Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Dzīvē pirmais lielais ilgtermiņa projekts

Mūsdienās, kad uzņēmumi skandē un skandē nepieciešamību pēc tādiem darbiniekiem, kas savā specialitātē prot strādāt praktiski, varētu secināt, ka izšķirošais faktors labas karjeras veidošanā ir prasmes, bet tam, vai tās apgūtas augstskolā, pašmācības ceļā, dažādās darbavietās vai citās aktivitātēs, nav lielas nozīmes.

Tāpat darba tirgū arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta cilvēka personības spēkam un īpašībām, kas būtiskas, strādājot konkrētajā profesijā, amatā un uzņēmumā. Tad cik liela nozīme šobrīd vispār ir augstākās izglītības diplomam, ja gribas labu darbu un profesionālās izaugsmes perspektīvas?

Diena to pajautāja vairākiem uzņēmumiem un pārliecinājās, ka darba devēju acīs augstākā izglītība nebūt nav zaudējusi vērtību. Tiesa, viens pats «pliks» augstskolas diploms vēl nebūs panākumu ķīla.

Kā novest lietas līdz galam

«Augstākās izglītības diploms joprojām ir ļoti svarīgs,» saka farmācijas uzņēmuma a/s Grindeks Personāla departamenta vadītāja Ilze Ogle. Viņasprāt, tas, ka cilvēks ir bijis spējīgs iziet cauri augstākās izglītības līkločiem, ir padarījis viņu patstāvīgu. Tajā pašā laikā augstākās izglītības iegūšana Latvijā joprojām negarantē praktisko iemaņu apguvi, kas ir ļoti būtiska, lai pilnvērtīgi strādātu. Tāpat ikviens uzņēmums, raugoties uz darbinieka attīstības iespējām un iekļaušanos uzņēmuma kultūrā un vērtību skalā, aplūko arī cilvēka personību un rakstura īpašības, norāda I. Ogle.

To, ka mūsdienās darba dzīvē visam jābūt balansā, uzsver arī Gatis Ošs, IT kompānijas Squalio valdes loceklis. «Lai arī pēdējos gados darba tirgū aizvien vairāk tiek novērtētas darbinieku praktiskās iemaņas, augstākās izglītības nozīme, to skaitā tajā iegūtā teorētiskā zināšanu bāze, joprojām ir ļoti būtiska. Ja šī bāze ir pamatīga, tā ir stabils pamats ikviena profesionālajā karjerā un veiksmes atslēga jebkuram biznesam,» G. Ošs saka un piebilst, ka augstākā izglītība ikviena dzīvē arī ir pirmais lielais ilgtermiņa projekts, kas kopumā iemāca atbildību, organizētību un spēju lietas novest līdz galam, kā arī pārbauda cilvēka uzņēmību un mērķtiecību.

Ja jaunietis ieguvis augstāko izglītību, tas darba devējam signalizē gan par jaunieša apņēmību un mērķtiecību, vēlmi attīstīties, gan par viņa spēju pieņemt lēmumus un veikt izvēli, piemēram, attiecībā uz mācību vietu, studiju programmu u. tml., uzskata arī Rimi Latvia personāla vadītāja Līga Stabulniece. «Augstākā izglītība noteikti paplašina redzesloku. Arvien vairāk novērojam - lai spētu veiksmīgi pildīt darba pienākumus un pieņemt lēmumus, sevišķi vadošos amatos, ir jābūt plašam redzeslokam un arī teorētiskajai bāzei,» viņa saka, tomēr aicina ņemt vērā - lai gan augstākā izglītība paver plašākas iespējas, tas nav vienīgais faktors, kas nodrošina veiksmīgu karjeras izaugsmi. «Liela loma ir arī personības īpašībām - patstāvībai, spējai sastrādāties komandā, kā arī interesei par veicamo darbu. Tāpēc, atlasot darbiniekus, novērtējam arī tās aktivitātes, kurās viņi iesaistījušies papildus studijām augstskolā.»

