Kā nez būs, kad šīgada novembrī, kā sola būvnieki, Leļļu teātra kolektīvs atkal varēs ievākties nu jau rekonstruētajā teātra ēkā Rīgas centrā? Leļļu darbnīcu meistari spriež, ka no foršās izplešanās, kāda viņiem sanākusi pagaidu mājās Abrenes ielā, atkal droši vien būs jāsatilpst kompaktākās darba telpās. "Esam jau revidējuši savus krājumus. Mums ir kārtīga bagāža – pilnas kastes ar audumiem, materiāliem," saka Aija Krūma, kura no saviem 77 gadiem Leļļu teātrī nostrādājusi 57 – šī gadskārta apritēja šonedēļ, precīzi 19. septembrī. "Datumu atceros tāpēc, ka tad, kad sāku strādāt, tā bija avansa diena," Aija smejas. Leļļu veidošanas prasmes viņa teātrī apguvusi, praktiski darot, un piekrīt, ka leļļu darbnīcas ir lieliska vieta, kur rokdarbus mīlošam cilvēkam radoši izpausties visdažādākajos veidos.
Grūti saskaitīt
Aija izvadā pa aktieru tērpu un leļļu noliktavām. Ciešās rindās cita pie citas uz mums raugās trostu lelles, marionetes, uz rokas maucamās cimdu lelles, arī pa kādai lielai masku lellei. Aitiņas un gotiņas no izrādes Skroderdienas Silmačos, Sarkangalvīte ar saviem radiniekiem, bērni un pieaugušie no Vafeļu sirdīm, izmeklētājs Caps, rūķi, princeses, raganas, zvēri...
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 22. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!