Kādu laiku pirms seriāla The Queen’s Gambit iznākšanas Netflix platformā bija paziņojums par to, un, saprotams, – kā kārtīgs šaha maniaks, es jau biju pieteicies vēstij par tā pieejamību. Neko īpaši daudz gan negaidīju, jo gandrīz visas filmas par šahu līdz šim saturiski ir bijušas vājas. Atsevišķās izcilās filmās parādās šaha epizodes, piemēram, Stenlija Kubrika 2001: A Space Odyssey/2001. Kosmosa odisejā cilvēks izspēlē partiju ar Hal superdatoru. Lieki piebilst, ka tieši šis moments ir pieminēts gandrīz katrā šaha jūtūbera filmu apskatā, nemaz nerunājot par citiem kino darbiem, kuros šahs parādās epizodiski. Šahisti šīs ainas burtiski aprij un dievina.
Taču, kā jau minēju, no The Queen’s Gambit jeb Dāmas gambīta, kā to varētu tulkot latviski, daudz negaidīju, jo no reklāmas klipa bija radies iespaids, ka tā būs kaut kāda kriminālā melodrāma ar šaha elementiem. Tomēr kļūdījos, jo filma ir par šahisti Betu Harmoni, viņas šaha cīņām un šaha pasauli XX gadsimta sešdesmitajos gados. To, ka šī šaha filma ir īpaša, es sapratu ātri, jo draugi (ne šahisti) jau pirmajās seriāla izrādīšanas dienās man jautāja, vai esmu redzējis šo kolosālo filmu. Pēc nedēļas noskatījos un tagad, rakstot šo rakstu, noskatījos vēlreiz. Iespējams, tieši šādi šahistu nebeidzami atkārtotie skatījumi ir iemesls tam, ka seriāls jau kļuvis par Netflix visu laiku populārāko ražojumu.
Bet par ko tad ir stāsts? Līdz šim šaha vēsturē būtiski piesaistījuši pasaules uzmanību ir trīs notikumi. Pirmais: 1972. gada Spaska (PSRS) un Fišera (ASV) mačs. Pēc Otrā pasaules kara tas bija pirmais gadījums, kad kāds ārpus PSRS pretendēja uz šaha čempiona titulu. Tā sanāca, ka tas bija PSRS lielāko ienaidnieku – ASV – pārstāvis. Mačs izraisīja īstu furoru, un ASV īsā laikā tika izpirkti visi šaha dēlīši. Par šo notikumu pirms dažiem gadiem ir uzņemta filma Pawn Sacrifice/Upurējot bandinieku. Mans vērtējums: ciešams kino nešahistiem.
Otrs notikums ir Karpova un Kasparova cīkstēšanās astoņdesmito gadu otrajā pusē, kad jau bija parādījušās pirmās PSRS beigu sākuma vēsmas. Abi šahisti pārstāvēja PSRS, tomēr ideoloģiski Karpovs bija vecā režīma atbalstītājs, bet Kasparovs – jaunais, demokrātiskais pārmaiņu cilvēks.
Trešais notikums ir Kasparova cīņa ar Deep Blue superdatoru 1997. gadā – dators pirmo reizi uzvarēja mačā pasaules čempionu cilvēku.
Izskatās, ka Netflix seriāls varētu būt ceturtais notikums, un tādā gadījumā jāpiezīmē, ka pēdējos trīs notikumos klāt ir bijis Garijs Kasparovs, jo viņš ir arī šī seriāla konsultants šaha jautājumos. Iespējams, tāpēc galvenajai varonei Betai līdzi uz turnīriem brauc mamma – tieši tāpat kā savulaik pašam Kasparovam.
No šahista viedokļa analizēt šo seriālu ir tieši tikpat pateicīgs uzdevums kā vēsturniekam analizēt filmas par vēsturi. Ir daudzi iemesli, kāpēc ir jāveic atkāpes no reālās situācijas, lai kino padarītu skatāmu, un aplamības ne vienmēr nozīmē, ka filmas veidotāji ir nezinīši. Seriāls ir paveicis neiespējamo: tas notur pat nešahistu interesi visu septiņu sēriju garumā, savukārt šahisti spiedz aiz laimes par precīzajām detaļām, jo nekad iepriekš šahs kino nav attēlots tik korekti un skaisti. Tādēļ nolēmu apkopot izcili precīzos un teicami tizlos momentus.
