Valsts prezidents pauž labvēlīgu attieksmi pret pareizticīgo Ziemassvētkiem kā valsts brīvdienām, taču norāda, ka par to būs jālemj Saeimai. Lai arī izskanējušas bažas, ka papildu brīvdiena varētu radīt valstij lielus zaudējumus, Ekonomikas ministrija (EM) to neapstiprina, taču norāda, ka tieši 7. janvāris kalendāro aspektu dēļ valsts kopējos ieņēmumus varētu samazināt par astoņām reizēm vairāk nekā oficiāla valsts brīvdiena citā datumā.
Brīvdienu - visiem
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) jau iepriekš ir balsojusi par ierosinājumiem noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus kā svinamu dienu, tāpat rīkosies arī turpmāk, sola ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Tomēr, lai arī ZZS un SC atbalsta šos grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, koalīcijas partiju paustais demonstrē, ka jau atkal Saeimā savākt pietiekamu atbalstu neizdosies.
Vienotība un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK ir pret to, ka kalendārā ierakstītu vēl vienu oficiāli svinamu Ziemassvētku dienu. Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) norāda, ka frakcija to nevar atbalstīt. Viņaprāt, šis temats tiekot izmantots kā politiskās cīņas ierocis un SC labi zinot, ka nebūs pozitīva rezultāta, bet tikai šūpojot situāciju. Savukārt Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA teicis, ka Latvijai prioritāri jādomā par brīvdienu 11. novembrī - Lāčplēša dienā.
Zatlera Reformu partija gatavojas ierosināt koalīcijā izveidot darba grupu, kas sagatavotu grozījumus Darba likumā - vienu īpašu brīvdienu, kuru varētu izmantot pēc katra darbinieka reliģiskajiem vai ģimenes ieskatiem. «Piemēram, pareizticīgie un vecticībnieki šo dienu varētu izmantot 7. janvārī, katoļi - 15. augustā, ebreji - savos reliģiskajos svētkos, katram tādējādi tiktu nodrošināta brīva iespēja svinēt sev nozīmīgu svētku dienu,» informēja ZRP pārstāve Daiga Holma. Pie līdzīga atzinuma nonācis Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK), kurš uzskata - tieši pašlaik, uzreiz pēc referenduma, oficiāla svinamā diena saliedētību neveicinās.
Valsts prezidents A. Bērziņš teicis, ka pareizticīgie Ziemassvētkus svin neatkarīgi no tā, ka pašlaik tā nav atzīta par valsts svētku dienu, viņš «tīri cilvēcīgi» atbalstītu šīs dienas padarīšanu par oficiālu svētku dienu, taču par to lemt nav prezidenta, bet gan Saeimas kompetence, norādīja A. Bērziņš, ziņo BNS.
Bažas par ievilkšanos
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) uzskata, ka par pareizticīgo Ziemassvētkiem oficiālo valsts svinamo dienu kalendārā jādiskutē, īpaši ņemot vērā, kā papildu svētku dienas varētu ietekmēt valsts budžetu, viņš arī piebildis, ka Latvijas Darba devēju konfederācija neatbalstītu jaunu svētku dienu iekļaušanu kalendārā, informē BNS.
EM skaidro, ka viena brīvdiena faktiski neietekmētu iekšzemes kopprodukta apjomu. Taču, ņemot vērā, ka pareizticīgo Ziemassvētki tiek svinēti 7. janvārī, kas ir divas nedēļas pēc luterāņu un katoļu Ziemassvētkiem, kā arī nedēļu pēc divām Jaungada sagaidīšanas brīvdienām, ir varbūtība, ka daudzi privātie uzņēmumi gada pirmajā nedēļā nesāks strādāt ar pilnu atdevi. Līdz ar to šī viena papildu brīvdiena var pārvērsties vismaz par trim vai pat četrām papildu brīvdienām, tas nozīmētu, ka budžeta ieņēmumi jau samazināsies nevis par 0,08%, bet gan 0,7% no IKP. Pēc Dienas aprēķiniem, ņemot vērā, ka nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ap četriem miljardiem latu gadā, viena brīvdiena šos ieņēmumus samazinātu par 3,2 miljoniem latu, savukārt pesimistiskākajā scenārijā - pat par 28 miljoniem latu.