Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Guntars Gūte

Kāpēc privātie uzņēmumi pamet biržu?(11)

Pēdējos gados daudzi privātā kapitāla uzņēmumi ir pametuši Nasdaq Riga biržu. Lai gan tie parasti ir akcionāru sapulcēs pieņemti lēmumi par regulētā tirgus atstāšanu, proti, akcionāru vairākums ir izdarījis šo izvēli, nav plašāk vērtēti iemesli, kāpēc šādi lēmumi tiek pieņemti. Pasaulē biržas uzņēmuma statuss kalpo kā kvalitātes zīme, uzņēmuma vadītāji ar to lepojas, to izmanto arī kā jaudīgu instrumentu kapitāla piesaistei, taču Latvijā ir vērojams pretējs process.

Kalpība burtam nogalina saprātu(22)

Par tirdzniecības ierobežojumu neloģiskumu un draudiem nacionālajai uzņēmējdarbībai žurnālists Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītāju Henriku Danusēviču.

Sabiedrības tracināšana(7)

Viena no pēdējās dienās sabiedrībā visvairāk apspriestajām tēmām ir ārkārtīgi straujais valdības lēmums steidzamā kārtā izveidot vakcinācijas pret Covid-19 projekta biroju, kuram arī noteikts iespaidīgs finansējums vairāk nekā pusmiljona jeb 600 800 eiro apmērā.

Nav naudas? Aizej un palūdzies pabalstu!(16)

Laikā, kad valdība pa vidu ierobežojumu noteikšanai Covid-19 apkarošanai vienlaikus aizgūtnēm stāsta par it kā jau paveikto un plānoto, lai palīdzētu ekonomikai un katram iedzīvotājam pārvarēt krīzi, ticību šiem solījumiem turpina graut nu jau daudzskaitlīgie cilvēku negatīvie pieredzes stāsti par reālo valsts pārvaldes attieksmi.

Riskē aizvainot nodokļu maksātājus(42)

Pašreizējā valsts politika sabiedrības atbalstīšanā var ļoti negatīvi atmaksāties ilgtermiņā, sarunā ar Guntaru Gūti brīdina Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts nodokļu jomā Jānis Hermanis.

Latvijas zinātnieku izgudrojumi spēj konkurēt pasaulē(10)

Tautsaimniecības attīstības sekmēšanai svarīga ir pētniecības atbalstīšana valsts līmenī un izstrādāto prototipu ieviešana dzīvē, sarunā ar Guntaru Gūti uzsver Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna.

Atbalsta naudas izlietojums – miglains(12)

Otrajam Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma vilnim valdība nebija pietiekami sagatavojusies, intervijā Guntaram Gūtem pašreizējo situāciju raksturo ekonomists Arnis Sauka.

Mūsu mazais pārgājiens

Decembra vidū noslēdzās jau četrpadsmitais gadskārtējais skolēnu konkurss Mūsu mazais pārgājiens, kurā tika noskaidroti uzvarētāji četrās dažādās vecuma grupās, laureāta godu iegūstot kopumā 12 komandām.

Ko es negribu dzirdēt politiķu svētku uzrunās(21)

Aizejošais gads daudziem licis mainīt ierasto dzīves ritmu, ikdienas paradumus un krīzes ietekmes dēļ pārskatīt ģimenes budžetu. Kā pirms desmit gadiem piedzīvotajā krīzē labpatikās teikt dažiem politiķiem – pievilkt jostas un saspiesties ciešāk ar mugurām kā pingvīniem, lai ''pārziemotu'' un izturētu krīzes sekas. Taču šogad jostu savilkšanu un ''pārziemošanu'' nākas īstenot skarbākos apstākļos, jo ierobežojumu dēļ ''pingvīni'' nemaz nedrīkst saspiesties ar mugurām. Jo taču jāievēro premjera Krišjāņa Kariņa deklamētais princips ''divi un divi''.