Garām
Sarunāšanās partijas laikā. Seriālā visai bieži ir epizodes, kurās šahisti sarunājas savā starpā partijas laikā. Reālajā dzīvē, īpaši augstas klases turnīros, tas ne tikai nenotiek, bet par to var visai ātri saņemt diskvalifikāciju. Tas, kas savulaik ir noticis un notiek, – partijas laikā var pakaitināt pretinieku ar kaut kādu bakstīšanos, kratīšanos, auss kasīšanu un tamlīdzīgi. Seriālā pretinieka kaitināšana veiksmīgi tiek attēlota ar žāvāšanos, atkārtotu matu ķemmēšanu un smīkņāšanu, kas būtu uzskatāmi par legāliem kaitināšanas paņēmieniem.
Šaha un mata pieteikšana mutiski. Gandrīz visās epizodēs spēlētāji viens otram piesaka šahu un matu (karaļa apdraudējums). Vienā no ainām galvenā varone pat piesaka matu trijos gājienos. Šaha turnīros tā nenotiek, jo spēlētājiem tas ir acīmredzami un pašsaprotami. Ja kādreiz gadās, ka pretinieks nav pamanījis, ka viņa karalim pieteikts šahs, tad to var laipni izdarīt. Šaha un mata pieteikšana ir izteikta iesācēju pazīme.
Karaļa nogāšana partijas beigās. Seriāla varoņi, kuriem pieteikts mats vai kuri padodas, vienmēr nogāž savu karali, simbolizējot zaudējumu. Šaha pasaulē tā nedara pat zemāko rangu spēlētāji, visiem tāpat ir skaidrs, kad otrs padodas, jo tad spēlētājs vienkārši pastiepj roku, kas to simbolizē. Bet, ņemot vērā seriāla panākumus, varbūt Starptautiskajai šaha federācijai ir vērts apdomāt noteikumu maiņu un šo žestu iekļaut kā obligātu.
Apsveikumi pēc partijas noslēguma. Dažās epizodēs pretinieki ļoti teatrāli apsveic galveno varoni ar uzvaru, aplaudējot, apķerot un visādi klanoties. Šādi žesti gandrīz nekad nav redzami šaha turnīrā. Acīmredzot šeit filmas veidotāji ir atsaukušies uz atgadījumu 1972. gada Spaska un Fišera mačā, kad pēc spožās Fišera uzvaras turnīra zālē bija stāvovācijas un pat zaudētājs Spaskis esot aplaudējis.
Gājienu izdarīšanas ātrums. Filmā šahisti gājienus izdara ļoti ātri, faktiski kā tūlītēju atbildi pretiniekam. Šāds gājienu izdarīšanas ātrums ir raksturīgs ātrspēles šaha turnīros, nevis klasiskos turnīros, kādi attēloti seriālā. Šaha turnīros ārpus seriāla spēlētājs var mierīgi nosēdēt pat stundu, apdomājot kādu gājienu, jo viena partija var ilgt arī septiņas stundas.
Neizšķirta piedāvāšana pirms padošanās. Šī ir ļoti komiska epizode. Seriālā atainotajā Kentuki štata čempionātā vairāki spēlētāji piedāvā neizšķirtu un, kad neizšķirts tiek noraidīts, uzreiz padodas. Tā ir ļoti amatieriska, pat rupja rīcība. Kentuki štata čempionāts tomēr bija cienījama līmeņa turnīrs, tajā šāda rīcība būtu nereāla.
Trāpīts
Galvenās varones iepazīšanās ar šahu. Būdama maza meitene, galvenā varone novēro, kā bērnunama sētnieks pats ar sevi spēlē šahu. Liela daļa šahistu tieši tā ir iepazinušies ar šahu – skatoties, kā pieaugušie spēlē kaut kādu jocīgu spēli ar koka figūriņām.
Labi izvēlētas šaha partiju atklātnes (pirmie gājieni). Šahisti jau no pirmajām epizodēm seriālā saprot, ka te nebūs nekāda jokošanās par šahu, jo faktiski visa terminoloģija, atklātņu nosaukumi ir lietoti vietā un precīzi. Izvēlētas solīdas, īstas šaha partijas, nevis "sakrāmēti" kaut kādi nejauši gājieni. Arī šaha grāmatas, žurnāli lielākoties ir īsti vai pēc analoģijas ar visiem pazīstamajiem darbiem. Piemēram, viena no pirmajām grāmatām, kuru lasa Beta, ir Hosē Raula Kapablankas My Chess Career/Mana šaha karjera, kuru ir lasījuši vairākums šahistu.
Redz šaha galdiņu un gājienus uz griestiem. Šī aina atkārtojas vairākās epizodēs, pamatā tajās, kad galvenā varone ir iedzērusi trankvilizatorus. Tomēr šāda aina vai spēja ir diezgan reāla. Daudzi šahisti redz šaha dēlīti sapņos vai partijas laikā skatās uz griestiem tieši tāpat kā seriāla varone un analizē partiju, neskatoties uz galdiņu. Turklāt šāda iemaņa nav ģēnija pazīme, uz to ir spējīgi liela daļa šahistu.
