Vaidavas pagasta Ozolos ir viena no retajām Latvijas saimniecībām, kurā audzē piena šķirnes aitas. Lai gan vēsturiski aita ir bijusi pirmais sētas dzīvnieks, kura slaukta, lai iegūtu pienu, šobrīd daudziem tas ir pārsteigums. Saimniece Elizabete Bendika ir radījusi zīmolu Bendiku piena aitas un ražo dažādus aitas piena izstrādājumus, kuriem Latvijas Dabas fonds piešķīris arī Dabisko pļavu produkta zīmi.
Kā radās interese audzēt piena šķirnes aitas?
Tā kā mūsu vidējai meitai ir alerģija no govs piena, meklēju iespējas, kur varētu iegādāties aitas pienu. Arī paši bijām uzsākuši audzēt bezšķirnes un krustojuma aitas. Zināšanas mums bija niecīgas, taču vēlējāmies mūsu aitām nomainīt aunu. Nejauši atklājām, ka pastāv iespēja paņemt Ostfrīzijas šķirnes aunu. Sākām vairāk pētīt aitu šķirnes. Tā nonācām līdz gaļas aitām. Vispirms iegādājāmies Sufolkas aitu šķirni, ko atvedām no Holandes. Pateicoties holandiešiem, radās arī iespēja iegādāties pirmās Ostfrīzijas piena aitas. Laikam ejot, sapratām, ka varam izdarīt tik, cik varam, un palikām tikai pie piena aitām. Gaļas aitas vairs neturam. Šobrīd mums ir ap 130 aitām, no kurām 60 ir slaucamas aitas.
Latvijā ir maz piena aitu turētāju. Vairāk ir kazu audzētāju. Grūti pateikt, kāpēc tā, bet, visticamāk, viens no iemesliem ir tāds, ka piena slaukšanas process ļoti piesaista saimniekus dzīvniekiem. Ne visi šādu darba ritmu var atļauties. Turklāt tīršķirnes dzīvnieki ir jāved no ārzemēm, un tās ir lielas izmaksas. Latvijā patlaban man vienīgajai ir tik liels Ostfrīzijas piena aitu ganāmpulks. Ja aitas pienu salīdzina ar govs un kazas pienu, tad aitas piens ir visvērtīgākais. Šobrīd ražojam aitas pienu, kā arī kefīru, rjaženku, grieķu jogurtu, biezpienu, fetas sieru, haloumi jeb cepamsieru un saldējumu.
Kā līdztekus aitu ganāmpulkam nonācāt arī pie Latvijas zilo govju audzēšanas?
Sākot turēt piena aitas, nācās domāt, ar ko piebarot jērus, jo vienai Ostfrīzijas šķirnes aitai mēdz dzimt divi, pat trīs jēri. Bieži tam trešajam jēram pietrūkst piena. Dzīvnieku barošana ir specifiska, un, kaut arī šīs šķirnes aitas ir ļoti miermīlīgas, ir bijušas situācijas, kad vienai aitai vēl citu aitu jēri metas virsū, jo viņai ir saldāks piens. Beigu beigās aitas tiek satraumētas, tāpēc apsvērām, ka mums jāiegādājas arī govis, lai varam piebarot jērus. Pētījām vietējās šķirnes un palikām pie Latvijas zilās šķirnes govīm, jo mums iepatikās viņu zilpelēkā krāsa. Šīs govis ir arī augumā mazākas nekā melnraibās govis. Viņu piena izslaukums arī ir mazāks, tāpēc viņas ir piemērotas mazām saimniecībām. Kādreiz manai mammai bija melnraibo govju saimniecība. Man ir iespēja salīdzināt piena kvalitāti. Latvijas zilajām govīm piens ir koncentrētāks. Lai arī viņas dod mazāk piena, no tā nelielā daudzuma var uztaisīt vairāk siera vai biezpiena nekā no melnraibo govju iegūtā piena tādā pašā apjomā. Zilo govju pienā olbaltuma ir vairāk nekā 4%, bet tauku saturs virs 5%.
Pie mums neesmu redzējusi, ka kāds šķirotu govs pienu, bet, tā kā ģimenē mums ir govs piena nepanesība, tad esam padziļinātāk šo jautājumu pētījuši. Govis parasti dod A1 tipa pienu, savukārt kazas un aitas A2 tipa pienu, kas nesatur A1 beta kazeīna proteīnu, kas atrodams lielākajā daļā govs piena. Pateicoties Latvijas Zilo govju biedrībai, mums bija iespēja notestēt savas govis. Analīzes tika sūtītas uz ārzemēm. Izrādījās, ka zilo govju populācijā dzīvnieki, kas var dot A2 tipa pienu, ir ļoti maz. No 50 Latvijas zilajām govīm bija tikai četras vai piecas, kas dod A2 tipa pienu, un viena no šīm gotiņām dzīvo mūsu saimniecībā. Šobrīd viņa ir tele, bet nākamgad vasaras sākumā jau dos pienu, kuru varēsim marķēt kā A2 tipa pienu.
