Taču jau vairāk nekā 20 gadu plaši tiek runāts par dažādu neatjaunojamo resursu, it īpaši naftas, izsīkšanu, un, kā skaidro konsultāciju uzņēmuma Sustainable Leadership Laboratory vadītājs Stjuarts Pledžers, «ir laiks pievērsties cita veida ekonomikai», jo, viņaprāt, gandrīz katrs uzņēmums var atrast veidu, kā iekļauties ilgtspējīgās apļveida ekonomikas lokā.
Nesteigties aizmest prom
Mērķis ir panākt, ka resurss vai produkts neiet tradicionālo ceļu - ražotne-pārdevējs-patērētājs-izgāztuve (labākajā gadījumā - pārstrāde) -, bet gan vairākas reizes paliek apritē, uzsver ekonomikas konsultants.
Lineārā ekonomika nebija ieinteresēta preces noderīgumā tās otrajā vai trešajā dzīvē, jo uzturēšana sanāca dārgāk nekā jaunu produktu radīšana, tomēr, pēc S. Pledžera domām, tam jāmainās. Pārmaiņas nenesīs zaudējumus, jo apļveida ekonomikas pieeja nesola peļņas samazinājumu vides vārdā, bet rada jaunas darbvietas un mudina uzņēmējus domāt, kā iespējams nopelnīt vēlreiz. Pakalpojums tiek padarīts ilgtspējīgs arī ekonomiskā ziņā.
«Mērķis ir mācīties no dabas, izmantot dabā novērojamo hiperefektivitāti, kur visi resursi tiek izmantoti pilnībā,» izklāsta eksperts.
Zviedrijā tiek šķiroti 99% atkritumu, apmēram 50% no tiem - sadedzināti, liela daļa pārējo atkritumu tiek pārstrādāti, tas, kā sacīja Stokholmas uzņēmuma INREGO pārstāvis Ēriks Petersons, «ir sliktākais no apļveida ekonomikas paņēmieniem». INREGO nodarbojas ar valsts iestāžu un uzņēmumu datoru uzpirkšanu, apstrādi, kvalitātes pārbaudi un pārdošanu tālāk atkal tirgū, piemēram, skolām.
Apļveida ekonomikā bieži vien tiek demonstrēti četri loki. Pirmais loks ir uzturēšana, produkta, preces vai pakalpojuma apkalpošana, lai paildzinātu tā ilgtspēju, otrais ir atkārtota priekšmeta izmantošana, trešais - pārveidošana par citu vai līdzīgu produktu, un tikai ceturtais, ārējais un pēdējais, loks ir pārstrādāšana. «Pārstrādāšana nozīmē samalšanu un pāris vērtīgāko metālu izsijāšanu,» par to, kā pārstrādā datorus, stāsta Ē. Petersons. Viņaprāt, tas nav slikti, ja alternatīva ir darbs raktuvēs - tonnā izmestu viedtālruņu ir vairāk zelta nekā tonnā raktuvēs iegūtās rūdas. INREGO pārstāvju ieskatā mūsdienās dators pēc garantijas termiņa beigām vēl vismaz divas reizes var piedalīties ekonomikas lokā pirms samalšanas.
Uzņēmums darbojas jau kopš 1995. gada - to nodibināja divi studenti, kuriem nebija gana daudz naudas, lai nopirktu jaunus datorus. Kopš tā laika uzņēmums ir audzis, katru gadu palielinot apgrozījumu. Pašlaik uzņēmums gada laikā apstrādā apmēram 260 000 datoru, LCD ekrānus un viedtālruņus, bet, pēc INREGO datiem, Zviedrijā aizvien vismaz 500 000 lietojamu portatīvo datoru katru gadu tiek izmesti vai pārstrādāti.
Svarīgā drošība
Uzsvars tiek likts uz drošību un konfidencialitāti - vai datoru un viedtālruņu informācija tiek izdzēsta ar modernāko programmatūru, kas neļauj atrast failu, pat izmantojot datu atgūšanas programmas.
