Nepazaudēt jaunību

Ko tu muldi par slēgtajām korporācijām, ākst?! Slēgtas viņas būtu tad, ja ārpusē neviens nezinātu, kas tur notiek. Tu vispār stādies priekšā, cik kaut vai pa Lielo Māju blandās ibļu, kas skaļi plātās, ko savā korporeļu krogā darīja vakar vai darīs šovakar. Meklēt ieteikumus un līst pakaļā tādos apmēros, kā ubagu bērni dara, sūkājot bagātajiem korpopidariem, vairs neatmaksājas, jo šī valsts ir tiktāl izputējusi, ka nekādu lepnu šefti un karjeru sasūkāt neizdosies pat ar pazīšanos.

gluži kā mūslaiku partijas, tikt līdz špricei bez ieteikumiem un pakaļā līšanas neiespējami, par kurām arī praktiski visi kā viens izsakās, maigi runājot, nievājoši.

Bez korporācijām eksistēja arī studentu apvienības un apvienību biedri kā reiz nevarēja nenievājoši izteikties par korporeļiem, jo studentu apvienības tomēr bija vairāk ar latviskām tradīcijām, nekā korporācijas, kuru tradicionālie elementi ir ar augstmaņu simboliku - krāsas, ģērboņi, arī zobens. Zemais biedru skaits ir mūsdienu studentu korporāciju problēma - tāpēc arī ir šis raksts, lai rosinātu interesi un mudinātu iestāties. Diemžēl, visu kolektīvu problēma ir vadības reakcija uz nepatīkamām lietām ko dara tās biedri un pagaidām ļoti nesmuki izskatās dažu no šo korporāciju reakcijām uz savu biedru izdarībām WW2 laikā - žīdu šaušanu. Tā kā šo korporāciju biedri netika izslēgti un viņi Arāja komandas veidošanai pat izmantoja korporāciju telpas un viņi joprojām skaitās piederīgi korporācijām un nav notikušas darbības ko varētu dēvēt par pašattīrīšanos, ir vērts padomāt par kolektīvā krusta nešanas problēmu, tām pievienojoties un brāļojoties ar šo korporāciju biedriem un tā ir neatņemama korporāciju dzīves sastāvdaļa. PS Korporācijās ne tikai iestājas, bet arī no tām izstājas. Pieaicināšanai ir mazāka vērtība par paša nospraustajām.

Vai es tev nemācīju runāt latviski?

Tas nav pat naftalīns, bet baltvācu sprāgoņu puvekļu gabali. Pēc tam, kad vienlaikus ar pārējo Krievijas impēriju 1860.gados Baltijā atcēla latviešu-igauņu verdzību - jā, jā, letiņi, tā 1817-1819 brīvlaišana bija papīra gabals, kas maksāja tūkstošus klaušu darbā sakropļotu un nomērdētu latviešu dzīvību turpmākajos 40 gados, pēc reālās brīvības iegūšanas gudrākie no tautiešiem brīdināja ''Latvju dēls no Mētraines (Tērbatas), nepaliec par vagari''. Bet, kur nu, visi jaunuļi, kam papiņš uz līdzcilvēku dzīvību rēķina bija slepus no barona saimniecības pirkšanai sakrājis, metās mērkaķoties pakaļ tam, ko pa loga stūri bija slepus redzējuši kungu muižās darāmies. Tā nu mēs dabūjām korporāciju vanckaru - izdzimtenību, kam neviens cits, izņemot vācu baroneļus, visā pasaulē līdz neskēja. Studentu brālības un māsības pēc anglosakšu modes ir cita štelle kur tik vienkārša tā iestāšanās nav. Pat, kad baronus piebeidza 1945.gadā viņu čūsku midzenī, smaka letiņu labiešu galvās palika. Nu tas ķēms ir atdzimis - lopiska dzeršana, zobentiņu vicināšana, fuksības, bursības un prastas aucības aiz gara laika, jo vai nu papiņš maksā, vai ceras, ka kundziņi par viņa oliņu aplaizīšanu tēriņu apmaksās un par savējo atzīs. Pareizi teica vācu velns pirtniekam Ansim par to muguras mazgāšanu.