Pasaules Veselības organizācijas ziņojumā minēts vēl zemāks vidējais dzīves ilgums: 65,6 gadi vīriešiem un 76,5 gadi sievietēm. Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis gan situāciju vērtē optimistiskāk un uzskata, ka mūsu valsts iedzīvotāji dzīves ilguma ziņā ir starp 40. un 50. vietu pasaulē. «Jebkuri statistikas dati ir diskutabli, jo zinātnieki pielieto atšķirīgas rēķināšanas metodes. Tomēr nevar noliegt, ka Eiropas ilgdzīvotāji mīt netālajās Ziemeļvalstīs, un mēs no viņiem atpaliekam aptuveni par astoņiem mūža gadiem,» uzsver P. Apinis.
Akmens mediķu dārziņā
Salīdzinot ar Ziemeļvalstu iedzīvotājiem, vidēji divus mūža gadus zaudējam tāpēc, ka onkoloģiskās saslimšanas Latvijā bieži tiek konstatētas novēloti, uzskata Ārstu biedrības prezidents un piebilst, ka «no valsts budžeta tiek apmaksāts ievērojami mazāks diagnosticējošo pakalpojumu klāsts nekā Skandināvijā». To, ka Latvijas iedzīvotāju vidējais mūža ilgums pieaugtu, ja uzlabotos medicīnas pakalpojumu kvalitāte, uzsver arī Ilmārs Mežs.
«Mūsu ārsti Latvijas slimnīcās strādā tikpat labi kā viņu kolēģi ilgdzīvotāju valstīs Japānā, Īslandē, Norvēģijā un citās, bet pie mums spēcīgi klibo medicīnas palīgpersonāla darba kvalitāte, kā arī ģimenes ārsti ne vienmēr izrāda pietiekamu ieinteresētību par pacientu. Tomēr visasākā problēma ir katastrofāli sliktā daudzu (protams, ne visu) medicīnas darbinieku komunikācijas prasme ar pacientiem. Nesen mans tuvinieks bija slimnīcā, un, kad pajautājām, kādi medikamenti tiek doti, ārste atļāvās nikni atbildēt: «Ko, vai jūs mediķiem neuzticaties?» Zinu, ka latviešu pensionāres labprāt izvēlas ārstēties pie Rīgā medicīnu studējošiem ārstiem no Libānas, Šrilankas un citām Āzijas valstīm, jo no viņiem seniores saņem iejūtīgāku attieksmi nekā no vietējiem dakteriem, kuri bieži vien redz tikai «gadījumu» vai «ķermeni». Savukārt ārvalstu dakteri saskata dzīvu cilvēku,» secinājis demogrāfs, norādot, ka «problēmas iemesli sakņojas gan Latvijas sabiedrībā ierastajā, salīdzinoši zemajā komunikācijas kultūrā, gan arī pārāk lielajā slodzē, kas tiek uzvelta medicīnas palīgpersonālam un daudziem ārstiem.» Ārstu biedrības prezidents P. Apinis gan uzsver, ka daļa atbildības par savlaicīgi nekonstatētām kaitēm jāuzņemas pašiem iedzīvotājiem, kuri pat neizmanto visas valsts apmaksātās veselības pārbaudes, piemēram, «daudzas dāmas, kuras saņem vēstuli ar aicinājumu veikt valsts apmaksātu krūšu veselības pārbaudi, uz to pat neierodas.» Pat ja Latvijā ieviestu izcilu bezmaksas veselības aprūpi, dzīves vidējais ilgums tik un tā nepieaugtu, jo cilvēkiem pašiem jākļūst apzinīgākiem un rūpīgākiem attieksmē pret savu veselību, piekrīt arī I. Mežs.
Ilgdzīvotāju gudrības
Visaugstākais vidējā mūža ilgums Eiropā un trešais augstākais pasaulē ir Īslandē, liecina Apvienoto Nāciju ziņojums. Šogad maijā, uzturoties Īslandē, Diena secināja, ka īslandiešu dzīvesveids tiešām vērtējams kā veselīgs, nedēļas nogalē radās iespaids, ka lielākā daļa galvaspilsētas Reikjavīkas iedzīvotāju dodas ārpus pilsētas un brīvdienas velta velotūrismam, kalnos kāpšanai, pastaigām pa daudzviet salā izveidotajām dabas takām. Uzturzinātnieki kā veselīgus vērtē īslandiešu ēšanas ieradumus, jo viņu maltītēs dominē zivis un dārzeņi. Smēķēšana ilgdzīvotāju zemē nav populāra, un smēķētājus neredz pat Reikjavīkas kafejnīcu kvartālā. Ne lielveikalos, ne mazos lauku veikaliņos nav nopērkams alkohols, kas būtu stiprāks par 2,25 grādiem. Jāņem vērā, ka dzīves ilgumu pozitīvi ietekmē arī minimālais vides piesārņojums un īslandiešu līdzsvarotā pasaules uztvere. Kā novērojusi latviete Agnese, kura jau vairākus gadus dzīvo un strādā Īslandē, viņai ne reizi nav gadījies satikt nervozu šīs valsts iedzīvotāju.
Diemžēl jāatzīst, ka atšķirībā no ilgdzīvotājiem Ziemeļvalstīs un Tālajos Austrumos mūsu valsts iedzīvotāju vidū dažādi kaitīgie ieradumi ir daudz izplatītāki, uzsver gan Ilmārs Mežs, gan Pēteris Apinis, gan Organiskās sintēzes institūta laboratorijas vadītāja Maija Dambrova, kura secinājusi, ka pilnvērtīgu cilvēka mūžu pagarina gan vides tīrība un augstvērtīgi medicīniskie pakalpojumi, gan arī veselīgi ēšanas ieradumi un sportiskās aktivitātes. «Apmēram sešus mūža gadus Latvijas iedzīvotāji zaudē tāpēc, ka aizraujas ar alkohola lietošanu un smēķēšanu, par maz sporto un kustas, pat nestaigā kājām, nedodas pastaigās. Turklāt mēs neadekvāti daudz uzturā lietojam sāli, cukuru un transtaukskābes,» skumji secina P. Apinis un uzver, ka dzīves kvalitāti un pat ilgumu negatīvi ietekmē arī tas, ka «mūsu nacionālā īpatnība ir par visu gausties un vaimanāt». Tomēr, kā norāda mediķis, situācija Latvijā uzlabojas, mūža ilgums pieaug, un jāņem vērā, ka «ir daudzas valstis, uz kuru fona Latvijas iedzīvotāju mūža ilgums un ieradumi izskatās ļoti labi». Turklāt arī senioru vecumā nav par vēlu pievērsties veselīgam dzīvesveidam.