Pagājušajā gadā, izvirzot dabas simbolus – gada kokus, dzīvniekus, kukaiņus un tml. –, virzītājs centās konkrēto radību sasaistīt ar Latvijas simtgadi. Gada kukainim uz spārna C burts, kas kārtīgiem romiešiem nozīmē simtiņu; gada koks bija ozols, jo tas Latvijā jau simt gadu ir dižākais koks; gada dzīvnieks bija vāvere, jo tā vienkārši lēma nosvinējušies. 2019. gada dabas simboliem ir grūtāk, jo skaidrs, ka pēc simtgades neviens nebūs tik nozīmīgs kā gadsimta dzīvnieks vai augs. Sajūta tāda kā pēc kārtīgas ballītes. Tāpēc paldies alnim, kurš izlīdis mežmalā un ir gatavs uzņemties šo godu. Kādi ir aļņa – gada dzīvnieka – pienākumi? Vienkārši jābūt gatavam uz pastiprinātu cilvēku uzmanību. Domāju, daudzi man piekritīs, ka tas nav viegli, ja tik tikko beigušās svinības.
Vai noslaucīs pretimnācēju?
Es ar alni esmu satikusies vienreiz. Braucām ar auto un jau laikus pamanījām lēnīgu ragaini uz ceļa. Apstājāmies, lai zvērs varētu mierīgi pāriet pāri ceļam. To viņš gandrīz izdarīja, bet tad pamanīja mūsu auto. Šo objektu viņš nespēja atstāt bez ievērības un nāca klāt apskatīt, kas te iekšā. Tā alnis blenza uz mums un mēs uz viņu – tajā mirklī šķita, ka viens ragu vēziens varētu mūs ielidināt grāvī. Dzīvnieks, protams, uzreiz pēc tam lēnprātīgi devās prom, nekur mūs neaizstumjot. Kas – viņam darīt nav ko?
Alnis ir milzīgs. Tik milzīgs, ka mazliet pareizāk to būtu dēvēt par kalni, nevis alni. Ja gribas zināt, cik tieši liels viņš ir, var aiziet uz Latvijas Dabas muzeju un apskatīties. Vēl viņš ir arī spēcīgs. Skaidrs – ja viņš gribētu, viņš varētu samīcīt vidusmēra Latvijas iedzīvotāju. Līdzīgi arī bokseris Mairis Briedis varētu piekaut apmēram jebkuru. Bet viņš kaut kā nestaigā pa ielām, dauzot pretimnācējus. Gluži otrādi – atstāj pat diezgan miermīlīga cilvēka iespaidu. Tāpat ir ar alni. Jauno laiku krievu teikas vēsta par aļņiem, kas var uzbrukt medniekiem, kuri cenšas atņemt šiem dzīvību, bet, aptaujājot dažus cilvēkus, kas vairāk laika pavada mežā, nevis ārpus tā, nedzirdēju nevienu stāstu par to, kā cilvēks kļuvis par upuri.
Tomēr ir tādi momenti, kad 2019. gada dzīvnieks var būt bīstams. Par to vēsta arī ceļazīmes vietās, kur aļņiem patīk staigāt. Saskrieties iespējams ar dažnedažādiem meža dzīvniekiem, jo, tāpat kā cilvēks dzīvo vienā vietā, strādā citur, bet ēd varbūt vēl citā lokācijā, arī zvēriem ir dažādas darīšanas un jāapmeklē dažādas vietas. Un kas par to, ka cilvēks pa vidu izbūvējis ceļu? Un, ja cilvēka automašīna pieklājīgā ātrumā saskrienas ar alni, tad tā noteikti kļūst par cilvēka problēmu. Mežkopis un vienkārši cilvēks ar vaļā acīm Raimonds Mežaks man pastāstīja par nesenu gadījumu, kad alni redzējis uz auto aizmugurējā sēdekļa – tas avārijas brīdī bija izlidojis cauri stiklam un iekūleņojis šajā ērtajā vietā. Ar Raimondu aprunājāmies, vai ir kas tāds, ko varētu darīt ziemeļnieki, lai no šādām sadursmēm izvairītos. Secinājām, ka nekas labāks par ātruma samazināšanu nav izdomāts. Redzamībai gan palīdzot ceļmalu tīrīšana. Pafantazējām par nākotni, kad varbūt tehnoloģijas būs gana attīstītas, lai braucot aparāts ziņotu ne tikai par tuvāko Makdonaldu un Ceļu policiju aiz stūra, bet arī alni ceļmalā. Protams, pastāv iespēja izveidot dzīvnieku pārejas, bet tad jāsarunā ar alni, ka tas šķērsos ceļu tikai atļautajā vietā. Jau cilvēkiem to ir grūti pieņemt – kur nu vēl alnim!
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 1. - 7. februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!