Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Mācās arī spēlēt klavieres

Lai patiešām labi strādātu pedagoģisko darbu, pašai nepārtraukti jāmācās, uzskata Margarita Kaltigina un piebilst, ka senioru vecumā izglītošanās trenē prātu, stiprina pašapziņu, palīdz garīgi un fiziski nenovecot. Īstenojot pausto pārliecību, viņa, mazmeitas iedvesmota, jau ceturto gadu centīgi apgūst klavierspēli.

Mēs tiekamies vasarīgi siltā dienā pedagoģijas zinātņu doktores, profesores Margaritas Kaltiginas darbavietā - Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Valodu katedrā. Enerģiskajai, joprojām strādājošajai pensionārei laiks saplānots pa stundām. «Te ir mana darbavieta jau kopš augstskolas dibināšanas, senāk vadīju Valodu katedru, tagad no vadīšanas pienākumiem esmu laimīgā, pelnītā atpūtā, bet darba netrūkst, tūlīt jāpiedalās promocijas eksāmenā,» izklāsta M. Kaltigina. Tomēr viņa atrod laiku, lai aktīvi darbotos savas dzīvesvietas Jelgavas Pensionāru biedrībā un dalītos zināšanās ar citiem senioriem.

Sega mazdēlam Īrijā

«Man daudzi prasa, kur es smeļos enerģiju,» atzīst Kaltiginas kundze un skaidro: «Kad 65 gadu jubilejā pārdomāju dzīvi, secināju, ka mērķtiecību un spēku man devuši vecāki. Arī viņi bija pedagogi, jaunībā kara un pēckara gados pārdzīvoja grūtus brīžus. Atceros, vecāki stāstīja, uz viņu kāzu galda bijuši tikai cepumi un tēja, bet, neraugoties uz problēmām, viņi ne par ko nežēlojās, gāja un darīja savu darbu, turklāt izaudzināja trīs bērnus - mani un divas māsas. Pateicoties no vecākiem mantotajai grūtību pārvarēšanas un nevaimanāšanas filozofijai, vienmēr esmu centusies iet uz priekšu, apgūt jaunas zināšanas. Kad strādāju skolā, man arī vajadzēja ko vairāk par stāvēšanu klases priekšā pie tāfeles, un es pievērsos zinātnei, izstrādāju vingrinājumu sistēmu lasītprasmes pilnveidei svešvalodā, disertāciju aizstāvēju, turklāt esmu izaudzinājusi divus dēlus un meitu.»

Margarita gan nekavējoties uzsver, ka arī savu bērnu paaudzi uzskata par mērķtiecīgiem cilvēkiem. «Par apņēmību un uzdrīkstēšanos es cienu visus savus bērnus, gan vecākos, kuri dzīvo un strādā tepat, Jelgavas pusē, gan jaunāko dēlu, kurš pārcēlies uz Īriju.» Nesen jaunākā dēla ģimenē piedzimis mazulis, un Margarita gatavojas braukt mazbērnu apraudzīt. Gādīgā vecmāmiņa šobrīd gatavojot ciemakukuli - aužot segu, kurā būšot attēlota saulīte, jo mazbērna dzīvesvietā Īrijā laiks bieži esot mākoņains un lietains.

Svarīgākais - motivācija

«Jelgavas Pensionāru biedrības senioriem mācu vācu valodu, pensionāri mācās ļoti centīgi, nodarbības ar viņiem mani iedvesmo,» atklāj profesore Kaltigina un stāsta: «Lai apgūtu pagātnes formu, aicināju seniorus rakstīt par to, ko mūsu kopīgi izdomāti tēli darīja nedēļas nogalē. Pensionāri sacerēja tik interesantus, brīnišķīgus stāstiņus! Prieks bija klausīties.»

