«Magnētisko rezonansi Osim uztaisīja pēc Ventspils nometnes, un izrādījās, ka muguras disks jau ir ieplīsis. Tas nozīmēja, ka agri vai vēlu, bet operācija būtu jātaisa. Tad arī nolēmām, ka nav ko visu vilkt garumā. Ziemā Osis vēl paliktu šķībs, un tāpat sezona, iespējams, būtu nekāda. Tagad mēs ceram, ka uz sezonas otro pusi viņš būs atpakaļ ierindā.»
Ieplīsis disks - izklausās nopietni. Bija viens mirklis, un viņš sajuta, ka noticis kaut kas pavisam nelāgs?
Tur jau tā lieta, ka nebija viena mirkļa, kas norādītu uz kaut ko tik nopietnu. Vienīgā reize, kad Oskars sajuta kaut ko nelāgu, bija Usmas nometnē, braucot ar riteni. Tomēr treniņu viņš pabeidza. Tāpēc nevar teikt, ka būtu bijis viens klikšķis, kad ir viss, un es neko vairs nevaru. Vienkārši visu laiku bija nelāga sajūta. Tad arī izlēmām, ka ir vēl vienu reizi jāaiziet uz kompjūtera pārbaudi. Pēc tam ārsts nobrīnījās, ka Osis vēl staigājot. Bet viņš jau ne tikai staigāja, bet trenažiera stumšanā uzrādīja rezultātus tuvu personiskajiem rekordiem.
Labi, ka vēl nav olimpiskā sezona...
Tad mums labākajā gadījumā būtu viduvējs olimpisko spēļu dalībnieks. Pašreizējā situācijā pilnīgi noteikti bija vajadzīga operācija. Es pilnībā uzticējos ķirurgam. Šis nebija tas gadījums, kad būtu tikuši cauri ar masāžiņām un špricītēm. Viņš jau iepriekšējā sezonā vienubrīd bija morāli sagrauts. No Oskara dzirdēju, ka laikam jau nekā nebūs, jo visu laiku tā mugura… Viņam arī abiem vecākiem ir veiktas muguras operācijas, tā kā šajā gadījumā liela loma ir arī ģenētikai. Oskaram jau ir iedzimti šaurs muguras kanāls. Kā ir mazākā kustība, tā viņam spiež uz nervu. Mums bija Kristaps Kalniņš, kuram, ja es nemaldos, disks bija nobīdījies par divpadsmit milimetriem. Viņš skrēja, un viņam nebija tik traki. Osim nobīde ir četri vai pieci milimetri, un viņam ir nopietna problēma.
Vai pēc operācijas vispār ir prātīgi sezonas otrajā pusē Melbārdi sēdināt kamanās?
Man ir trīs varianti. Viens no variantiem ir manas bažas par to, ka cilvēks pieradīs netrenēties, sāks darīt citas lietas un bobslejā vairs neatgriezīsies. Otrajā variantā viņš atgriežas ierindā plānotajā grafikā. Pēc daktera ieteikuma četrus mēnešus Oskars neko nedrīkst darīt. Trešajā variantā viņš atgriežas ātrāk, nekā plānots. Ko lai saka - šajā procesā tikpat kā neko es nevaru ietekmēt.
Kad reāli Oskaru varam gaidīt atgriežamies sacensību apritē?
Labākajā gadījumā, es rēķinu, viņš varētu startēt februārī Pasaules kausa izcīņas posmā Īglsā. Pēc tam vēl būs pasaules čempionāts Sočos. Sliktākajā gadījumā viņš bez stumšanas, sēdot kamanās, nobrauktu Pasaules kausa izcīņas pēdējo posmu Korejā, lai iepazītos ar nākamo olimpisko spēļu trasi.
Gan jau bobslejā ir bijušas līdzīgas likstas…
Pēc Turīnas olimpiādes muguras operācija bija Aināram Podniekam. Tas tomēr bija cits līmenis - Podnieks bija viens no stūmējiem, turpretī Osis mums ir atslēgas cilvēks.
Citu valstu izlasēs arī nav bijuši gadījumi, kad pēc muguras operācijas bobslejisti atsāk startēt?
