Dzirdot zinātnieku satraukuma pilnos brīdinājumus par klimata pārmaiņām un pat vienam otram problēmas noliedzējam sekas jau izjūtot uz savas ādas, arvien vairāk ģimenēs apspriežamo tēmu lokā nonāk jautājums – ko darīt ar Ziemassvētku eglīti? Šogad atkal atņemt dzīvību kādam zaļoksnam kociņam vai tomēr izšķirties par labu mākslīgam veidojumam no lielveikala?
Lai arī pirmajā mirklī atbilde varētu šķist pavisam vienkārša, tā nemaz nav, jo plastmasas eglītes izgatavošana atstāj nospiedumu uz vidi. Diezgan lielu.
Miljoniem nocirsto gadā
Ziemassvētku eglītes jautājums aktualizējas katru decembri. Pat ja mājsaimniecībā runa it kā ir tikai par vienu vai diviem kokiem, jāatceras, ka globālā mērogā svētki pārtrauc desmitiem miljonu eglīšu augšanu. ASV vien ik decembri tiek nocirsti 25–30 miljoni eglīšu. Pieskaitot Eiropas ziemeļu daļas valstis, skaitlis ir patiesi iespaidīgs. Un tas kļūst vēl satraucošāks, ja ņemam vērā koku pienesumu ogļskābās gāzes absorbēšanā. Norvēģijas zinātnieki savulaik aplēsa, ka viena pieaugusi egle dzīves laikā uzsūc vidēji 0,9 tonnas oglekļa dioksīda. Pārvēršot abstraktos skaitļus vieglāk uztveramā formā, viena pirms svētkiem nenocirstā egle mūža laikā spētu uzsūkt tik daudz izplūdes gāzu, cik gada laikā saražo kociņu apžēlojušās ģimenes automašīna.
Taisnības labad gan jāsaka, ka mūsdienās lielākā daļa pilsētnieku iegādāto egļu netiek atvestas no meža, bet gan no īpašām egļu audzētavām, kur koki sastādīti cieši kopā un nav paredzēti izaugšanai maksimālā garumā. Turklāt audzētavās ik gadu nocirsto eglīšu vietā tiek iestādītas jaunas, un koku kopējais skaits nesamazinās. Tās arī uzsūc apkopšanā izmantotās lauksaimniecības tehnikas radītos izmešus, tādēļ eglīšu audzēšana netiek uzskatīta par vidi piesārņojošu nodarbošanos. Tas zināmā mērā attaisno īstu egļu iegādi un pat nosver svaru kausus par labu tām.
"Zaļāka" tikai ilgtermiņā
Svaru kausu otrajā pusē ir veikalos bagātīgā piedāvājumā pieejamās mākslīgās egles. Tur ir, no kā izvēlēties. Garas un īsas. Gaiši zaļas un tumsnējas. Ar baltu sniega kupenu ilūziju uz zariem vai pat jau ar visām dekorācijām. Tās var izmantot daudzus gadus, stumbrs nav jātur ūdenī, un arī skujas nebirst. Taču mākslīgo eglīšu saražošana nav videi draudzīga.
Tās lielākoties top milzu rūpnīcās Ķīnā, kur nav spēkā tik stingras ekoloģiskās prasības kā Eiropā. Piesārņojumu rada gan polivinilhlorīda ražošana, gan pašu zaru izgatavošana un tajā izmantotās krāsvielas un ķimikālijas. Turklāt pēc tam eglītēm jāveic tūkstošiem kilometru garš ceļš ar kuģiem, vilcieniem un kravas automašīnām līdz ASV un Eiropas veikaliem. Žurnālā Popular Science publicētā pētījumā aplēsts, ka vienas mākslīgās egles izgatavošanas un piegādāšanas ekoloģiskā pēda ir ievērojami lielāka nekā vienas egles nociršanas nodarītais kaitējums dabai. Lai to izlīdzinātu, viena mākslīgā egle esot jālieto vismaz 4,7 gadus. Vai, citiem vārdiem, – tas nozīmē, ka mākslīgās Ziemassvētku egles lietotāji var sākt sevi uzskatīt par dabai draudzīgiem svinētājiem tikai piektajā koka izmantošanas gadadienā.
Ilgtspējīga lietošana
Kāds tad ir gala secinājums? Tā kā sabiedrība nav gatava atteikties no iecienītā svētku simbola, zinātnieki iesaka trīs scenārijus.
Pirmais: izvēlēties skaistu, kvalitatīvu mākslīgo egli, rūpīgi glabāt to un izmantot pēc iespējas ilgāk. Vēlams, gadus desmit un vairāk, ja vien produkts joprojām ir lietojams. Otrs: lai arī tas izklausās pēc egļaudzētavu produkcijas popularizēšanas, dabai draudzīgāk patiešām pirkt egli no tām, jo audzētavu egles ir paredzētas nociršanai un to vietā allaž tiek iestādītas jaunas. Savukārt mežu eglēm labāk ļaut augt, lai tās sasniegtu pilnbriedu un uzsūktu pēc iespējas vairāk izplūdes gāzu.
Trešais: iestādīt egli mājas pagalmā un svētkos greznot to, lai koki vispār nebūtu jācērt. Dekorācijām vēlams izmantot LED gaismiņas, jo tās kalpo ilgāk un patērē mazāk elektrības, kas šogad ir īpaši svarīgi.