Uzraugiem pārmet gausumu(2)

Atbilstoši starptautiskajiem un vietējo uzraugu definētajiem kritērijiem Latvijā no vairāk nekā 24 tūkstošiem nevalstisko organizāciju (NVO) kā paaugstināta riska subjekti uzskatāmas ap 1000 NVO. Tā tika pausts Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, kurā diskutēja par nesamērīgi stingrajām prasībām NVO finanšu plūsmu apkalpošanā un kontrolē. Vienlaikus Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss diskusijā netieši norādīja, ka šobrīd iespējamas noziedzīgas darbības kriminālprocesa ietvaros tiek izmeklētas saistībā tikai ar vienu NVO.

Reiram eksportu nevajag?(4)

Aizvien vairāk nostiprinās sajūta par valdības un konkrēto nozaru ministru nespēju vadīt un kontrolēt Covid-19 un ekonomikas krīzi. Taču pastiprinās arī aizdomas, ka šīs nespējas cēlonis varētu būt augsta līmeņa nekompetence. Šīs pārdomas raisīja pagājušajā nedēļā dzirdētais žurnālista Jāņa Dombura intervijas fragments ar finanšu ministru Jāni Reiru portālā Delfi, kur Reirs, maigi sakot, visai neveikli mēģināja argumentēt, kādēļ valdība Covid-19 krīzes pārvarēšanai, piemēram, viesnīcu biznesam ir piešķīrusi tikai 4,7 miljonus eiro, kas, izdalot uz 200 potenciālajiem palīdzības saņēmējiem, ir 23,7 tūkstoši eiro.

NVO pusē nostājas Saeimas komisija(22)

Uzraugu un tiesībsargu cīņas metodes pret netīrās naudas atmazgāšanu kā pārspīlētas nesen atzina pat augstas valsts amatpersonas, aicinot sistēmu uzlabot un uzraugiem nepārspīlēt ar sankcijām. Daļu pārmetumu par pārlieku pārspīlēto rīcību saņēma arī bankas, kuras gan pārsvarā savās darbībās strikti vadās apstiprināto normatīvo aktu ietvaros un bailēs saņemt sodus, par kuriem brīdina Finanšu izlūkošanas dienests (FID) un banku uzraugs.

Digitālā transformācija – iespēja visām jomām(16)

Tehnoloģijas, it īpaši ceturtās industriālās revolūcijas laikā, ir vienīgais man zināmais veids, kā turpināt nacionālo kultūru un iznest to pasaulē – intervijā Guntaram Gūtem pauž SIA Latvijas Mobilais telefons prezidents Juris Binde.

Kakofonijas sekas(5)

Premjera Krišjāņa Kariņa (JV), manuprāt, šā gada spilgtākais izteiciens "Draugi, nav labi!" ir ne tikai reāls pretendents uz gada spārnotākā teiciena titulu, bet arī visspilgtāk ilustrē pašreizējo situāciju valstī: sabiedrībā kopumā, virtuālajā parlamentā un Ministru kabinetā, skolās, veikalos, ģimenēs – būtībā visā Latvijā.

Līdz kritiskajai robežai vairs nav tālu(43)

Valdības lēmumus Covid-19 krīzes mazināšanai un koalīcijas stabilitāti Guntaram Gūtem komentē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.

Novum Riga taisnību meklēs Eiropas Cilvēktiesību tiesā(5)

Teju pusgada diskusijas un dokumentālu pierādījumu sniegšana tiesībsargājošajām institūcijām, lūdzot atcelt arestu lielākajai daļai finanšu līdzekļu no kopsummā deviņiem miljoniem eiro labdarības fondam Novum Riga Charitable Foundation (Novum Riga) nav rezultējušās pozitīvā iznākumā. Līdzekļu aresti atcelti nav, tādēļ fonda vadība sagatavojusi sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā par nesamērīgu un diskriminējošu attieksmi, tikai uz aizdomu pamata arestējot gandrīz visus fonda finanšu līdzekļus, kas teju pilnībā bloķējis Novum Riga darbību.

Atbildības muciņas ripināšanas šovs(5)

Koncertzāles uzbūvētas, tiesu nami tiek atjaunoti, Eiropas nauda plūst, bet Latvijas policisti dzīvo kā bezpajumtnieki. Šādi LTV raidījums Aizliegtais paņēmiens pieteica savu pirmdien demonstrēto stāstu par policistu darba ikdienu – savus ikdienas pienākumus pildot dažubrīd pat teju avārijas stāvoklī esošās ēkās visā Latvijā.

