Maklakovs atgādināja, ka Rietumvalstis šajā karā kavējas ar Ukrainas atbalsta lēmumiem, kam gan ir izšķiroša loma. "Karā uzvar tas, kuram ir iniciatīva, pārsteigums, mobilitāte, jaunās tehnoloģijas un tā tālāk," uzsvēra eksperts.
Arī presē izskanējusī informācija, ka ASV ir devusi atļauju Ukrainai uzbrukt mērķiem Krievijā ar tāla darbības rādiusa raķetēm, ir nokavēts lēmums, un ir apšaubāms, vai tas būtiski ietekmēs kopējo kara gaitu. Vienlaikus neoficiāli presē izskanējis, ka šis ASV lēmums attiecas tikai uz Kurskas reģionu. Tāpat jāņem vērā, ka Krievija visdrīzāk jau iepriekš pārdislocējusi savas bāzes lielākā attālumā no robežas ar Ukrainu, norādīja eksperts.
Viņš arī uzskata, ka pēc ASV lēmuma Krievija noteikti negribēs "zaudēt seju", jo pirms tam jau Krievija solījusi, ka sekos atbilstoša reakcija. Kāda tā būs, to patlaban ir grūti prognozēt. Runājot par Krievijas diktatora Vladimira Putina otrdien parakstīto dekrētu, ar kuru apstiprināta atjaunotā valsts kodoldoktrīna, eksperts norādīja, ka Krievija kārtējo reizi mēģina pastiprināt savu kodolretoriku, taču ir apšaubāmi, ka Krievija izmantotu kodolieročus karā ar Ukrainu. Drīzāk - Krievija izmantos konvenciālos ieročus kā atbildi ASV lēmumam par raķetēm.
"Var būt, ka vērojama taustīšanās, kā Krievija reaģēs. Ņemsim vērā, ka informāciju par ASV lēmumu par raķetēm izplata mediji nevis oficiālas amatpersonas," piebilda eksperts.
Eksperts arī ir pārliecināts, ka Donalds Tramps pēc savas inaugurācijas janvāra otrajā pusē anulēs ASV lēmumu. Par to liecina Trampa attieksme pret šo karu un viņa topošās administrācijas locekļu sākotnējā reakcija.
Maklakovs arī sliecas uzskatīt, ka 2025.gads būs pēdējais gads šim karam un līdz vasarai tas beigtos, lai gan pēc tam tas kļūtu par "iesaldēto" konfliktu.
"Kāpēc viņš beigsies? Ukraina un Krievija izjūt resursu trūkumu, īpaši tas ir Ukrainai. Resursu trūkumu sāk izjust Eiropa, un runas, ka militārā ražošana strauji palielināta, neliecina, ka munīcijas un visa pārējā ekipējuma būtu pietiekami. Un, protams, Tramps, jo viņš noteikti atteiksies dot tādu resursu apjomu, lai Ukraina varētu Krieviju sakaut," uzsvēra eksperts.
Kā ziņots, ASV prezidents Džo Baidens ir pilnvarojis Ukrainu izmantot tāla darbības rādiusa amerikāņu raķetes pret militāriem mērķiem Krievijas iekšienē, svētdien aģentūrai AFP pavēstīja ASV amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.
Laikraksti "The New York Times" un "The Washington Post", atsaucoties uz vārdā neminētiem avotiem, pirmie ziņoja par šo atļauju, norādot, ka tā dota, reaģējot uz Ziemeļkorejas karaspēka izvietošanu, lai atbalstītu Maskavas kara centienus.
ASV amatpersona, kas runāja ar AFP, apstiprināja, ka šie ziņojumi atbilst patiesībai, savukārt Valsts departamenta, Baltā nama un Pentagona pārstāvji atteicās sniegt komentārus.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir neatlaidīgi pieprasījis Vašingtonas atļauju izmantot raķešu sistēmas ATACMS, lai uzbruktu mērķiem Krievijas teritorijā.
ASV laikraksti vēsta, ka Baidena administrācijas nostājas maiņu izraisīja Ziemeļkorejas karaspēka ierašanās Krievijā. Rietumu izlūkdienestu ziņojumi liecina, ka tur izvietoti aptuveni 10 000 Ziemeļkorejas karavīru.
Francija un Lielbritānija, sekojot ASV nostājas maiņai, ir atļāvušas Ukrainai izmantot tai piegādātās tāla darbības rādiusa raķetes "SCALP" un "Storm Shadow", lai uzbruktu Krievijas teritorijai, ziņo Francijas laikraksts "Le Figaro", nesniedzot sīkāku informāciju.
"Francija un Lielbritānija ir atļāvušas Ukrainai uzbrukt dziļi Krievijas teritorijā, izmantojot savas raķetes "SCALP/Storm Shadow"," raksta izdevums.
Parīze un Londona atturējās atļaut to izmantošanu pret mērķiem Krievijas iekšienē bez Vašingtonas apstiprinājuma ATACMS izmantošanai.
Tikmēr Putins otrdien parakstījis dekrētu, ar kuru apstiprināta atjaunotā valsts kodoldoktrīna. Tā paredz, ka kodolieročus iespējams izmantot arī pret jebkuru valsti, kam nav kodolieroču, ja tās "agresiju" pret Krieviju vai tās sabiedrotajiem atbalsta kāda kodolvalsts.