērnā gada līmeņa, veidojot 2,5 miljardus eiro.
Savukārt patēriņa nodokļu ieņēmumi 2025. gada 11 mēnešos saglabāja stabilu pieauguma tendenci, liecina Valsts kases dati. PVN ieņēmumi sasniedza 3,703 miljardus eiro, kas ir par 203,5 miljoniem eiro jeb 5,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, kas pamatā saistāms ar lielākām iemaksām tirdzniecības un atsevišķās pakalpojumu nozarēs, tostarp transporta un telekomunikāciju nozarēs.
Tāpat, gada pēdējos mēnešos pieaugot norēķiniem par realizētajiem projektiem, palielinās valsts pārvaldes un aizsardzības nozares iemaksātais nodokļa apmērs, min FM. Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi 1,1 miljarda eiro apmērā pērn 11 mēnešos pieauga par 46,9 miljoniem eiro jeb 4,3%. Lielāko devumu nodrošināja ieņēmumu kāpums no naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem, kas saistāms ar akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu no 2025. gada 1. janvāra.
Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2025. gada 11 mēnešos bija 1,1 miljarda eiro apmērā, kas ir par 93,3 miljoniem eiro jeb 8% mazāk nekā pirms gada. Ieņēmumu kritumu galvenokārt ietekmēja mazākas dividenžu iemaksas valsts pamatbudžetā - par 35,4 miljoniem eiro. FM norāda, ka arī gadā kopumā plānoti mazāki nekā 2024. gadā ieņēmumi no dividendēm, sagaidot mazākas iemaksas no AS "Latvijas valsts meži" un AS "Latvenergo". Tāpat atšķirībā no 2024. gada, kad bankas nodevas veidā iemaksāja hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam 73,1 miljonu eiro, šogad šāds maksājums netiek piemērots.