Ne tikai valodas
DU angļu filoloģijas bakalauri tālāko izglītošanos turpina gan angļu, gan vācu filoloģijas, gan tulkošanas maģistrantūrā. Daļa studē angļu valodas pedagoģiju, daļa izklīst pa citām augstskolām - mācās komunikācijas zinātni RSU, tulkošanu vai Eiropas studijas LU, stāsta DU bakalaura programmas Angļu filoloģija direktore profesore Zaiga Ikere. «Mūsu bakalauri nav piesaistīti tikai valodniecībai, var izvēlēties tālāk izglītoties arī citās jomās - dažādu humanitāro un sociālo zinātņu maģistrantūrās. Ir tikai jāgrib,» viņa saka un piebilst, ka vairāki absolventi studējot arī Lielbritānijā.
Tie, kas pēc bakalauriem dodas strādāt, to dara visdažādākajās jomās. Pat ja viņi neatrod vai nevēlas strādāt darbu ar valodām saistītā jomā, studijas tomēr nav bijis zemē nomests laiks, jo tajās labi apgūta angļu valoda. Programmā paralēli tiek studēta arī otra svešvaloda, un arī tas dod daudz, norāda Z. Ikere. Ik gadu DU angļu filologos uzņem ap 20 studentu, un, par spīti augstskolās sarūkošajam kopējam reflektantu skaitam, vēlme studēt angļu valodā nemazinoties. Tiesa, daļa atbirst, sevišķi pēc 2. kursa pavasara sesijas, kad mana, ka «nevelk». «Svešvalodā tomēr ir jāmācās. Arī ar bakalaura darba rakstīšanu 3. kursā nav nekādi joki. Mūs uztrauc, ka daudziem jauniešiem ir grūti pārslēgties no vidusskolas zinātniskās pētniecības darbos prasītā esejas stila uz zinātnisko darbu bakalaura izpratnē,» saka Z. Ikere.
Daļa aizbrauc uz Angliju
DU angļu filoloģijas bakalaura programmas absolvents Sergejs Usevičs, kurš tagad turpina studijas šī paša virziena maģistrantūrā, stāsta, ka daudzi šīm studijām sākumā pieiet kā valodas apguves kursiem, taču ātri viļas un atbirst, jo atklāj, ka augstskola prasa vairāk, turklāt, jau iestājoties, jābūt noteiktam valodas prasmes līmenim. Savukārt pēc bakalaura pabeigšanas lielākā daļa Sergeja kursabiedru nu ir Anglijā - lai galvenokārt strādātu diemžēl ne gluži specialitātē. Trīs kursabiedrenes Latvijā turpina studēt angļu valodas pedagoģiju. Sergejs pats strādā kā angļu valodas privātskolotājs piecu cilvēku grupai, pasniedz arī individuālas nodarbības spāņu valodā, ko DU apguvis kā otro svešvalodu. Bijis arī priekšlikums nodarboties ar spāņu valodas tulkojumiem, taču Sergejs uzskata, ka vispirms jāpabeidz studijas. «Es arī vairāk raugos uz pasniedzēja darbu, man labāk patīk strādāt ar cilvēkiem nekā tulkot. Gribētu pasniegt valodu kursos vai augstskolā,» puisis saka, bet komentē, ka Daugavpilī iekļūt darba tirgū filoloģijas studentam ir grūti - bez pieredzes nekur neņem. Taču jācenšas. «Zinu no pieredzes, ka tie, kas gribēja, kaut ko arī ir sasnieguši. Viena meitene gribēja būt režisore, bet studēja angļu valodu DU, lai to apgūtu. Tagad studē režiju Lielbritānijā,» Sergejs saka.
Sataustīt, ko vajag
Arī LU angļu filologu absolvente Linda Vecgaile uzskata, ka veiksme karjerā jebkuras studiju programmas beidzējam atkarīga no paša iniciatīvas un vēlmes attīstīties. Linda domā, ka strādāt jāsāk jau studiju laikā, jo tā var «sataustīt», ko darba tirgū vispār gaida un prasa. Linda pati jau pēc 1. kursa mēģinājusi pieteikties darbam tulkojumu birojā un atlases procesā saņēmusi uzdevumu iztulkot fragmentu no līguma par ES Kohēzijas fondu - gājis smagi, sapratusi, ka vēl daudz jāmācās un jāzina kas vairāk arī par jomu, kurā tiek tulkots.