Teikšu godīgi, ka neesmu dzirdējis. Es domāju, ka šis ir diezgan nopietns gadījums. Bet es arī nebiju dzirdējis, ka kāds ar cukura diabētu būtu izcīnījis olimpisko medaļu (mājiens par Jāni Strengu, kurš startē Melbārža četrinieka ekipāžā - aut.). Tāpēc jau arī ir rekordi un stereotipi, lai tos lauztu. Katrs gadījums tomēr ir ļoti individuāls. Mūsu dakteris (Jānis Kaupe) vēlas Oskaru tagad pasaudzēt. Labāk visu vēlāk atsākt, bet ar garantiju, ka viss būs kārtībā priekšdienās.
Prātīgāk tā jau laikam būtu…
Piekrītu. Ja šī būtu olimpiskā sezona, es plēstu matus un viņam zvanītu katru otro dienu, lai sāk kustēties. Šī tomēr ir pirmsolimpiskā sezona. Koreju iepazīt ir svarīgi, bet jādarbojas, ņemot vērā reālo situāciju.
Latvijas bobslejā negaidīti pavērsieni jau ir bijuši. Kad Vankūveras olimpiādē veselības problēmu dēļ nevarēja startēt Jānis Miņins, tobrīd būtībā pavērās lielā iespēja Melbārdim. Varbūt arī tagad kāds pilots izdarīs skaļu pieteikumu?
Sliktākais ir tas, ka mēs pilnīgi noteikti pazaudējam trešo starta vietu Pasaules kausa izcīņā olimpiskajā sezonā. Tas nozīmē - ja ne simtprocentīgi, tad par piecdesmit procentiem arī olimpiādē mums būs divas, nevis trīs ekipāžas. Attiecīgi kādi stūmēji paliks pāri, būs lieki. No otras puses, jaunās sezonas sākumā abiem pilotiem būs lielas iespējas. Visi labākie stūmēji būs viņu rīcībā, viņi varēs sevi pierādīt. Ja raugāmies olimpiādes virzienā, nevienu jau neinteresē, kurā vietā paliks mūsu trešā ekipāža. Visus interesē pirmās ekipāžas izcīnītā vieta. Tāda ir realitāte.
Ieguvums laikam ir tas, ka šosezon būs iespēja daudz nopietnāk izvērtēt, kurš no diviem pilotiem - Oskars Ķibermanis vai Uģis Žaļims - ir pelnījis būt otrais numurs, kad atgriezīsies Melbārdis?
Šī dilemma ir joprojām, jo divniekā labāks ir Žaļims, bet četriniekā - Ķibermanis. Abi sacentīsies savā starpā. Viņiem būs pieejama tehnika un labākie stūmēji. Es ceru, ka man izdosies noskaidrot, kurš no viņiem būs pirmais numurs, lai pēc tam jau būtu vieglāk izšķirties.
Par to, kurš būs otrais numurs olimpiādē?
Jā, tieši tā.
Pirms šīs sezonas ir atšķirība tehniskajā nodrošinājumā?
Divnieks Uģim tomēr ir labāks, jo ir visjaunākais, savukārt Ķibim bija vecākās divnieku kamanas. Problēma ir arī tā, ka jaunajā sezonā plānojam dažādus eksperimentus, gribam izmēģināt jaunas Eurotech kamanas un slieces, un vieglāk to visu būtu darīt, ja mums startētu trīs ekipāžas. Tagad būs jāpieņem grūti lēmumi, bet jebkurā gadījumā no iecerētā neatteiksimies.
Nestartējot Melbārdim, jauno tehniku būs sarežģītāk notestēt visaugstākajā līmenī?
Protams, jo tad viena vai divas ekipāžas cīnītos par rezultātu, bet Oskars varētu atļauties vairāk eksperimentēt, jo viņam rezultāts nebūtu tik svarīgs - viņš sev visu jau ir nodrošinājis. Tagad Oskars ir pagājis malā un būs jārīkojas citādi.
Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) vadība situāciju uztver ar izpratni, vai tik un tā būs jāuzrāda plānā ierakstītie rezultāti?
Lai tiktu pie A grupas finansējuma, rezultātam ir jābūt. Mācību-treniņu darbu federācija varētu piesegt, jo Olimpiskās vienības finansējums tāpat nenosedz visas vajadzības, lai izbrauktu visus Pasaules kausa posmus, bet sportisti tagad var pazaudēt algas. No otras puses, ja olimpiskajā sezonā sāks domāt tikai par naudu, tad ir jābeidz ar šito sporta veidu nodarboties. Tad ir jāsāk darīt kaut ko citu.
Cik sportistu patlaban ir bobsleja komandā?