Lai uzsāktu darbu bankā, tikai ar labu izglītību ir par maz un personīgās kvalitātes - entuziasms, drosme ķerties klāt pienākumiem, kas iepriekš nav darīti, nebaidīšanās no izaicinājumiem - ir primāri svarīgas, kolēģiem piekrīt SEB bankas Personāla pārvaldes vadītāja Gunita Meiere. «Tomēr nevar noliegt arī zināšanu nozīmību - tā jaunieši, kuriem ir laba izglītība finanšu jomā, pateicoties personīgajām ambīcijām, veiksmīgi var «ielēkt» citā jomā, piemēram, uzņemties kredītriska analītiķa pienākumus. Praksē esam pārliecinājušies, ka, lai gan jaunietim pirms nav bijusi šāda pieredze, viņa analītiskā domāšana ļauj ātri apgūt jauno,» G. Meiere saka. Ja jaunietis mācījies augstskolā, kura studentos cenšas izkopt analītisko domāšanu, atvērtību, spēju vienkāršā, saprotamā veidā pasniegt informāciju un māku sadarboties komandā ar dažādu jomu speciālistiem, viņam būs vieglāk iekļauties arī uzņēmumā. Ja vēl augstskola devusi starptautisku pieredzi, tad jaunietis viennozīmīgi būs ieguvējs, jo pasaules valstis un kultūras kļūt arvien tuvākas arī darba tirgū. Kopīga sastrādāšanās starptautiskās, kā arī virtuālās komandās nu jau ir uzņēmumu ikdiena, stāsta G. Meiere.

Ārzemēs labāk?

Ja reiz augstākā izglītība darba devēju acīs joprojām ir svarīga, kur to labāk iegūt un kad tā saucama par tiešām labu izglītību?

I. Ogle no Grindeks uzskata, ka galvenais ir, lai jaunietis būtu pārliecināts par izvēlēto studiju virzienu un profesionālo jomu, savukārt izvēle studēt Latvijā vai ārzemēs vairāk saistās ar viņa finansiālajām iespējām. Par iegūtā diploma kvalitāti liecinās tas, ja pēc augstskolas jaunietim būs zināšanas un pamatprasmes, kas darbavietā liks apgūt vairs tikai uzņēmumam raksturīgās specifiskās iemaņas, nevis teju pusi no profesijas.

«Būtiskāka par termina «laba izglītība» definēšanu ir studenta patiesa vēlme mācīties, apgūt jaunas zināšanas un pielietot tās praksē. Svarīga ir attieksme pret studiju procesu kopumā - ja tā ir mērķtiecīga, tad augstskolas statuss noteikti nav izšķirošs,» uzsver Squalio pārstāvis G. Ošs, vienlaikus atzīdams, ka, runājot par studiju iespējām Latvijā, augstāk tomēr vērtējamas profesionālās studiju programmas, kurās obligāta prasība ir prakses iziešana uzņēmumos. Savukārt uzskatu, ka ārzemēs gūtā izglītība vienmēr ir labāka nekā Latvijā, G. Ošs sauc par mītu. Lielākais ieguvums no pieredzes ārzemēs jauniešiem drīzāk ir daudz plašāks redzesloks. Tiesa, dažkārt tomēr nācies novērot, ka ārvalstīs studējušie, atgriežoties Latvijas darba tirgū, mēdz efektīvāk pielietot akadēmiskās zināšanas darba procesā. «Tas skaidrojams ar to, ka studiju process attiecīgajā augstskolā bijis praktiskāks un vairāk pietuvināts reālajai dzīvei un aktualitātēm,» - tā G. Ošs.

Lai gan uzņemšana atsevišķās augstskolās Latvijā jau pati par sevi norāda uz zināmu jaunieša spēju līmeni, pamatā labāko augstskolu dalījums ir gana subjektīvs un bieži atkarīgs no jomas, kurā jaunietis vēlas augt un attīstīties, norāda L. Stabulniece no Rimi Latvia. Pēc viņas domām, izvēloties studēt ārvalstīs, būtiskākā pievienotā vērtība būs starptautiskā pieredze un iespēja izkopt svešvalodu, tomēr to pašu var darīt, arī studējot Latvijā un dodoties studentu apmaiņas programmās. «Daudz nozīmīgāka ir jaunieša spēja un vēlme izmantot visas iespējas, ko mūsdienās sniedz augstskolas,» L. Stabulniece uzsver. Augstskolām no savas puses būtu jāpalīdz studentiem attīstīt sociālās prasmes, iemaņas sadarboties un prezentēt savu viedokli, kā arī jāvirza studentus domāt ne tikai par to, kādas iespējas darba devējs varētu sniegt viņiem, bet arī par to, ko viņi kā potenciālie darbinieki var piedāvāt uzņēmumam un tā kolektīvam, lai veidotos abpusēju izaugsmi veicinoša sadarbība.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?