Šādi dators pēc diviem vai trim gadiem, kad beidzas lietotāja garantija, atgriežas tirgū un noturas vēl vismaz trīs gadus. Ē. Petersons uzsver, ka lielie uzņēmumi bieži izmanto jaudīgus datorus, bet, piemēram, mazam uzņēmējam vai informātikas stundām skolā tādi nav vajadzīgi, tāpēc skolas bieži iepērk datorus no INREGO, jo par to pašu summu var iegādāties divreiz vairāk tehnikas - vidējā atkalpārdošanas cena ir 50% no sākotnējās.
Zviedrijas iedzīvotājiem nepatīk, ka viņu lietas stāv dīkstāvē, uzskata viens no uzņēmuma Flexidrive vadītājiem un radītājiem Magnuss Engervals. Viņaprāt, zāles pļāvējam nevajadzētu būt noderīgam tikai reizi mēnesī, bet automašīnai - tikai 30 minūtes dienā. «Jūsu mašīna 23,5 stundas diennaktī netiek izmantota,» saka M. Engervals un retoriski jautā, kāpēc, ja kādam citam tieši tajā laikā nepieciešams auto, to nevarētu izmantot arī pārējās stundās.
Ar šādu filozofiju tika izveidots Flexidrive. Uzņēmums piedāvā īpašniekam interneta vietnē izlikt savu auto īstermiņa īrei - īsākais laiks ir 30 minūšu, ilgākais nav noteikts. Sistēma savienota ar Zviedrijas satiksmes pārraudzības institūcijas datubāzi, tādējādi tikai automašīnas īpašnieks to var piedāvāt izīrēt un tikai cilvēks ar derīgu autovadītāja apliecību to var pieteikties īrēt.
Brīdī, kad tiek slēgts īres līgums, auto arī uz īres laiku tiek automātiski apdrošināts. M. Engervals Dienai atzina, ka pats grūtākais bijis pierunāt kādu apdrošināšanas kompāniju piekrist šādiem nosacījumiem. Tomēr tagad, kad uzņēmums darbojas jau četrus gadus, dati liecina, ka negadījumu skaits ir ļoti mazs, un apdrošināšanas kompānija ir ļoti apmierināta ar rezultātiem.
Flexidrive ideja nav unikāla, tādi paši uzņēmumi darbojas gan citviet Eiropā, gan ASV. Uzņēmuma vadītājs skaidroja, ka sistēma arī lieliski darbojas, lai stiprinātu vietējo rajonu kopienu, jo automašīnas lielākoties īrē cilvēki, kas dzīvo tuvu auto īpašniekam, tādējādi «cilvēki var iepazīties ar saviem kaimiņiem».
Savukārt uzņēmums re:newcell strādā pie veida, kā kokvilnas apģērbu attīrīt no krāsām, izšķīdināt ķimikālijās un atkal iegūt kokvilnas celulozi, no kuras pēc tam veidot kokvilnas pavedienu un visbeidzot aust drēbi. Sistēma un ķīmiskie procesi jau esot izgudroti, un, kā norāda uzņēmuma pārstāvis Henriks Norlins, šajā procesā gandrīz nav materiāla zaudējumu - ja tiek izšķīdināts viens M izmēra T krekls, pretī iespējams iegūt tādu paša izmēra apģērbu. Process ir jauns, un patlaban re:newcell ir tikai izgudrojis metodi; paredzams, ka vēl paies laiks, kamēr procesu varēs pielāgot masu produkcijai.
Apļveida ekonomika jau darbojas, tas nav jauns koncepts, taču, kā uzsver S. Pledžers, nepieciešams plašāks un sistemātiskāks valsts un reģionu pārvaldes atbalsts. Paredzams, ka šā gada beigās Eiropas Komisija piedāvās plānu šo ideju atbalstam, lai sasniegtu 2020. gadam definētos vides un ilgtspējas mērķus.