Ziedot.lv: mums nav ne tiešas iespējas, ne pilnvaru pārbaudīt ziedojumā saņemtās naudas izcelsmi(2)

Būtiski pastiprinot cīņu pret naudas atmazgāšanu, zem banku, uzraugu un tiesībsargu lupas nonācis arī nevalstisko organizāciju (NVO) sektors. Tam par iemeslu, uzraugu skatījumā, ir iespējamība, ka NVO var tikt izmantoti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Šeit būtiski piebilst NVO sektora pārstāvju atziņu - organizācijai, saņemot jebkāda veida ziedojumu, lielā mērā primāri jāpaļaujas uz banku veikto kontroli pirms naudas ieskaitīšanas organizācijas kontā, jo fondu rīcībā nav ne vajadzīgo instrumentu un kapacitātes, ne arī tādu pilnvaru, kas ļautu pārbaudīt ikviena ienākošā ziedojuma izcelsmes likumību. Papildu tam NVO aicina pievērst uzmanību, ka noteikumus, kas ir spēkā 2020. gadā, nevar salīdzināt ar tiem, kas bija spēkā pat pirms diviem, trijiem gadiem, nemaz nerunājot par senāku vēsturi.

Naudas tēriņi pēc bankas ieskata(20)

Kādas Latvijas komercbankas klients, kārtojot ikgadējās nodokļu saistības pret valsti, secināja, ka viņam bankā noteiktais vienas dienas maksimālais pārskaitījumu limits internetbankā neļauj nodokļos maksājamo summu veikt vienā maksājumā, tāpēc maksājamā summa tika sadalīta vairākās vienādās daļās un attiecīgi samaksāta nedēļas garumā. Taču banka pret to izturējusies aizdomīgi un tikai pēc mēneša to atļāvusi darīt. Būtībā cilvēks tā pa īstam nevar brīvi rīkoties ar savu naudu pēc saviem uzskatiem.

Loģisks aicinājums(13)

Opozīcijā esošās partijas Saskaņa Saeimas deputāte Regīna Ločmele ceturtdien Saeimas sēdē izteica, manuprāt, loģisku un esošajai pašreizējai krīzes situācijai atbilstošu lūgumu – Krīzes vadības padomē iekļaut arī valdošajai koalīcijai opozīcijā esošos politiķus. Un Ločmelei ir arī pamatots arguments – ka arī opozīcijas deputātiem var būt kvalitatīvas idejas un priekšlikumi, kā vadīt krīzi un kādas aktivitātes īstenot, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomikas krīzi.

Mežu nozares aicinājums sadzirdēts ministrijās(16)

Lai Latvijā mazinātu CO2 izmešu apmēru, mežu nozares uzņēmēji aicina rīkoties līdzīgi Ziemeļvalstīm un palielināt kokmateriālu kravu pārvadājumos pieļaujamo transportlīdzekļu masu līdz 60 tonnām un garumu līdz 24 metriem, ja ir saņemta atļauja lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem. To vēstulē satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) un zemkopības ministram Kasparam Gerhardam (NA), kā arī a/s Latvijas valsts meži aicina Latvijas Mežizstrādātāju savienība.

Smēķēt kļūst nestilīgāk(6)

Saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumu 2018. gadā ikdienā smēķēja 25% iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par deviņiem procentpunktiem mazāk nekā 2016. gadā. Divu gadu laikā samazinājies gan ikdienā smēķējošo vīriešu, gan sieviešu īpatsvars, kā rezultātā ikdienā 2018. gadā smēķēja 38% vīriešu un 12% sieviešu, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālistu pētījuma rezultāti.

Dzīvību pilsētā neradīs tikai velojoslas(6)

Pēdējo nedēļu laikā īpašas kaislības radījušas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas Čaka ielā Rīgā. Sākotnēji projektā velojoslu izveide šajā ielā, šķiet, nemaz nebija plānota, un lēmums par to iezīmēšanu ielas braucamajā daļā tika pieņemts jau remontdarbu noslēguma fāzē, savā ziņā nedaudz pakļaujoties velobraukšanas entuziastu un viņu atbalstītāju spiedienam.

