Gaidīšanas režīmā
Liela daļa elektronikas bakalauru tūlīt pēc izlaiduma stājas maģistrantūrā un strādāt sāk tieši tās laikā. Armands Āriņš, kurš RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultāti (ETF) pabeidzis šogad, darbu mērķtiecīgi meklējis vēl nav, tomēr aizgājis līdzi dvīņubrālim Arnoldam uz darba interviju UAV Factory, kas ražo bezpilota lidmašīnas. «Brālis arī studēja elektroniku RTU, tikai citā programmā. Esam arī daudzus projektus kopā veikuši, varbūt uzņēmumam būs interese par mums abiem,» Armands saka. Tikai pēc atbildes saņemšanas viņš lems, kā rīkoties tālāk. Uzņēmums ir Jelgavā, ja paņems darbā, būs jārēķina, vai atmaksāsies braukāšana. Gribētos arī darbu savienot ar tālākajām studijām, turklāt tad atkristu problēma ar praksi.
Armanda kursabiedri arī lielākoties stājas maģistantūrā, bet strādāt specialitātē sācis retais. «Pirmais gads maģistros ar darbu ir visai nesavienojams,» Armands skaidro. Viņaprāt, tikt pie darba elektronikas nozarē īpaši grūti nav, ja vien pašam par to ir interese. «Uzņēmumi meklē cilvēkus nevis pēc diploma, bet pēc interesēm un zināšanām uzņēmuma jomā. Iespējams, tas, ko mums mācīja RTU, darbā nebūs vajadzīgs, bet studentam jāspēj adaptēties, jābūt ar radošu pieeju, saskaroties ar jaunām problēmām. Elektronikā jau risināmās problēmas ir ļoti daudzveidīgas,» Armands stāsta. «Pie mums RTU bija SAF Tehnikas pārstāvji, kas stāstīja, ka viņus interesē cilvēki, kam elektronika ir arī hobijs. Starp studentiem daudz gan tādu nav.» Pats Armands sevi tomēr pieskaita pie elektronikas faniem, viņam patīk darboties ap apgaismes tehnoloģijām. Brālis caur paziņām jau pastrādājis uzņēmumā Hugu - izstrādājis elektroniku runājošajiem rotaļlāčiem.
Darba sludinājumu maz
Arī Jānis Kondratjevs, Ventspils Augstskolas (VeA) elektronikas bakalaura programmas absolvents, par iespēju trūkumu nesūdzas. Iepriekš viņš pasniedzis un organizējis VeA sagatavošanas kursus vidusskolēniem, tagad viņam piedāvāta dalība citā ar elektroniku saistītā VeA projektā, plus viņš jau nedēļu strādā Ventspils Elektroniskajā fabrikā, kuras pārstāvji pavasarī nākuši uz augstskolu, lai aicinātu studentus darbā. «Aizsūtīju CV, aizgāju uz pārrunām, laikam parādīju sevi no labās puses. Tagad skaitos testēšanas sistēmu inženieris. Divus mēnešus strādāšu pilnu slodzi, rudenī solīja pārskatīt darba grafiku, jo gribu arī turpināt studijas maģistrantūrā,» Jānis stāsta. Fabrikā darbu atraduši vēl 4-5 kursabiedri, vienu uzaicinājis cits Ventspils uzņēmums, kurā strādā kāds VeA pasniedzējs, kurš jaunieti ieteicis. Vēl divi no kursa gudrākajiem puišiem nu darbojas Rīgā web programmēšanas jomā. «Daļa aiziet strādāt pa datoru līniju, jo, studējot elektroniku, daļēji apgūstam arī programmēšanu un citas IT lietas - tas ir pluss, mums ir daudzpusīgākas zināšanas. Gudrākie pēc augstskolas strādā saistībā ar elektroniku, tie, kas tik spēcīgi nejūtas, - kaut ko citu,» Jānis komentē un piebilst - ja studiju laikā esi sevi pierādījis, ir iespēja darboties kaut vai VeA projektos. «Vienīgi ar darba sludinājumiem elektronikas jomā ir trūcīgi - man ir iespaids, ka darba devēji darbiniekus meklē caur augstskolām vai aci pret aci.»
Beidzēju vajag vairāk
Elektronika mūsdienās ienākusi faktiski visās dzīves jomās, tāpēc pieprasījums pēc šādiem profesionāļiem aug - gan speciālistu līmenī, ko sagatavo RTU, VeA un Transporta un sakaru institūts, gan elektronikas tehniķu un montieru līmenī, kurus apmāca Rīgas Tehniskā koledža, Ogres Valsts tehnikums u. c. profesionālās skolas. Turklāt elektroniķa izglītība tikpat labi ļauj strādāt arī datortehnikas un citās jomās. «Mūsu bezizmēra rezerve ir sistēmu administratora amats - studenti tajā spēj strādāt, ja neko citu neatrod,» stāsta RTU ETF dekāns Guntars Balodis. Pamatā absolventi strādā visos Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas uzņēmumos, arī telekomunikāciju kompānijās, elektroniskajos medijos u. c. Maģistrantūrā studijas turpina lielākā daļa, bet darbu atrod gan prakses vietās, gan atsaucoties darba devējiem, kas augstskolā mēdz ievākt informāciju par perspektīvākajiem studentiem. Tiesa, darba tirgum izdodas iedot tikai ap 30% no vajadzīgajiem speciālistiem, jo vairāk jauniešu šajās studiju programmās nestājas un arī atbirums ir visai liels - daudziem pamocīties liek zināšanu robi eksaktajos pamatpriekšmetos, stāsta G. Balodis.
RTU ik gadu beidz ap 30 elektronikas bakalauru, bet VeA pagaidām mazāk - pērn deviņi, jo tas bija pirmais bakalaura programmas Elektronika izlaidums, šogad 19. Lielākā daļa dodas uz maģistriem (gan Latvijā, gan ārzemēs, līdz šim lielākoties IT, bet šogad VeA startē arī jauna elektronikas maģistrantūras programma) un paralēli strādā - pārsvarā turpat pilsētā, Ventspils Elektronikas fabrikā un SIA EUROLCDS, kas ražo 3D displejus, vai arī VeA Inženierzinātņu institūtā, stāsta augstskolas bakalaura programmas Elektronika direktors Jānis Harja. «Programmu savulaik uztaisījām, jo Ventspilī atvēra Elektronikas fabriku un visi prognozēja šīs jomas strauju izaugsmi. Tad krīzes laikā fabrika atlaida darbiniekus, un mums likās, ka nu ir ziepes. Taču tagad atkal viss sācis atkopties un attīstīties, fabrika ņem darbā studentus, esmu dzirdējis, ka Ventspilī gatavojas atvērties vēl kāds elektronikas uzņēmums,» J. Harja ir optimistisks.