Zināms, ka Saeima gatavo likumprojektus par piecu nekustamo īpašumu atdošanu ebreju kopienai. Ja pieņem, ka kopumā šādu īpašumu ir aptuveni 280 un reizi četros gados atdod piecus, tad temps varētu apmierināt - lieta tiktu nodarīta 224 gados un nevienam nevarētu braukt augumā par vēsturiskā taisnīguma ignorēšanu.
Savukārt - ja es būtu ebreju kopienas priekšnieks, tad uz vietas dabūtu rokā to Joski, kurš piekritis šādam darījumam kaut konceptuāli. Un ar vicu, tikai ar vicu! Kas tad tā tirgojas!?
Tomēr - ja es būtu tāds priekšnieks un konstatētu, ka veikals nu ir noticis, tad es nekādi uz āru neizrādītu, ka tas nav īsti tas, ko vajadzēja. Es nevaimanātu kā vidējais latvietis par prezidenta Bērziņa televizora mocībām. Es teiktu, ka mēs sirsnīgi apsveicam šādu gudru un tālredzīgu lēmumu, ka tas liecina par briedumu, viedumu, spēju ātri pielekt (vēl pirms gada no augstiem plauktiem skanēja, ka šis jautājums nav darba kārtībā). Un vēl es teiktu, ka šādā gadījumā arī mēs nākam neticami platu soli pretī un parādām izpratni un sapratni. Redz, mēs te aprunājāmies un domājam, ka nav jau labi visus tos īpašumus tagad ņemt atpakaļ. TAGAD. Nu, kāds īrnieks jāliek ārā, lieks satraukums, ko izmanto oponenti un tā…
Protams, kas dots - ņemts, ko tur vairs, bet vienkāršāk un saprotamāk būtu to lietu tālāk kārtot ar naudu. Kā jau iepriekš pasvītrots, mēs arī speram platu soli pretī un neprasām nekādu papildu samaksu. Re, kur nupat ar lielu bļaustīšanos, bet ļoti pareizi noairējāt EXPO izstādes dalību un UZRADĀS NAUDA! 3,3 miljoni šajā gadā. Uz leju apaļot nedrīkst, tādēļ sakām - četri miljoni. Tā kā tie radušies pēkšņi, tad letiņiem lielas problēmas un kašķi - kuram to naudu dot. Jau iedomājoties vien, ka tā visa paliktu, piemēram, Ekonomikas ministrijā, galva reibst. Ziniet, tas var radīt pat koalīcijas jucekli, kam nepavisam nebūtu īstais brīdis Lielās prezidentūras laikā. Tādēļ dodiet to kušķi labāk mums, un skaitīsim kā pirmo iemaksu īpašumu lietā. Pareizi Straujumas kundze norādījusi, ka to vajag ieguldīt Latvijas tēla starptautiskā uzpucēšanā. Un par to nu, mīļie, varat būt droši, ka šis būs labākais variants, nevis kāda tur zeme, kas vaimanā vai kā tur bija…
Pirmā iemaksa, protams, nozīmē sākumu visām tālākajām iemaksām, ne velti tā saucas pirmā, tam mēs stingri raudzīsimies pakaļ.
Bet atkal - nevajag taisīt jezgu un bļaustīšanos. Tādus četrus, nu labi, piecus miljonus liekas naudas jau var atrast katru gadu. Sekojoši, tos kopā rēķinātos 32, nu labi, 40 miljonus varētu nomaksāt astoņos gados. Piekritīsit, tas ir daudz ātrāk nekā jūsu fantazētās mocības simtiem gadu garumā.
Tomēr - kad nauda būs nomaksāta… nepaliks tāda nepatīkami kņudoša sajūta? Gribēsies vaimanāt. Paši īpašumi taču palikuši neatdoti. Jādomā, līdz tam arī īrnieki jau būs izvākušies - kurš uz viņsauli, kurš uz ārzemēm, un īpašumu atdošanas rituāls būs vien formāls akts. Taču skaists un pasaulē labi izskanošs.
Protams, mīļie draugi, mēs piekristu arī par naudas kompensējumu. Tas pat būtu labāk. Tā es teiktu, ja būtu ebreju priekšnieks. Bet es esmu latviešu konsultants Bundža, kurš varētu gan sadomāt, kā efektīgāk vaimanāt, bet kā otro reizi par to pašu korekti saņemt kompensāciju… Jums ir versijas?
*ļoti neatkarīgs konsultants