360 eiro vai tauta?(22)

Valsts prezidents Egils Levits kā vienu no saviem mērķiem augstajā amatā ir paudis būt par visas tautas prezidentu, kas varbūt dažam var šķist nekas vairāk kā populistisks lozungs, tomēr būtībā tā ir pat ļoti apsveicama vēlme. Neviens no līdzšinējiem Latvijas Valsts prezidentiem nav baudījis simtprocentīgu tautas mīlestību, kas demokrātiskā valstī ir tikai normāli – tiesības un brīvība paust atšķirīgu, savu personīgo viedokli un attieksmi. Līdz ar to arī Egilam Levitam diez vai izdosies kļūt par pirmo cilvēku šajā augstajā amatā, kurš baudīs absolūtu pilsoņu labvēlību.

Cīņa par Latvijas legālo tabakas tirgu(8)

Veselības eksperti akcentē, ka tabakas izstrādājumu lietošana negatīvi ietekmē patērētāju veselību, tāpēc valstij ar dažādiem instrumentiem, tostarp akcīzes nodokli, jācenšas ierobežot šī netikuma izplatību, savukārt nodoklī iekasētie līdzekļi jānovirza medicīnas jomai, tajā skaitā to cilvēku ārstēšanai, kuri sirgst ar dažādām tabakas izstrādājumu lietošanas dēļ gūtajām veselības problēmām.

Īpašumu jomā svarīgas ir arī nianses(9)

Par aktuālākajām pārmaiņām īpašumu jomā, kā arī juridisko nianšu sakārtošanas nozīmību Guntars Gūte sarunājas ar Valsts zemes dienesta ģenerāldirektori Vitu Narnicku.

Legālo slēgšana sekmēs ēnu sektoru(11)

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad deviņos mēnešos samazinājušies par 45,3% salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu un bijuši 123,076 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati. Straujākais kritums šogad deviņos mēnešos bijis ieņēmumiem no spēļu galdiem – par 64%, ziņo aģentūra LETA.

Alkoholisma problēma ir plašāka par oficiālo statistiku(11)

Dažādu atkarību klāstā viena no pamanāmākajām un arī aktuālākajām mūsu valstī ir atkarība no alkohola. Lai gan Latvijā gan valstiskā, gan nevalstiskā līmenī pastāv sistēma, kuras uzdevums ir palīdzēt no alkohola atkarīgajām un arī līdzatkarīgajām personām, piemēram, tuviniekiem, izkļūt no zaļā pūķa valgiem, tomēr reālā situācija aizvien nav optimistiska. Turklāt speciālisti atzīst – oficiālajā valsts statistikā esošie dati ir tikai aisberga redzamā daļa, proti, reģistros ir fiksētas tās atkarīgās personas, kuras tur iekļuvušas vai nu tāpēc, ka pašas vērsušās pēc palīdzības, vai arī tāpēc, ka valsts tās piefiksējusi kādu citu apstākļu dēļ, piemēram, cilvēks nonācis slimnīcā alkohola pārdozēšanas dēļ vai alkohola ietekmē izdarījis kādu pārkāpumu.

Plānojam atgriezties pie autoceļu lāpīšanas?(4)

Neiepriecinošu nākotni autoceļu jomā nākamgad iezīmēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kurš intervijā Latvijas Radio šonedēļ atzina, ka nākamgad ar valsts budžetā paredzēto finansējumu piecu miljonu eiro apmērā varēs atjaunot tikai divus reģionālos ceļus. "Nākamgad vienīgie ceļi, ko mēs varam sataisīt par šiem līdzekļiem, būs divi vietējie ceļi – viens Madonas novadā, otrs Talsu novadā. Tie būs pieci miljoni eiro, ko varēsim ieguldīt ceļu nozarē, tāds kritums nav bijis nevienu gadu kopš neatkarības atjaunošanas," sacīja Linkaits.