Iepriekš Linda palīdzējusi mammai apģērbu veikalā, strādājusi par ienākošo zvanu operatori infodienestā 1188. Sākot angļu filoloģijas studijas, nolēmusi, ka paplašinās redzesloku arī citos virzienos. Studentu programmas ietvaros Linda vienu vasaru strādāja ASV par Southwestern Company publicēto vidusskolas mācību materiālu dīleri - bez valodas tas deva arī iemaņas komunikācijā, tirdzniecībā, grāmatvedībā. Vēlāk Linda bijusi sekretāre referente arhitektūras birojā, tulks mārketinga kompānijā, pasniegusi angļu valodas privātstundas bērniem. Drīz gan Linda sapratusi, ka visu savienot nespēj, tāpēc fokusējās uz mācībām. Kā aktīvai studenšu korporācijas biedrei paveicies arī saņemt Armīna Rūša stipendiju, kas ļāva iztikt. «3. kursa beigās man piedāvāja atnākt uz darba interviju Latvijas Bankā (LB) darbam par palīdzi bankas prezidenta vietniekam Andrim Ruselim. Vēlāk uzzināju, ka ieguvu šo darbu, pateicoties tieši savām valodu zināšanām, jo pārvaldu angļu, krievu valodu, vidusskolā ieguvu pamatzināšanas vācu valodā, bet LU - pamatus franču valodā,» atklāj Linda. Ikdienas darbā filologa diploms ļoti noderot, jo jāsazinās ar bankām un iestādēm Eiropā, jātulko, jāgatavo nelieli pētījumi, Linda palīdz organizēt arī LB delegācijas komandējumus uz ārzemēm. Paralēli viņa studē starptautisko ekonomiku un biznesu LU maģistrantūrā. Daļa Lindas kursabiedru turpina maģistrantūras studijas angļu valodā - kāds padziļināti apgūst literatūrzinātni, kāds tulkošanu, kāds mācās par angļu valodas skolotāju - un strādā par tulkiem, tulkotājiem, skolotājiem skolās, privātskolotājiem, tūrisma gidiem. «Tie, kas tāpat kā es izlēma ievirzīt angļu valodas zināšanas citā gultnē, strādā ar medijiem saistītos darbos. Zinu, viens no kursabiedriem strādā ministrijā, bet pirms tam strādājis Radio SWH IT jomā.»
Uzsvars arī uz otro
To, ka absolventu darbavietu spektrs ir ļoti plašs, apstiprina arī LU Humanitāro zinātņu fakultātes asociētā profesore Indra Karapetjana. «Par darba atrašanas grūtībām studenti nesūdzas,» viņa saka. Dažkārt arī darba devēji lūdz fakultātei ieteikt kādu labu studentu, kas varētu, piemēram, kaut ko iztulkot. «Nebūtu slikti, ja mēs varētu piedāvāt studentiem prakses vietas, kas gan nav mūsu uzdevums - esam akadēmiska programma.» I. Karapetjana stāsta, ka viena no LU angļu filoloģijas programmas priekšrocībām ir liels uzsvars uz otras svešvalodas apguvi (franču, spāņi, itāļu, vācu, ir arī skandināvu valodu modulis), studenti nereti turpina studijas arī šajās valodās, un ar katru gadu aizvien vairāk absolventu tālāk mācās ārzemēs. Līdzīgi kā DU, arī LU angļu filologi maģistrantūrai izvēlas dažādus virzienus - gan valodniecību, tulkošanu, valodas apguvi, literatūrzinātni, gan arī jurisprudenci, starptautiskās attiecības u. c. «Starpdisciplinārais aspekts mūsdienās ir ļoti svarīgs,» uzsver I. Karapetjana. Lai gan studētgribētāji uz LU, kur angļu filologos klātienē ik gadu uzņem ap 80 cilvēku, nāk ar ļoti dažādām zināšanām, liela daļa tomēr ir ļoti labi sagatavoti un zina, ko grib sasniegt. Savukārt tie, kam zināšanas sākotnēji ir vājākas, nereti sasniedz to pašu līmeni ar vēlmi mācīties un atdevi.