Pozitīvi uzlādējošas esot arī nodarbības ar studentiem. Lai jaunieši centīgi mācītos, galvenais ir motivācija, un šobrīd darba tirgus ļoti motivē apgūt svešvalodas, norāda M. Kaltigina un piebilst, ka senāk, kad motivācijas jauniešiem bijis mazāk, to reizēm radījusi nejaušība. «Kāds mans students, kurš iepriekš īpašu nepieciešamību vācu valodas apguvei nesaskatīja, nejauši Jūrmalā atrada pudeli, kurā bija vēstule vācu valodā. Studentam radās interese saprast, kas tur rakstīts, viņš centās vēstuli iztulkot, vērsās pie manis pēc konsultācijas, sāka sarakstīties ar vēstules autoru un rezultātā Vācijā atrada sadarbības partnerus savai uzņēmējdarbībai.»

Savā ilgajā pedagoģiskā darba praksē Margarita Kaltigina pārliecinājusies, ka mācībās lielākais traucēklis ir bailes kļūdīties. Viņa uzskata, ka bailes izriet no audzināšanas un mācību metodēm, kas XX gadsimtā iesakņojās gan ģimenēs, gan skolā. «Daudziem uz visu mūžu bailes iedzen vecāki, kuri bērnam izvirza pārāk augstas prasības, bet, tā kā mani studenti, stāstot par skolu, ļoti bieži saka: «Man skolā bija bail!», tad jāatzīst, kaut kas arī vispārējās izglītības sistēmā nav kārtībā.»

Dejojot gūts optimisms

Vēlme palīdzēt cilvēkiem pārvarēt bailes un citas negatīvās emocijas sekmējusi Margaritas Kaltiginas aizraušanos ar biodeju, ko viņa arī māca Jelgavas pensionāriem. «Biodeja nozīmē dzīves izdejošanu,» skaidro Kaltiginas kundze. Viņa pievērsusies biodejai, pateicoties kolēģei, psiholoģijas profesorei Gunai Svencei, kura Leipcigā iepazinusies ar biodejas skolotājiem čīlieti Alejandru Villegasu un vācieti Markusu Štuku. Sarunu rezultātā Rīgā izveidota Leipcigas biodejas skolas filiāle ar mērķi sagatavot Latvijā biodejas pedagogus. Viņu vidū ir arī Margarita Kaltigina, kura rudenī gatavojas saņemt oficiālu diplomu.

Biodejas nodarbībās iztēle tiek apvienota ar mūziku un kustībām. «Piemēram, pirmajā pavasara dienā mēs, skanot mūzikai, izdejojām to, kā priecājamies par pavasari, aplūkojam dārzā uzplaukušās puķes, stādām jaunus pavasara augus,» skaidro pasniedzēja un uzver, ka biodejas mērķis ir vairot dzīvesprieku, kas uzlabo arī fizisko un psihisko veselību.

Lielu naudu nevajag

«Pensionāri reizēm žēlojas, ka depresijā dzen naudas trūkums. Bet, ja veselība turas, var dzīvot interesantu dzīvi, iztērējot pavisam nelielas summas, jo muzejos pensionāriem piedāvā bezmaksas dienas, atrodami koncerti par brīvu vai simbolisku biļetes cenu, uz mākslas galerijām var iet par brīvu. Noteikti vērts iesaistīties kādā pensionāru organizācijā! Man brīnišķīgu kopības izjūtu sniedz Jelgavas Pensionāru biedrība. Tajā tiek piedāvāti aizraujoši pulciņi arī gandrīz par velti,» iesaka optimistiskā seniore un uzsver, ka novēl ikvienam savas paaudzes cilvēkam darīt to, kas sagādā prieku, un izbaudīt brīvību, ko sniedz pensionāra statuss.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Margarita Kaltigina (65)

Dzimusi 1947. gada
24. februārī Rīgā
Augusi kopā ar divām māsām
Izglītību ieguvusi Latvijas Valsts universitātē, vācu valodas un literatūras specialitātē
Dzīvo Jelgavā
Darbavieta: Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Valodu katedra
Profesore, pedagoģijas zinātņu doktore
Daudzu zinātnisko publikāciju, kā arī vācu valodas apguvei veltītas literatūras autore
Trīs bērni un pieci mazbērni
Par savu dzīves vadmotīvu uzskata jebkurā cilvēkā un situācijā saskatīt pozitīvo

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?