Lietuviešu uzņēmēja Sigita Ambrazeviča atjaunotajā zivju pārstrādes uzņēmumā Liepājā jau iedarbināts ražošanas process un pirmā produkcija veikalu plauktos gaidāma tuvāko trīs mēnešu laikā. Taču jau kopš idejas realizācijas uzsākšanas SIA Syfud izjūt Lietuvā strādājošo konkurentu mēģinājumus traucēt biznesu.
Šobrīd jūsu uzņēmums ir uzsācis ražošanas procesu. Vai tas nozīmē, ka jau tuvākajā laikā Syfud produkciju varēsim redzēt veikalos? Un kāda veida zivju produktus piedāvāsiet pircējiem?
Ražošanas procesu, ja tā var teikt, iedarbinājām pirms aptuveni mēneša. Patlaban ir iedarbinātas tās iekārtas, kuras nopirkām kopā ar bijušā zivju pārstrādes uzņēmuma telpām. Līdz ar to šobrīd jau notiek ražošana testa režīmā, lai pārbaudītu un nepieciešamības gadījumā uzlabotu produktu receptūras kvalitāti. Vienlaikus šobrīd mūsu speciālistiem notiek sarunas ar tirdzniecības tīklu pārstāvjiem, pamazām gatavojoties saražotās produkcijas tirdzniecības uzsākšanai. Līdz ar to sagaidāms, ka nākamā gada sākumā pirmie mūsu ražojumi parādīsies veikalu plauktos Lietuvā un Latvijā.
Mēs visas trīs Baltijas valstis būtībā uzskatām kā vienu kopīgu tirgu. Tā kā menedžments vismaz pagaidām ir no Lietuvas, tad, protams, Lietuvā mums ir vieglāk runāt ar sadarbības partneriem, taču patlaban aktīvi runājam arī ar partneriem Latvijā un skaidrs, ka jau tuvākajā laikā plānojam ieiet arī Igaunijas tirdzniecības tīklos. Turklāt nevar izslēgt, ka tieši Latvijas veikalos mūsu ražojumi veikalu plauktos parādīsies ātrāk nekā Lietuvā.
Runājot par produkciju – pirmais mūsu produkts ir krabju nūjiņas, taču pamazām plānojam sortimentu paplašināt arī ar laša produktiem un citiem izstrādājumiem.
Kādi faktori jums kā Lietuvas uzņēmējam bija izšķirošie, lai šo ražošanas biznesu veidotu tieši Latvijā un konkrēti Lietuvā?
Iemesls patiesībā ir pavisam vienkāršs – abām mūsu valstīm ir ļoti daudz kopīga, tostarp līdzīga mentalitāte, kopumā esam draudzīgas kaimiņvalstis. Taču tikpat būtisks faktors bija Liepājas pašvaldības, tostarp Liepājas speciālās ekonomiskās zonas, vadības pozitīvā pretimnākšana, uzzinot par mūsu vēlmi. Nenoliegšu, ka Liepājā visu faktoru kopums mums bija pat daudz labvēlīgāks nekā tobrīd Lietuvā. Tā kā Liepājā izveidotais uzņēmums ir Latvijas rezidents, mums šeit bija iespēja daļu projekta attīstībai nepieciešamo līdzekļu piesaistīt arī no Eiropas Savienības struktūrfondiem, kas Lietuvā vairs tikpat kā nav iespējams, jo gandrīz visu šai nozarei paredzēto naudu būtībā ir piesaistījuši daži tirgū dominējošie uzņēmumi.
Turklāt – kā jau minēju – bijušo ražotni nopirkām ar visām ražošanas iekārtām, līdz ar to vismaz pirmajam darbības periodam mums nevajadzēja meklēt un pirkt iekārtas, kas būtiski paātrināja mūsu idejas ieviešanu dzīvē, ko tieši Liepājā ļāva īstenot virkne pozitīvu apstākļu. Starp citu – sākotnēji mēs šo projektu plānojām īstenot pat bez ES fondu atbalsta, finansējot to no pašu resursiem un piesaistīta aizdevuma, taču loģiski – uzzinot, ka ir iespēja pieteikties ES atbalstam, labprāt pieteicāmies ar projektu un attiecīgi arī ieguvām līdzfinansējumu.
Sanāk, ka ar Latvijas zivju pārstrādātājiem, kas pamatā specializējas dažādu konservu ražošanā, nekonkurēsiet, taču Baltijas tirgū, tostarp Lietuvā, ir lieli zivju pārstrādes uzņēmumi, piemēram, Viciunai Group kuru produkcija ir līdzīga jūsējai. Nākotnē sagaidāma asa sacensība par pircēju?
Latvijā tiešām zivju pārstrādes jomā lauvas tiesa ir zivju konservu ražošana un salīdzinoši mazāk citu produktu, tostarp, zivju miltu, ražošana, un tas ir izveidojies vēsturiski vēl kopš padomju laikiem. Līdz ar to mūsu mērķis ir nevis konkurēt ar citiem Latvijas ražotājiem, bet gan kopīgiem spēkiem paplašināt Latvijā ražoto produktu realizācijas apjomus eksporta tirgos. Turklāt diezgan ticami, ka nākotnē mēs pat varētu būt atsevišķu izejvielu piegādātāji vietējiem konservu ražotājiem.