Jūsu ganāmpulki ganās dabiskās pļavās, kā arī jums ir piešķirta Latvijas Dabas fonda izveidotā Dabisko pļavu produkta zīme. Kādēļ jums ir svarīgi atjaunot un uzturēt dabiskās pļavas?
Kad sākām iegādāties aitas, mums bija desmit hektāru liela lauksaimniecības zeme. Tā bija nabadzīga un aizaugusi ar Kanādas zeltslotiņu, kas ir invazīvs augs. Mums bija tikai 40 aitu, taču vienā brīdī vasarā sapratām, ka viņām ganībās sāk trūkt barības, jo šis invazīvais augs ir pārņēmis visu platību un tur nekas cits vairs neaug. Nācās zemi apstrādāt, taču, pateicoties aitām, esam tikuši vaļā no šī auga. Gadiem ejot, pamanījām, ka mūsu pļavas atkopjas un paliek bagātākas ar augiem. Šobrīd mūsu pļavas ir ļoti daudzveidīgas. Vienā daļā aug viena veida augi, citā var novērot jau pavisam citas dabisko pļavu puķes. Turklāt šajās pļavās ir tik daudz tauriņu! Nekur citur tādu skaitu neesmu manījusi. Mūsu dzīvnieki ir veicinājuši šo pļavu «pamošanos», jo līdz tam, piemēram, ne naktsvijoles, ne Baltijas dzegužpuķes te nevarēja manīt.
Esmu sapratusi, ka nevajag iejaukties dabas procesos. Nekad mūsu saimniecībā neesam izmantojuši ķīmiskus preparātus. Jau no pašiem pirmsākumiem tā strādājam. Pļava veiksmīgi dzīvo, ja to galīgi neaizmirst, bet reizē arī nebojā. Ja nebūtu dzīvnieku, tā aizaugtu ar krūmājiem, bet, ja to apstrādātu, liela daļa augu aizietu bojā. Ļoti daudzi diemžēl nezina par dabisko pļavu vērtību un to, cik viegli ar tehniku visu var sabojāt un cik grūti to visu atgūt atpakaļ. Tas nav piecu vai desmit gadu jautājums. Var paiet vairāki desmiti gadu, kamēr pļavas atkopjas. Tas ir smalks un trausls process.
Ko jums nozīmē videi draudzīga saimniekošana?
Tas ir mūsu dzīvesstils – dzīvot pēc iespējas dabai draudzīgāk, liekus atkritumus neradīt un neizmantot preparātus, kas kaitīgi gan mums pašiem, gan videi mums apkārt. Ir saimnieki, kas joprojām izmanto dažādas kaitīgas ķimikālijas, jo šādiem produktiem ir ļoti spēcīgs mārketings. Tiek pasniegts tā, ka bez tiem nav iespējams lauksaimniecībā iztikt, taču mēs ikdienā redzam, ka tā nebūt nav. Arī mājsaimniecībā izmantojam ekoloģiskos tīrīšanas līdzekļus un citus produktus. Tie ir efektīvi un droši. Ja pieņem šādu dzīvesveidu, tad patiesībā tā ir viegli dzīvot.
Kādas ir nākotnes ieceres?
Šobrīd saimniecību paplašināt nevēlamies. Lai pašiem būtu vieglāk strādāt, nepieciešams kaut kādas lietas optimizēt. Piena nozare ir ļoti jutīga, tāpēc pati vēlos būt iesaistīta visos procesos, jo gribu būt pārliecināta par mūsu produktu kvalitāti. Patlaban esam atraduši savu ideālo apjomu, tāpēc ir plāns pie tā arī palikt. Priecē, ka cilvēki arvien vairāk vēlas iepazīt aitu piena produktus. Arvien vairāk apzinās, cik tie ir vērtīgi. Daudziem varbūt no bērnības ir iesakņojies uzskats, ka aitas piens, kā arī gaļa ir ar specifisku piegaršu un trekna. Patiesībā mūsdienās aitu topa šķirnēm pasaulē ir maiga, patīkama, neuzbāzīga garša. Piens atgādina govs pienu, bet ir saldāks un krēmīgāks. Joprojām ir cilvēki, kas baidās nogaršot aitu produktus, bet, kad to izdara, ir patīkami pārsteigti un kļūst par mūsu pastāvīgajiem klientiem.