Detaļas. Filmas veidotāji piestrādājuši arī pie sīkām detaļām. Savā pirmajā turnīrā Beta ņem šaha figūras kā amatiere, turot tās pie vidusdaļas, tomēr nākamajos turnīros jau no augšas, kā to dara visi šaha spēlētāji. Pirms spēles pasaules čempions Borgovs sakārto savas figūras, lai tās stāv taisnās līnijās, – arī šādi gandrīz vienmēr rīkojas profesionāli spēlētāji. Pie precīzām detaļām būtu pieskaitāmas arī epizodes, kad šaha partija pēkšņi tiek apturēta un nākamais gājiens tiek pierakstīts uz lapiņas un ievietots aploksnē. Līdz pat deviņdesmitajiem gadiem šāda prakse bija gandrīz katrā turnīrā, kad partijas pēc vairāku stundu cīņas tika atliktas un pabeigtas citā dienā. Šīs šaha partijas analizēja kopā ar saviem komandas biedriem vai palīgiem. Seriāla beigās šī pat ir viena no centrālajām epizodēm, kad Betai uzvarēt palīdz ASV draugi šahisti, kuri izanalizējuši viņas un pasaules čempiona partiju.
Alkohola lietošana. Diezgan reālistisks atainojums – sešdesmitajos gados bija vairāki spēlētāji, kuri starp turnīriem intensīvi lietoja alkoholu. Tāpat arī smēķēja. Seriālā gan smēķēšana partiju laikā tikpat kā neparādās, lai arī tas bija ļoti raksturīgi šim laikmetam. Mūsdienās gan šāds dzīvesveids augsta līmeņa šahistiem vairs nav iespējams, jo sportiskā forma spēlē diezgan lielu nozīmi.
Šahs un PSRS. Šeit acīmredzami var just Kasparova konsultanta roku, jo šahs PSRS ir attēlots visai precīzi, pat šaha figūras Maskavas turnīram ir piemeklētas tādas, kādas bija tikai PSRS. Pēc partijas Betu, kas pārstāv ASV, vietējie Maskavas līdzjutēji sagaida kā varoni. Tas tiešām ir reāli, jo PSRS šaha mīlestība bija pārnacionāla – šahu ļoti mīlēja, un labi spēlētāji izpelnījās godu pat tad, kad reto reizi apspēlēja padomju šahistus.
Līdzīgi kā Fišers, arī Beta mācās krievu valodu, lai varētu lasīt šaha literatūru no PSRS, kas bija absolūti vadošā pasaulē. Vienā no krievu valodas nodarbībām galvenā varone sarunājas ar kādu no kursa biedriem, kurš viņai krieviski izsaka šahistisku komplimentu: mņe nravitsja tvoja figura (man patīk tava figūra). Uz PSRS būtu attiecināma arī epizode, kad pasaules čempionam līdzi ir KGB pavadoņi, kuri uzrauga, lai padomju šahists nenonāktu apšaubāmos kontaktos ar kapitālistiem vai, vēl trakāk, – neprasītu politisko patvērumu ārzemēs. Vēsturē ir bijuši gadījumi, kad padomju šahisti ārzemju turnīra laikā ir aizbēguši uz Rietumiem.
Viss vēl priekšā
Neapšaubāmi, Betas Harmones galvenais prototips, lai arī ar lielām atkāpēm, ir Bobijs Fišers. ASV šahists, kurš sensacionāli apsteidza vadošos pasaules šahistus no PSRS. Jāsaka, ka Fišers gan atšķirībā no seriāla galvenās varones vispār nelietoja alkoholu.
Taču, ja man būtu jāizvēlas neticamākā epizode visā seriālā, tad viena gan dūrās acīs kā baļķis. Esot bērnunamā, Betas draudzene aizsmēķē cigareti no sveces! Neviens kārtīgs, māņticīgs smēķētājs vismaz Latvijā tā nekad nedarītu.
Kas tālāk notiks ar seriālu? Veidotāji nebija paredzējuši, ka tam būs turpinājums, tomēr fenomenālie panākumi varbūt liks viņiem mainīt domas. Katrā gadījumā seriāla efekts ir neizdzēšams jau tagad, jo interese par šahu ir ļoti augusi. Pirms dažām dienām Vērmanes dārzā redzēju divas jaunietes, kas bija apsēdušās netālu no šaha večiem, pensionāriem, lai uzspēlētu savu partiju. Varbūt tieši šis seriāls šobrīd ir iedvesmojis sākt spēlēt kādu meiteni, kura pēc dažiem gadiem pirmo reizi šaha vēsturē apspēlēs vīrieti mačā par čempiona titulu.