Tādēļ, manuprāt, Syfud biznesa modelis ļaus mums būt konkurētspējīgiem tieši starptautiskajā tirgū, jo mūsu bizness galvenokārt būs koncentrēts uz eksportu, nevis vietējiem tirgiem. Tajā pašā laikā ir cilvēku grupa Lietuvā – atļaušos šobrīd neminēt konkrētus vārdus –, kuriem noteikti ir atšķirīgs skatījums uz mūsu projektu un Latvijas zivju pārstrādes nozares izaugsmi kopumā un kuri uzskata, ka jauniem uzņēmumiem šajā pasaulē nav vietas
Tieši kā izpaužas šī rīcība?
Šie cilvēki cenšas darīt visu iespējamo, lai mūsu projektu apturētu, izmantojot dažādus instrumentus, tostarp medijus. Dzirdēts pat, ka šīs nomelnošanas kampaņas rīkotājiem tiek solītas prēmijas. Uzņēmējdarbībā strādāju jau 20 gadu, mūsu uzņēmumu grupas sadarbojas ar daudziem starptautiskiem uzņēmumiem un mūsu uzņēmuma reputācija ir starptautiski atzīta. Savā ziņā kuriozi, ka šajā nomelnošanas kampaņā nelabvēļi mūs cenšas saistīt ar Krievijas biznesu, kamēr – pēc manas informācijas – viņu pašu galvenais bizness notiek Krievijā un visi viņu darbības paņēmieni notiek Padomju Savienības stilā. Tāpēc mēs noteikti aizstāvēsim savu reputāciju, tostarp prasot arī atsaukt nepatieso informāciju gan par mani, gan arī jauno projektu Liepājā.
Turklāt – atļaušos pat uzsvērt, ka šo Lietuvā strādājošo konkurentu negodīgā rīcība ir vērsta pret citas valsts uzņēmumu, jo – lai gan īpašnieki ir lietuvieši, pats uzņēmums Syfod ir reģistrēts un strādā Latvijā, un šeit maksā pilnīgi visus nodokļus.
Mēs esam investējuši Latvijas ekonomikā, tādēļ šajā ziņā sevi asociējam ar Latviju, un tieši tādēļ Lietuvā strādājošo konkurentu aktivitātes es uztveru kā citas valsts uzņēmēju ne īpaši godprātīgus mēģinājumus traucēt citas valsts uzņēmuma biznesa attīstību. Skaidrs, ka konkurenti nav jāmīl, tomēr tik neglīta konkurence, mēģinot traucēt mūsu biznesa uzsākšanu gan ar draudiem, gan apmelojumiem mūsu esošajiem un potenciālajiem sadarbības partneriem, tomēr nav pieņemama.
Atgriežoties pie ikdienas biznesa aktualitātēm – šodien aktuāls ikvienam uzņēmējam ir darbaspēka deficīts. Kā jums izdodas šo vajadzību risināt?
Savā ziņā to atrisina arī uzņēmuma atrašanās Liepājā, kas ir salīdzinoši liela pilsēta, turklāt apkārtējā reģionā dzīvo daudz cilvēku, kuru kvalifikācija atbilst mūsu biznesa vajadzībām. Noteikti vērts piebilst, ka mēs atalgojumu darbiniekiem plānojam maksāt atbilstoši nozares rādītājiem un, visticamāk, pat vairāk. Pirmajam darbības uzsākšanas posmam nepieciešamie darbinieki jau ir atrasti un pieņemti darbā, līdz ar to varu teikt, ka darbaspēka problēmu pagaidām neizjūtam. Protams, pagaidām ražošanas speciālistu un menedžmenta līmeņa cilvēki jeb, kā es saku, starta komanda, ir no Lietuvas, kas ir diezgan loģiski, ņemot vērā, ka līdz šim vairāk darbojos Lietuvas tirgū un arī attiecīgos speciālistus labāk pazīstu tur. Taču, visticamāk, ar laiku dažāda līmeņa amatos šeit strādās jau Latvijas speciālisti.
Šobrīd piedzīvojam būtiskas izmaiņas pasaules ekonomikā visdažādākajās izpausmēs teju ikvienā nozarē. Kādu saredzat zivju pārstrādes nozares nākotni, tostarp Baltijas valstīs?
Pirmām kārtām jāatceras, ka gan svaigas, gan dažādos produktos pārstrādātas zivis gan šodien, gan arī nākotnē būs svarīgs un pircēju pieprasīts pārtikas produkts, kas turklāt pelnīti ieņem vietu veselīgo pārtikas produktu sektorā. Līdz ar to skaidrs, ka arī zivju pārstrādes nozarei darba apjoms noteikti pieaugs proporcionāli patērētāju pieprasījuma pieaugumam. Turklāt Latvija, tāpat kā Lietuva un Igaunija, zivrūpniecības kontekstā atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā gan tāpēc, ka ir pie Baltijas jūras, gan arī samērā netālu no Norvēģijas, kas ir viens no būtiskiem zivju resursu piegādātājiem reģionā. Līdz ar to skaidrs, ka mūsu nozare nākotnē pieaugs. Tādēļ arī mūsu komanda ir pozitīvi noskaņota, raugoties nākotnē, un esam gatavi korektai konkurencei dažādos tirgos, un ceru, ka arī citi atsevišķi nozares spēlētāji tomēr izdarīs izvēli par korektu līdzāspastāvēšanu un nepielietos ne īpaši godīgas konkurences metodes, lai nesaprotamu iemeslu dēļ censtos saglabāt savu dominējošo stāvokli tirgū.