Iedzīvotāju skaits Latvijā nepieaug, rāda statistika. Cilvēku labklājība un ar to saistītā pirktspēja aug lēni, turklāt ne jau visiem, atklāj algu kāpumu raksturojošās tendences, par ko Diena rakstīja 27. septembrī. Līdz ar to aizvien pamanāmāka kļūst uzņēmēju konkurence, it īpaši nozarēs, kuras pilnībā orientētas uz vietējo tirgu vai arī Latvijā cenšas realizēt savas produkcijas - šī jēdziena plašākajā nozīmē - lielāko daļu. It īpaši konkurence saasinās pēdējā laikā, jo uzņēmējiem - visai reālistiski domājošai Latvijas nācijas daļai - ir skaidrs, ka pircēju ir tik, cik ir, naudas šiem pircējiem arī ir tik, cik ir, līdz ar to sīvi jācīnās, lai pircējs ar savu naudas banknoti vai bankas karti, tā sakot, nobalsotu par konkrētā uzņēmuma piedāvājumu.
Jau pierasts, ka skarbas konkurentu attiecības veidojas uzņēmējiem nozarēs, kurās būtiskas ir uzvaras publisko iepirkumu konkursos. Piemēram, kādā būvniecības jomas pasākumā viesi saviesīgās sarunās atzina, ka ir nevis nozares kolēģi, bet konkurenti, jo cīņa par iepirkumiem, apstrīdot konkursa rezultātus, var novest pat tiesas zālē.
Savukārt tieši šogad aizvien asāka konkurence vērojama nozarēs, kas orientētas uz privātpersonām, proti, pircējiem. «Lielražotāji mūsu produkciju grūž laukā no veikalu plauktiem,» Dienai nesen sacīja kāds pārtikas produktu ražotājs. Arī par vērienīgo tirgotāju un mazo veikalu atšķirīgajām interesēm daudz spriests mazumtirdzniecības attīstības kontekstā. Šķēpi jau ilgāku laiku tiek lauzti taksometru nozarē, un šoruden eļļu konfliktu ugunij pielēja strīdi par tā dēvēto kopbraukšanu - kam atļaut, kam aizliegt vest pasažierus. Visai emocionāli greizsirdību par konkurentiem atvēlēto uzmanību demonstrējuši mobilo sakaru operatoru, kā arī ar izdevējdarbību un poligrāfiju saistītā biznesa pārstāvji. Te minētie ir tikai daži piemēri. Turklāt ir arī gadījumi, kad uzņēmēji savos konfliktos iesaista valsts dienestus.
Kopējā aina atklāj asu konkurences cīņu, kas uzņēmēju organizācijām aizvien sarežģītāku padara uzdevumu formulēt vienotu nozares vai uzņēmēju kā sabiedrības daļas viedokli, lai ar šo viedokli dotos uz sarunām ar valsts amatpersonām. Savukārt ieguvēji no uzņēmēju konkurences ir un būs patērētāji, respektīvi, Latvijas iedzīvotāji. Situācijā, kad cīņa par pircēju naudu ir sīva, nevar noteikt tik augstas cenas, kā iepatīkas, jo patērētājs meklēs un atradīs lētāku variantu, un nevar arī atļauties paviršību pret kvalitāti, jo pat intensīva popularizējošā kampaņa nekvalitatīvai produkcijai negarantēs noietu ilgtermiņā, ja blakus atrodams kvalitatīvāks piedāvājums.