Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Nošķirt ieinteresētos no ekspertiem

Dienā nupat bija plašs raksts par parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas izveidota bankas Citadele pārdošanas izvērtējumam. Viens no jautājumiem, kam pievērsta uzmanība - zemā cena, par kādu valsts pārdeva savas akcijas šajā labi pelnošajā komerciestādē. Vai bija iespēja pārdot dārgāk?

Manā ieskatā tiešām varēja pārdot dārgāk. Bija noteikti pazemi bankas vērtējuma koeficienti, netika pienācīgi novērtēta bankas sekmīgā darbība, peļņa, it sevišķi, ja paskatāmies bankas attīstības perspektīvas un to, kā tā pati plāno savu izaugsmi.

Lēmumi par pārdošanu tika pieņemti lielā steigā, kārtējo reizi dzirdējām satraukuma pilnus apgalvojumus, ka vilcināšanās gadījumā valstij draud lielas nepatikšanas. Pamatoti?

Šāds spiediens bija. Valsts jau senāk, uzņemoties saistības pret Eiropas Komisiju, bija varbūt nepārdomāti parakstījusies uz nepatīkamiem noteikumiem. Tomēr uzskatu, ka situācija 2014. gada oktobrī nebija tik spiedīga, lai valstij būtu par katru cenu jāpieņem tāds cenas piedāvājums, kādu tajā mirklī izteica potenciālais akcionārs. Maldīgs bija priekšstats, ka jāpieņem valdības izvēlētā pircēja nosacījumi, jo atlikuši tikai divi mēneši un, ja atkal runās ar citiem, nebūs iespējams pabeigt visu laikā. Vairāki no investoriem, kuri bija iepriekš izteikuši vēlmi iegādāties banku, to uzturēja arī procesa gaitā. Līdz ar to bija iespēja operatīvi mainīt pircēju un panākt labākus nosacījumus, iekļaujoties arī termiņos.

Uzņēmēju organizācijas vairākkārt paudušas satraukumu, ka Latvija neizmanto iespējas pacīnīties par savām interesēm. Izskatās, ka arī šajā gadījumā.

Jā, bieži vien tiešām ir vēlme būt teicamniekiem, izdarīt visu laikā un ar labāko atzīmi, kaut, iespējams, tas nav pašu valsts interesēs. Ja valsts spētu nodefinēt savas intereses un mēģinātu tās aizstāvēt, iespējams, varētu panākt labākus rezultātus.

Kādā veidā tika pieņemts lēmums, ka banka jāpārdod konkrētajam pircējam?

Katrā no informatīvajiem ziņojumiem, ko izskatīšanai valdībā virzīja Ekonomikas ministrija, bija vairāki pārdošanas varianti. Lēmums, ka valdība grib turpināt sarunas ar konkrēti vienu pircēju, bija ministru pašu pieņemts, un tas ir pretrunā ar to, ko izmeklēšanas komisija tagad secinājusi, proti, ka ministriem nebija izvēles.

Dīvaini arī tas, ka ministri nu atzīst, ka nav spējuši iedziļināties, jo esot bijis milzīgs informācijas apjoms, un tajā pašā laikā tieši viņi pieņēma lēmumu pārdot konkrētam pircējam. Te nav pat runa par augstākās cenas piedāvājumu, kas vēl būtu saprotams kā kritērijs.

Ja viņi šādi uzskata, tādā gadījumā paši atzīst, ka ir nekompetenti cilvēki, kādiem valdībā nav vietas! Jo pēc būtības tas ir lēmums ne tikai par vienas kapitālsabiedrības daļu pārdošanu, bet arī par valsts budžetu un valsts garantiju nokārtošanu. Ja valdība nav spējīga lemt par šādiem jautājumiem... tad tās kompetence ir vien lemšanas par kazas pupiem vai Brīvdabas muzeja biļešu cenu līmenī, kas arī darba kārtībā?

