Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Atvilkt elpu skanīgā ainavā

Mēs visi zinām un gaidām ikvasaras Opermūzikas svētkus Siguldā, kuri vēsturisko Siguldas pilsdrupu mūru ielokā nu jau 20 gadu piedāvājuši gan operu izrādes, gan krāšņus koncertus, kuros uzstājas Latvijas un pasaules operzvaigznes. Senās mūzikas mīļotāji ieminuši zināmu taciņu uz Rundāles pili, kuras greznajās, restaurētajās zālēs un izsmalcināti koptajā dārzā ļaujas baroka mūzikas valdzinājumam.

Citi dodas svētceļojumos uz Imantdienām, lai kur tās arī notiktu. Ar savu vērienīgo daudzveidību dažos gados vasaras kultūras kartē jau spilgti iesakņojies Cēsu mākslas festivāls un Gidona Krēmera un Kremerata Baltica festivāli Siguldas Baltajā flīģelī, nemaz jau nerunājot par Jūrmalā atdzimušajā, kādreiz slavenajā Dzintaru koncertzālē notiekošo mūzikas festivālu Summertime, Aicina Inese Galante, par Saulkrasti Jazz festivāliem Zvejniekciemā un Positivus vēl tālāk Vidzemes jūrmalā. Tur, Salacgrīvā, iemājojis arī ikvasaras klasiskās mūzikas festivāls, kura dvēsele ir vijolnieks, Maskavas virtuozu koncertmeistars Aleksejs Lundins.

Taču sāņus no visa iepriekš nosauktā un nenosauktā, prom no trokšņainiem pilsētu svētkiem - mūzika arvien biežāk iemājo Latvijas dabas ainavā. Mazās lauku baznīciņās, muižu parkos un pilīs, pat guļot zaļā pļavā vai mežā (Laba Daba) un veroties zvaigžņotās debesīs (Zvaigžņotās nakts koncerti Malienā, komponista Uģa Prauliņa īpašumā esošajā Ērmaņu muižā), mūzika baudāma pavisam citādi - bez steigas, izjūtot dabas rimto mieru un klusuma harmoniju. Tad mūzikas, teātra vai mākslas notikums vairs nav tikai košs, taču atsevišķs stikliņš nebeidzamā un nemitīgi mainīgā notikumu kaleidoskopā, bet gan kļūst par īpašu piedzīvojumu ģimenes brīvdienu atpūtas ceļojumā. Tā ir arī atklāsmes iespēja vietējiem ļaudīm, kuriem brauciens uz koncertu Rīgā šajos laikos ir reta vai pat neiespējama greznība.

Mērķtiecīga mūzikas karte

Vēl tikai pirms dažiem gadiem tikai dažu nenogurdināmu, fanātisku entuziastu enerģija un spīts sauca mūzikas mīļotājus uz festivāliem Siguldā, Bauskā, Rundālē vai Saulkrastos. Aina ir būtiski mainījusies, kopš sistemātisku rūpi par Latvijas nostūru pieskandināšanu uzņēmusies vienīgā valsts koncertorganizācija Latvijas koncerti. Sadarbībā ar pašvaldībām un pateicoties Latvijas Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammai plānošanas reģioniem. Vai vienkāršāk: Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales kultūras programmām.

«Tas ir viens no mūsu ikdienas darbiem - braukt tikties ar pašvaldību vadītājiem un pašiem apskatīt, izvērtēt koncertēšanas iespējas. Izplaukšķināties, pārbaudot akustiku. Pavērot vidi. Saprast, kas tur vislabāk skanēs un ieinteresēs klausītājus,» stāsta Latvijas koncertu direktors Guntars Ķirsis. Braukājot viņš pārliecinājies, ka ir pārsteidzoši daudz lielisku un brīnišķīgi sakoptu vietu. Turklāt daudzos lauku kultūras namos ir augstvērtīga aparatūra, gaismas: tu ieraugi, un vienkārši mute paliek vaļā.

«Nav jābrauc uz Turciju, Itāliju vai Spāniju. Tepat iekāpjam no rīta visa ģimene mašīnā un braucam. Kaut vai uz Ropažiem, kur ir jauns, lielisks kultūras nams ar lielu skatuvi un zāli (tas uzcelts tieši krīzes laikā!), brīnišķīga baznīca. Ir arī vieta, kur paēst, bet var arī izklāt sedziņu un uztaisīt pikniku,» priecājas G. Ķirsis. Izbrauc no Rīgas - gaiss smaržo, puķes zied. Pēc stundas jau esi Rundālē: rožu dārzs plaukst un zied. Un vēl - koncerts! Bet ceļojums uz vecajām Ikšķiles pilsdrupām Meinarta salā Daugavas vidū ir vesels piedzīvojums, jo tur ikdienā nemaz nevar nokļūt: tikai tad, kad nolaiž ūdens līmeni, vai ar laivām.