Bijām pieaicinājuši septiņus jaunos atlētus, tagad ir palikuši četri. Veco bija divpadsmit, pēc Oskara paiešanas maliņā palikuši vienpa-dsmit.
Cik tālu fiziskajā kondīcijā jaunie atpaliek no pamatsastāva vīriem?
Izvērtējot pašreizējo situāciju, ka viens pilots uz laiku ir izkritis no aprites, jaunajiem vispār zūd cerība tikt Pasaules kausa komandā. Ja būtu trīs piloti, tad viens vai divi jaunie iekļūtu komandā startēšanai Pasaules kausā.
Eiropas kausā būs viens mūsu braucējs?
Vienu ekipāžu veidojam. Pilots būs bijušais kamaniņu braucējs Ralfs Bērziņš.
Kāda ir viņa fiziskā kondīcija, jo pēdējā laikā bija tendence bijušos stūmējus mēģināt sēdināt pilota krēslā?
Tagad ir jāstrādā, ņemot vērā pašreizējo situāciju. Bērziņš fiziski nav nemaz tik vājš. Augums viņam ir 196 centimetri, un viņam ir tikai deviņpadsmit gadu. Ir bijuši spēcīgāki jaunpienācēji, piemēram, Osis (Melbārdis) bija daudz spēcīgāks, taču jāņem vērā, ka Osis atnāca no vieglatlētikas. Bērziņš ir bijušais kamaniņnieks.
Tik gara auguma pilota Latvijā nav bijis!
Nedaudz man ir bail par to, kā viņu iedabūsim kamanās. Bērziņa gadījumā, protams, nav runa par Korejas olimpiādi. Viņu mēs varētu gatavot uz olimpiādi pēc Korejas vai vēl uz tālākām spēlēm. Viņš pagaidām ir piemērotākais kandidāts, kuru mēģināt par pilotu.
Bērziņa pluss kā kamaniņu braucējam ir izpratne par braukšanu trasē?
Tas bija viens no argumentiem. Vēl jau mēs nezinām, kas sanāks. Pēdējos gadus es esmu ar cerībām vairākus čaļus sēdinājis pilota krēslā. Kad sākās braukšana trasē, tad tikai sapratu, ka nekā nebūs.
Kā sezonas sākumā ir plānots pa ekipāžām dalīt stūmējus? Melbārža ekipāžas stūmēji sēdīsies citam pilotam aizmugurē?
Nē, tā nebūs. Skatīsimies pēc situācijas. Es pat esmu piedāvājis vienam otram no galvenajiem večiem atpūsties. Protams, pieredzējušākais stūmējs mums ir Daumants (Dreiškens), un viņam pavasarī arī bija operācija, tikai Ahillejam. Daumants atbildēja, ka ir gatavs startēt, un es viņa viedokli respektēju. Ir arī variants kādu uz laiciņu atstāt malā, lai gatavojas sezonas galvenajiem mačiem. Stūmēji mums ir trim četrinieku ekipāžām, bet patlaban ierindā ir palikuši divi piloti.
Pašreizējā situācijā ir stūmēju pārpalikums...
Tā ir, bet Eiropas kausa izcīņas mačos es nesūtīšu vecos stūmējus, lai viņi dauzītos jaunajam pilotam aiz muguras. Eiropas kausā brauks tikai jaunie. Pilotam būs līdzi divi stūmēji, kuri brauks uz maiņām. Ar četrinieku kamanām Eiropas kausā nestartēsim.
Ko darīs pieredzējušie piloti, kuri nestartēs Pasaules kausa apritē?
Tā ir mūžīgā problēma. Kā tajā spēlē, kad divi ir par maz, bet trīs jau par daudz. Vasarā ir labi, ka veidojas iekšējā konkurence, bet, pienākot ziemai, jādomā, ko darīt ar cilvēkiem, kuri nebrauc uz sacensībām. Tad jau ir jābūt lielai motivācijai, lai turpinātu individuāli trenēties. Mums nav nacionālā čempionāta, kur pārējiem turpināt darboties. Ir lielā komanda, un nākamais solis ir gandrīz vai palikšana uz ielas. Mums nav fārmkluba. Par tādu varētu uzskatīt startēšanu Eiropas kausā, bet, ko es esmu ievērojis, - mūsu sporta veidā lielākā daļa iet tikai uz augšu. Uz leju neviens negrib iet.
Kad sāksies ledus treniņi?
Ap oktobra vidu Siguldā vajadzētu būt uzlietam ledum. Tad arī sāksim.