Ja lēmums jāpieņem par daudziem desmitiem miljonu, ir attaisnojams, ka dokumentu ir daudz. Lai pieņemtu kvalitatīvu lēmumu, tēmā ir jāiedziļinās. Ja nav iespējams izlasīt piedāvāto informācijas apjomu, Ministru kabinetam neviens nevar liegt atlikt sēdi, lai ar visu iepazītos, kaut vai piesaistot speciālistus, kas papildus izvērtē, izskaidro, ja pašiem šo zināšanu nav. Valdība tādu iespēju neizmantoja. Ja ministri tagad saka, ka neko nesaprata, tad jautājums - kā varēja pieņemt lēmumus, turklāt atšķirīgus, nekā bija sagatavojusi Ekonomikas ministrija, Uzraudzības komiteja un Privatizācijas aģentūra?

Vai ministru izvēli par labu konkrētajam pircējam nenoteica vienīgi ģeopolitiskie faktori, jo tādā gadījumā arī pārdošanas summa būtu mazāk nozīmīga?

Tas būtu mēģinājums nopirkt draudzību. Es uzskatu, ka draudzību nopirkt nevar. Vēl jo mazāk - dāvinot banku kādas valsts uzņēmējiem. Draudzība, un redzam, ka tā šobrīd ir, noteikti veidojas citu faktoru, nevis pa pusei uzdāvinātas bankas dēļ. Katram ir savas intereses, saprotams, ka arī ASV valdībai un šīs valsts uzņēmējiem ir savas intereses Latvijā. Un tas nav nekas slikts, ja viņi savas intereses spēj pietiekami labi aizstāvēt. Līdz ar to pat nav ko pārmest pašiem investoriem un arī banka nav slikta. Viņi panākuši sev ļoti veiksmīgu rezultātu. Cita lieta, ka Latvijas valstij šis rezultāts varēja būt labāks.

Jūs varējāt ko ietekmēt, lai tiktu pieņemts valstiski izdevīgākais lēmums?

Diezgan drīz pēc tam, kad sāku strādāt Privatizācijas aģentūrā, nācu pie secinājuma, ka es kā šīs iestādes vadītājs lielā mērā esmu vienīgais, kas ieinteresēts, lai darījums būtu veiksmīgs. Jo galu galā zem tā būs mans paraksts. Visiem pārējiem bija vai nu vienalga, vai gribējās, lai šis stāsts iespējami ātri kļūst par vēsturi. Manu iespēju robežās darīju visu, ko varēju.

Kādas ir būtiskākās nepilnības, kas tika pieļautas bankas pārdošanas procesā?

Valdība nespēja atšķirt ieinteresētās puses no ekspertiem. Konkrētāk - visā procesa gaitā kā viena no galvenajām ekspertēm tika uztverta Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), kas ar 25% daļu pēc būtības ir tieši tāda pati investore kā visi pārējie, ar interesi pēc iespējas vairāk nopelnīt. Ieinteresētā puse ir arī pati pārdodamā banka, kam svarīga nevis akciju pārdošanas cena, bet lai jaunie akcionāri nenomaina vadību.

Īsi pirms bankas pārdošanas atkāpāties no Privatizācijas aģentūras vadītāja amata. Ko tas deva?

Domāju, ka šis solis palīdzēja ietaupīt valsts naudu, jo beigu beigās investori cenu nesamazināja, kaut šāds risks pirms manas aiziešanas no amata bija liels.

Kā vērtējat to, ka banka Citadele šobrīd piedāvā savas akcijas iegādāties jebkuram Latvijas iedzīvotājam?

Cena, par kādu tiek piedāvātas akcijas, ir vēl viens pierādījums manai pārliecībai, ka banka tika pārdota pārāk lēti. Tā kā līgumu neparakstīju, nezinu, kāds tas beigās bija, bet, iespējams, ir apšaubāms fakts, ka šis akciju publiskās iegādes piedāvājums ir izteikts. Jo atceraties - valdība deklarēja, ka pircējam 24 mēnešus ir akciju pārdošanas liegums.

Šeit kārtējā reize, kad veidota izmeklēšanas komisija. Ir jēga no tās paveiktā?

Banka ir pārdota, to mainīt nevar, un lai viņiem veicas - banka pati ir laba, un es domāju, ka arī investori zina, ko dara. Vai bija vajadzīga izmeklēšanas komisija? Domāju, ka jā. Lai galu galā beidzot saprastu, kāds bija tas darījums, ko ministri nevarēja saprast procesa gaitā. Vismaz man izmeklēšanas komisija radīja iespaidu par ļoti profesionālu attieksmi pret darbu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?