Citiem ceļš ved uz otru pusi, un visur ir šī pievienotā vērtība: daba, vēsturiskā lauku arhitektūra, atpūta. Supermoderna koncertzāle (tajā - ne tikai lielā zāle, bet arī ļoti jauka maza zālīte ar koka apdari) ir Ādažu jaunajā kultūras centrā, turklāt - ar mūzikas un mākslas skolu. Ir arī kafejnīca. Un arī šis centrs uzbūvēts krīzes gados, faktiski izglābjot bijušā padomju kolhoza vidi, kura laikā celtās ēkas tagad jau grūst. Taču vieta ir skaista: ar Vējupes veco Gaujas gultni, ar Gaujas tuvumu, un jaunais kultūras centrs cilvēkiem ir cerība. Arī Ķekavā un pat Raganā ir ļoti labi atjaunots kultūras centrs. Restaurēta ir Dzērbenes pils... Pārbūvētajai vēsturiskajai, 30. gados celtajai, Mārupes kultūras centra ēkai ir brīnišķīgs, izbruģēts iekšpagalmiņš, tur 14. jūnijā uzstāsies Sonora Vaice. Kokneses un arī Dobeles pilsdrupās jūlijā atbalsosies Senās mūzikas festivāls. «Bet aiz tā visa ir vietējo cilvēku darbs - viņu dzīves jēga. Viņi nav aizbraukuši uz Īriju zemenes lasīt, bet ar sirdi un dvēseli kalpo sabiedrībai,» sadarbībā pārliecinājies Guntars Ķirsis. Vietējie entuziasti veido dažādus mazus festivālus Rēzeknē, Balvos, Oleru muižā un daudzviet citur. Un katrā vietā ir ko redzēt. Tiesa, ir arī gadījies, ka kāda pašvaldība ir izvēlējusies programmu, taču nav parūpējusies, lai atnāktu klausītāji.

Piebaldzēnu lepnums

Komponista Jāņa Lūsēna un viņa domubiedru radošās apvienības Ars Nova kopdarbā ar Vecpiebalgas novada pašvaldību šovasar sevi piesaka jauni, pašā saknē latviski kultūras svētki - saiešana slātaviešu garā Vecpiebalga atver durvis 2012 -, kas pašā vasaras vidū (9.-15.VII) aptvers visus piecus novada pagastus: Vecpiebalgu, Dzērbeni, Taureni, Kaivi un Inešus. Vecpiebalga līdz šim daudziem asociējusies ar ūdensrozēm, kuras te zied īpaši skaisti, bet kultūras saieta pasākumi atgādinās, cik bagāta ir šī novada kultūrvēsture, priecājas Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde-Andersone. «Tas būs ne tikai mūzikas un mākslas festivāls, bet arī iespēja katram atklāt Latvijas kultūrvēsturē pazīstamākā novada unikalitāti un baudīt vecpiebaldzēnu viesmīlību.» Saieta kulminācija būs komponista Jāņa Lūsēna un rakstnieces Ingunas Baueres speciāli radītā lieluzveduma Ja tik mīļa ielūgšana izrāde Alauksta estrādē - vietā, kur savulaik rādīti dažādi brāļu Kaudzīšu Mērnieku laiku uzvedumi. Lūsēns vēlējies uzvedumā sapulcēt Vecpiebalgas slavenības: Ģirta Ķestera, Ulda Anžes, Ivara Pugas, Andra Keiša un citu aktieru atveidojumā ciemos pie Kārļa Skalbes Saulrietos satiksies Kārlis Skalbe, Matīss un Reinis Kaudzītes, Andrejs Pumpurs un Antons Austriņš. Viesu vidū būs arī kolorītākie mūsu literatūras tēli: Pietuka Krustiņš, Švauksts un Prātnieks.

Saietu atklās Inešos (9.VII) ar visas Latvijas audēju tautastērpu un porcelāna meistaru brīnumdarbu izstādēm Vecpiebalgas muižā. Izrādās, Piebalgā darbojas pašlaik vienīgā porcelāna fabrika Latvijā. Pēc Rīgas Porcelāna fabrikas slēgšanas tās direktors iekārtojis ražotni Vecpiebalgas muižas pienotavā. Lai gan fabrikai pagaidām ir tikai seši darbinieki, top pat izsmalcināts burzītais un adītais porcelāns un produkciju jau eksportē. Fabrika darbojas vēl tikai ceturto gadu, taču jau integrējusies piebaldzēnu sadzīvē. Agrāk krogā piebaldzēni pasūtījuši nevis 100 vai 50 gramu grādīgā, bet gan čarku, kurā ietilpst 126 grami jeb simtā daļa no spaiņa. Taču pienāca liesie gadi, un porcelāna fabrika izgatavoja krīzes čarku, kurā var ieliet 30 gramu. Tad, kad čarkā atkal lies 126 gramus, liesie gadi Latvijā būšot pagājuši.

Saieta turpinājumā Dzērbenes pilī būs novadnieku mākslinieku darbu izrādīšana un orķestra Sinfonietta Rīga koncerts. Skalbes Saulrietos 11.VII Jānis Lūsēns koncertprogrammā Zelta sirds muzicēs kopā ar Liepājas zvanu ansambli Campanella un Zigfrīdu Muktupāvelu. Kaivē būs padomju retro auto brauciens, novada tēlnieku darbu izstāde un koncerts, kurā Ingus Pētersons dziedās Emīla Dārziņa dziesmas. Tradicionālos slātaviešu amatus raudzīsim brāļu Kaudzīšu Kalna Kaibēnos.

Vecpiebalga nepierims arī pēc saieta: leģendārajā Inešu estrādē, kur padomjgados kulmināciju piedzīvoja Imantdienas (kā rezultātā tās aizliedza), 28. jūlijā atkal notiks Mazās Kalniņa dienas. Agrākie puķubērni turp jau piekto gadu ved savus bērnus un mazbērnus. Šoreiz Autobuss debesīs kopā ar tautas mūziķiem atskaņos I. Kalniņa dziesmas, kuru pamatā ir latviešu tautas dziesmu melodijas vai vārdi. Klausoties nebūs nekustīgi jāsēž: varēs brīvi pastaigāties muižas parkā Arisas upes krastā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?